Pozitīva fiziskā kontakta nozīme jaundzimušo attīstībā
Pirmajās dienās jaundzimušā smadzenes nobriest ļoti ātri un visa pirmā pieredze, īpaši fiziskais kontakts, kļūst par pamatu viņa tālākai fiziskajai un emocionālajai attīstībai. Tāpēc ir bezgala svarīgi ar pozitīvu fizisko kontaktu - šūpošanu, mīļošanu, bučošanu, smaidīšanu, sarunāšanos, acu kontaktu - iedot bērnam maksimālo izjūtu komplektu.
Tas izraisa smadzenēs specifiskas neiroķīmiskas aktivitātes, kas sekmē normālu smadzeņu darbības organizāciju un atbild par kontaktu un pieķeršanās pamatmatrices veidošanos. Un ja vēl mēs atceramies, ka liela daļa mūsu savstarpējās komunikācijas ir neverbāla, tas palīdz labāk saprast, cik daudz turpmākajā dzīvē bērnam nozīmēs labs sākums.

Tikko dzimušu mazuli uzliek mammai uz vēdera – siltums, maigums, pazīstamas skaņas, drošība - nepieredzējušā cilvēciņa pirmie iespaidi ārpasaulē. Bērna āda nokopē mammas ādas mikrofloru. Mamma apmīļo bēbīti, runā ar viņu. Mazulis ir mierīgs, viss ir kārtībā, stresa nav. Organisms ir gatavs turpināt savu attīstību ar apziņu - viss ir labi, esmu drošībā, mani pieņem un mīl, es varu atplaukt. Šo procesu sauc arī par pieķeršanās un emocionālo saišu veidošanu (bonding). Svarīgi ir respektēt mazuļa attīstīto apziņu – viņš nav lelle, viņš visu dzird un sākotnēji pasauli uztver ar visu ķermenīti. Un svarīgi saprast, ka bērns un māte neonatālajā periodā ir nedalāma būtne, kā savienoti trauki. Mātes emocijas un izjūtas uztver bērns un otrādāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit