Kā bagātināt bērna valodu?

Jau pāris mēnešu vecumā bērns aplūko zīmējumus un spēj ar roku tos norādīt. Māciet bērnu, ar viņa roku pieskaroties attēlam un to nosaucot. Bērns, saistot īstas lietas ar to attēlu un ar vārdisku nosaukumu, apgūst valodu. Kopīgi lasot, jūs paplašināt bērna redzesloku un attīstāt viņa iztēles spējas, pacietību klausīties, mācāt runāt, attīstāt vēlmi mācīties lasīt tikpat dabiski, kā runāt vai staigāt.

Pat tad, kad bērns jau prot lasīt, ir svarīgi turpināt viņam lasīt priekšā, jo lasot stāstus, kuri satura ziņā viņu ļoti interesē, bet ir ar pārāk sarežģītu valodu, lai bērns tos lasītu patstāvīgi, jūs radāt iemeslu bērnam censties pilnveidot savu lasītprasmi.

Mērķis ir ieinteresēt bērnu, lai viņš gribētu lasīt, radīt vēlmi censties patstāvīgi vingrināties, lai kļūtu par tekošu lasītāju. Tā notiek, kad lasīšana bērnu iepriecina un izklaidē. Jūs vilināsiet bērnu lasīt, sākumā izvēloties bērnam interesantas tēmas, aizraujošus un izklaidējošus stāstus un dzejoļus.

Parādiet bērnam, kur ir attēls un kur rakstīts teksts. Lasot velciet līdzi ar pirkstu, tas parādīs, ka jālasa no kreisās uz labo, jāseko rindiņām no augšas uz leju. Vārdiem ir jēga, vārdi ir atdalīti ar atstarpēm un sastāv no burtiem. Burti mēdz būt lielie un mazie. Vecāki mājās lielākā mērā kā skola spēj lasot uzturēt jautru un nepiespiestu gaisotni, kas ļoti atvieglo mācības.

Lai gan bērns nav valis, kad viņš laiku pa laikam zaudē interesi, un viņu kaut kas novērš no nodarbības, ieturiet pārtraukumu. Bērniem patīk mācīties. Ļaujiet viņiem atvilkt elpu, un viņu interese noteikti atjaunosies.

Lai gan vecāku dzīve mēdz būt drudžaina, centieties izbrīvēt laiku kopīgai lasīšanai vismaz reizi dienā, vislabāk noteiktā laikā. Bet neatmetiet cerības, ja gadās dienu izlaist. Turpiniet lasīt, cik bieži vien iespējams.

Ja jums ir vairāki bērni, centieties atrast laiku palasīt ar katru no tiem atsevišķi, it īpaši, ja vecumu starpība ir lielāka par 2 gadiem. Protams, varat lasīt arī abiem kopā. Lielākajai daļai bērnu patīk dažāda rakstura stāsti. Ja stāsts ir sarežģīts, bet bērns spēj uztvert satura pavedienu, tas viņu mudina uzdot jautājumus. Ja stāsts ir vienkāršs un labi pazīstams, maziem bērniem tas liekas kā vecs paziņa un viņi labprāt grib piedalīties tā lasīšanā. Ja jūs, neraugoties uz aizņemtību, lasāt regulāri, tas bērnam liek saprast, ka lasīšana ir vērtīga.

Var gadīties, ka bērns vairākus vakarus no vietas vēlas, lai viņam lasa priekšā vienu un to pašu stāstu. Lai gan jums tas var likties garlaicīgi, var būt, ka tieši šis stāsts vislabāk apmierina kādas bērna emocionālas vajadzības vai kāda iemesla dēļ turpina būt bērnam ļoti interesants. Esiet pacietīgi. Un bērns reiz noteikti būs gatavs dzirdēt jaunu stāstu.

Ir labi pārrunāt lasīto, bet nevajag censties pārspriest katru stāstu. Labi stāsti arī nepārrunāti veicinās bērnā lasītkāri. Turklāt bērniem dažkārt vajadzīgs laiks, lai pārdomātu lasīto. Reizēm pat pēc pāris dienām bērns jūs var pārsteigt, izsakot spriedumus par kopīgi lasītajiem notikumiem.

Vislabāk sāciet lasīt agri un lasiet bieži. Bet sākt nekad nav par vēlu. Sāciet jau šodien. Atcerieties, ka lasīšana ir ne tikai garīgs, bet arī fiziski nogurdinošs darbs. Tas prasa acu un rokas sadarbību. Tādēļ, lasot priekšā, lūdziet bērnu norādīt uz detaļām attēlos, palūdziet pāršķirt lappuses, vilkt vārdiem līdzi ar pirkstu. Tas pieradinās viņu lasīt no kreisās uz labo un pāršķirt lappuses no labās uz kreiso.

