Jautājums: Mana situācija ir ļoti komplicēta, taču mēģināšu to izskaidrot. Lai cik dīvaini tas neliktos, manu dzīvi noteikuši ir sapņi. Esmu 23 gadus jauna sieviete, un šodien redzēju savādu sapni. Kāpēc tas mani satrauc, tāpēc, ka sapņos redzētais ir atbildis patiesībai un piepildījies, ne jau regulāri, bet tad, ka pēc pamošanās ir tik alarmiska (trauksmaina) izjūta, tad.
Tagad it kā es esmu patstāvīga, tomēr emocionāli ilgojos pavadīt laiku ar māti, bet saprotu, ka sevi pazemoju, to darot. Kāpēc šodien man liekas, ka kaut kas jādara, ir sapnis, kurā redzēju, ka viņai ir vēzis. Par to es pat arī nešaubos, jo dzīvojot tik lielā nesaskaņā ar sevi un ļaujot sevi raustīt kā lelli, tas ir loģiski. Manas nesaskaņas ar patēviem vienmēr ir bijušas, tagad atskatoties, šķiet, viņi ir izjutuši manī pārākumu, un, savu gļēvumu apslāpējot, mani pazemojuši. To secināju, redzot, kā tagadējai mammas draugs, nespēj paciest manu enerģētisko pieeju dzīvei, vegānismu u.c., jo pats lieto alkoholu un uzskata, ka dzīvē galvenais uzdevums ir patērēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!