Foto: Aurora Romano
Gaidot mazuli, māmiņas ļoti rūpējas par sevi un gaidāmo bērniņu, tāpēc, ja bērniņam piedzimstot un augot lielākam tiek konstatēts tonuss, vecāki ir neizpratnē par tā cēloņiem. Tonuss, jeb sasprindzinājums t.i. - plaukstiņas dūrītēs un satraukums, ļoti bieži ir fizioloģiskais sasprindzinājums, kas bērniņam augot līdz 2 – 3 mēnešu vecumam izlīdzinās.
Tomēr citreiz ir otrādi – bērniņam piedzimstot tonuss nav konstatēts, tomēr ar laiku tas parādās. Un tad, runājot ar māmiņām, es bieži dzirdu viņas sevi mierinām – “bet visiem jau ir šie tonusi”. Ļoti liela nozīme ir videi, kurā topošā māmiņa atrodas, gaidot mazuli. Lielpilsētas ar savu straujo dzīves ritmu, piesārņoto gaisu atstāj iespaidu uz mazuļa attīstību.

Tonusa pazīmes: ja 2 – 3 mēnešu vecumā plaukstiņas vēl ir dūrītēs, tad ir sasprindzināta plecu daļa un nepietiekama galvas kontrole. Dažreiz vecāki priecājas, ka mazulis nepilna mēneša vecumā jau labi un diezgan ilgi, līdz pat 5 minūtēm, notur paceltu galviņu pozīcijā uz vēdera. Diemžēl agrīnā vecumā tas nemaz nav labi, jo tad ļoti bieži šī ilgā un it kā “labā” galvas noturēšana ir uz plecu sasprindzinājuma rēķina, jo ir nepietiekošas aktivitātes ķermeņa dziļajā muskulatūrā. Ar laiku var veidoties distonija, t.i. sasprindzināti pleci.

Ko vecākiem darīt vai nedarīt?

Jau no dzimšanas pirms katras (!) ēdienreizes likt bērniņu uz vēdera, uz cieta pamata (gulta vai dīvāns ir par mīkstu), pietuvinot apakšdelmus ķermenim. Pēc iespējas mazāk stāvas (vertikālas) pozīcijas, tomēr labāk - tikpat kā nemaz.

Ja mazulis ir nemierīgs vai slikti guļ, iesakām tīt trikotāžas autiņā (skat. rakstu par tīšanu autiņā). Nodarbošanās ar mazuli - lēna, plūstoša. Paceļam caur sānu, tādējādi maksimāli nodrošinot stabilitāti ķermenim – atbilstoši Handling – prasmīga zīdaiņa aprūpes pamatprincipiem.

Mīļie, rūpīgie, gādīgie vecāki – katrs bērns ir individualitāte. Priecāsimies par savu mazuli un nesalīdzināsim ar citiem. Jo citreiz tā ātrā “kaut ko” darīšana no mazuļa puses, nemaz nav kustību kvalitāte, galvas un ķermeņa turēšana, vēlāk pasīva sēdēšana, sasteigta rāpošana, agrīna stāvēšana un staigāšana. Šaubu un neskaidrību gadījumos labāk uzmeklējiet zīdaiņu kustību attīstības terapeitu, nevis mieriniet sevi ar domu, ka “kaut kā jau izaugs” un šis pirmais dzīves gads mazulim ir vienkārši viskaprīzākais.

Lai Dieva miers un harmonija jūsu ģimenē, šajā jaukajā Ziemassvētku priekšvakarā!

Raksta autore: Jeļena Ozoliņbeika, SIA BOBATA centrs “Attīstība” vadītāja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!