Ja bērnam kāda noteikta grāmata īpaši nepatīk, pārtrauciet to lasīt un ņemiet citu. Paturiet prātā, ka bērna izpratne ir pārāka par lasītprasmi. Bērns labprātāk lasīs grāmatas ar vienkāršu tekstu, bet sarežģīts teksts viņu ātri nogurdinās. Tomēr grāmatas ar sarežģītāku sižetu vairāk ieinteresēs bērnu mācīties un padarīs viņu par aizrautīgu lasītāju visa mūža garumā.

Sāciet ar to, ka runājieties ar bērnu un dziediet viņam šūpuļdziesmas. Pēc 6 mēnešu vecuma rādiet viņam grāmatas ar vienkāršiem, spilgti krāsotiem attēliem. Noder īsi bērnu dzejolīši. Ap 9 mēnešu vecumu meklējiet grāmatas, kurās attēlotas bērnam pazīstamas lietas un vārdi. Lasot norādiet uz attēliem, atsevišķām detaļām, mainiet balss toni, attēlojiet izteiksmīgas grimases, plaukšķiniet rokas, izdomājiet jebkādus īpašus efektus, lai piesaistītu bērna uzmanību.

Lai nodarbība ir īsa, bet dariet to bieži. Tad bērns saistīs grāmatu lasīšanu ar sev vismīļāko - jūsu klātbūtni un balsi. Atkārtota lasīšana padarīs stāstu paredzamu, un maziem bērniem ļoti patīk zināt, kas notiks tālāk.

Izvēlieties grāmatu, kas bērnam patīk - ar īsiem dzejolīšiem, vislabāk frāzēm, kas atkārtojas. Tās bērns drīz iegaumēs un atkārtos līdzi ar jums. Lasiet lēni, ar smaidu un galvas mājienu parādiet, ka augstu novērtējiet bērna piedalīšanos. Kad bērns būs stāstu labi iepazinis, ieturiet pauzes, ļaujiet bērnam aizpildīt trūkstošos vārdus. Ja bērns stāstu labi zinās, viņš, iespējams, izliksies, ka prot lasīt, un jūs rīkosieties gudri, ja viņu par to slavēsiet.

Ļoti dauzi bērni savus mīļākos stāstus iegaumē no galvas un attēlo, kā jūs lasāt. Kad mazs bērns paredz, kas stāstā vai dzejolī notiks tālāk, viņam ir sajūta, ka viņš pārzina grāmatu. Kad bērni jūt savu varu, tas viņus iedrošina mēģināt vēl. Izlikšanās, ka bērns lasa, ir svarīgs solis lasītmācības procesā. Kad bērni attēlo labu dzejoli, tiem patīk valodas ritms un aina, ko uzbur pāris izmeklēti vārdi. Bērni sāk labāk uztvert lasīto, sasaistot rakstītu vārdu ar savām jūtām, pārdzīvojumiem.

Izvēlieties dzeju ar labām atskaņām, par saistošu un bērnam saprotamu tēmu. Lēni un cik vien dramatiski izteiksmīgi protat, lasiet dzeju. Ja bērnam tas patīk, ierosiniet kādu īpaši mīļu vietu izspēlēt kā kustīgu ainiņu. Bērna pūles emocionāli atzinīgi novērtējiet. Ierosiniet izspēlēt veselu dzejoli.

Lūdziet, lai bērns attēlo sejā to, kā jūtas dzejas tēls. Sejas izteiksme ienes jūtas izpildītāja balsī. Esiet atsaucīga auditorija, neskopojieties aplausiem un jūtu izpausmēm. Ja bērns jūtas droši un patiešām ir apguvis savam līmenim sarežģītu priekšnesumu, ierosiniet apgūto parādīt lielākam skatītāju lokam - labvēlīgi noskaņotiem radiem un paziņām. Kļūdas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tādēļ vispareizāk būtu tām vienkārši nepievērst uzmanību.

Bērniem ir piemēroti īsi dzejoļi ar daudz brīvām vietām lappusē. Tas padara tos bērnam viegli apgūstamus un ceļ viņu pašapziņu. Ir ļoti svarīgi lasīt bērnam priekšā, bet vēl svarīgāk ir pacietīgi noklausīties, kā viņš lasa jums priekšā. Bērnam ir ļoti patīkami, un tas viņu ļoti stimulē, ja kāds no vecākiem atzīst, novērtē viņa plaukstošās spējas.

Ņemiet grāmatu, kas atbilst bērna lasīšanas spējām. Uzmanīgi klausieties, kā jūsu bērns lasa. Dariet to pārmaiņus - jūs izlasāt lappusi - bērns sākumā izlasa vārdu, tad teikumu, vēlāk rindkopu, kad viņa lasītprasme uzlabojas - pat lappusi. Paturiet prātā, ka iesācējs lasot vairāk nopūlas saprast vārdus, izlasītā saturu viņam ir grūtāk uztvert. Jūsu lasītais palīdzēs uzturēt interesi par stāstu, tādēļ bērnam uzdoto daļu labāk palieliniet lēnāk, nekā pārāk strauji, lai nezustu sajūta, ka lasīšana ir jautra un interesanta.

