Iveta Gēbele, psiholoģe konsultante

Jautājums: Labdien, godātie speciālisti! Mani nomoka šāda problēma. Ģimenes apstākļu dēļ es ar ģimeni bijām spiesti pārvākties dzīvot pie vecmammas. Tad arī sākās problēmas. Lieta tāda, ka kopš tā brīža vecmamma sāka jaukties mūsu bērnu audzināšanā.

Galvenokārt tas skar mūsu vecāko dēlu, kuram ir 7 gadi. Tad mēs nepareizi mācām viņu mācīties, tad ne tā ko pasakām... Ar vienu vārdu sakot, nabaga bērns vairs nesaprot, kas ir labi, kas slikti. Jo vecāki saka, ka tā nedrīkst darīt, turpretim vecmamma saka, ka drīkst. Varbūt es kļūdos un tiešām vairs nemāku audzināt savu bērnu? Vairs nezinu, ko domāt.

Vēl gribēju piebilst, ka ar dēlu skolā un arī ārpus tās problēmas nekad nav bijušas. Jautājums ir šāds: kā lai rīkojos šādā situācijā? Jo īsti apvainot vecu cilvēku nevēlos, bet ar runāšanu, ka tā graut vecāku autoritāti bērna acīs nedrīkst, nekas netiek līdzēts.

Atbild Iveta Gēbele, psiholoģe konsultante (pasaku terapija, grupu vadīšana, individuālas konsultācijas Liepājā un Rīgā, tālr. 9757231, e-pasts: ivge@inbox.lv):

Sveiki!

Paaudžu konflikti ir diezgan populāra tēma, tā pastāv tik pat ilgi, cik cilvēce. Konfliktu iemesls ir tas, ka katra paaudze dzīvo savādākā laikā. Mūsu vecāki un vecvecāki auga un dzīvoja tādā laikā, par kuru mums ir tikai viņu atmiņas, turpretī mūsu bērni un mazbērni dzīvos tādā laikā, par kādu mēs pat vēl nesapņojam. Un mēs viņiem gudri teiksim: “kad mēs augām…” Un tā būs taisnība.

Iepriekšējām paaudzēm ir uzkrāta pieredzes bagāža un viņi vēlas to nodot tālāk, viņi jūtas apvainojušies par to, ka šo pieredzi nepieņem, ja atraida un noniecina. No tā nevajadzētu norobežoties pavisam. Droši vien arī vecmāmiņas teiktajā ir kāda patiesība, tikai tā ir jāpiemēro šim laikam.

Ļoti iespējams, ka vecmamma tādā veidā pati cenšas pievērst jūsu uzmanību sev, iespējams, ka viņa vēlas vienkārši būt vajadzīga un kādam vēl noderīga. Varbūt vajag vecmāmiņai vienkārši veltīt vairāk uzmanības, bet attiecībā uz bērna audzināšanu ieturēt konsekvenci. Būt stingriem un noteiktiem, ja vecmāmiņai būs veltīta uzmanība, ja kāds kaut mazliet viņu uzklausīs, ar viņu aprunāsies, viņa šīs uzstādītās robežas attiecībā uz bērna audzināšanu neuztvers tik personiski un apvainojoši. Tas nav viegli, bet ir izdarāmi, ir jāapbruņojas ar pacietību. Jo vecmāmiņa spēlē to pašu spēli, ko pirms daudziem gadiem spēlēja viņas vecmāmiņa. Viņa citu vienkārši nezina. Ir ļoti stingri, bez naida un vainas sajūtas jāiepazīstina viņa ar jaunajiem spēles noteikumiem, ar laiku arī vecmāmiņa tos iemācīsies.

Veiksmi un mīlestību savstarpējās attiecībās vēlot - Iveta Gēbele.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!