Ja bērnam iet grūti ar kādu garāku vārdu lasīšanu, jūs varat viņam palīdzēt, vai nu iesakot izlaist un lasīt teikumu tālāk, vai arī vaicājot, kāds vārds iederētos teikumā. Palīdz arī nodalīt zilbes, dziedoši savelkot kopā burtus, kurus viņš jau ir izlasījis, vai vienkārši pateikt priekšā. Jebkurā gadījumā atzinīgi novērtējiet bērna centienus un panākumus. Kad jūs klausāties, kā bērns jums lasa, jums ir iespēja viņu pamatoti slavēt par viņa jaunajām iemaņām, un bērnam ir iespēja labvēlīgā gaisotnē trenēties lasīt. Bet vissvarīgākā varbūt ir retā iespēja kopīgi ar bērnu saturīgi un interesanti pavadīt laiku.

Laiks, kad visa ģimene kaut ko lasa, ir varbūt vienīgais mierīgais laiks, kad vecākiem atpūsties. Nekas, ja bērns izvēlas lasīšanai literatūru, kas lasās vieglāk un satura ziņā nav tik dziļa, tie pat var būt komiksi. Tāda pastāvīga vingrināšanās uzlabos lasīšanas ātrumu. Pasūtiet bērnam kādu žurnālu, ko izņemt no pastkastes viņam sagādās īpašu prieku. Atslābinieties, jūtieties labi un parādiet, ka jums lasīšana ir svarīga un tāda tā kļūs jūsu bērniem.

Vēl kāds labs veids, kā uzlabot bērna valodu un veicināt domāšanu, ir lasīto pārrunāt. Tomēr necentieties neko ieplānot, apspriest ikkatru stāsta sīkumu vai saņemt atbildi uz katru uzdoto jautājumu. Lasiet lēni un laiku pa laikam ieturiet pauzes, kurās skaļi izsakiet savas domas par izlasīto. Jūs varat minēt: nez kas varētu notikt tālāk, varat uzdot jautājumu: vai tu zini, ko nozīmē vārds “princese”, vai norādīt: tu saprati, tagad arī pelīte paslēpās zem sēnītes.

Atbildiet uz jautājumiem, un ja jūtat, ka bērns varētu kaut ko nesaprast, apstājieties un pavaicājiet viņam. Neraizējieties, ka stāsta plūdums dažkārt tiks pārtraukts, lai kaut ko paskaidrotu. Ja tas sāks bērnu garlaikot, jūs to uzzināsiet, jo viņš nākošreiz izvēlēsies citu, sev saprotamāku stāstu.

Stāsta pārrunāšana bagātina bērna valodu, palīdz sasaistīt izlasītos notikumus ar bērnam pazīstamām ikdienišķām sajūtām. Kad jūs runājat par sev pazīstamām lietām un pārdzīvojumiem, bērniem tas, iespējams, būs atklājums, kas bagātinās bērna valodu, paplašinās viņa izpratni par pasauli, dos iespēju iet tālāk, domāt un runāt par jaunām, aizraujošām idejām. Pastāstiet par stāsta autoru un ilustratoru, pārliecinieties, ka bērns saprot, ko katrs dara.

Kad jūs gatavojat pusdienas, pārrunājiet visu, kas notiek. Ja divgadīgais vai trīsgadīgais jums palīdz, ņemot ārā no skapja podus un pannas, pavaicājiet, kurš ir lielākais, kuram kurš vāks der, kādās krāsās tie ir.

Kad, staigājot pa parku, bērns lasa lapas, uzdodiet jautājumus, kas prasa vairāk kā ''jā'' vai ''nē'' atbildi. Kuras lapas izskatās līdzīgas, kuras ir vienādas? Kuras atšķirīgas? Kas vēl aug kokos?

Jautājiet, ''kas notiktu, ja'' ... ja mēs nenovāktu sniegu, ja taurenis nosēstos uz tava deguna, ja tev tuvotos liels suns?

Uz bezgalīgajiem ''kāpēc'' atbildiet pacietīgi. Kad jūs sakāt: ''es nezinu, labāk pameklēsim atbildi grāmatā'', jūs ierādāt drošu veidu, kā dzīvē atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem.

Kad pirmsskolas vecuma bērns jums ko stāsta, uzdodiet jautājumus, kas jums palīdz labāk saprast stāstīto. Tas iemācīs bērnam skaidrāk izteikties un liks viņam sajust, ka jūs tiešām interesē tas, kas viņam jums ir sakāms. Visa jaunā pieredze - gājiens uz zoodārzu, muzeju, kino, kā arī draugu, radu apmeklējums, dod iespēju uzdot daudzus jautājumus, paskaidrojumus un atbildēt uz neskaidriem jautājumiem. Sarunāšanās paplašina bērna vārdu krājumu, izpratni par pasauli. Spēja uzturēt sarunu ir ļoti vērtīga prasme, tādēļ ir labāk ar mazu bērnu runāt vairāk, nekā pārāk maz.

Izmantojiet bērna vārdu, lai viņu ieinteresētu par lasīšanu un rakstīšanu. Uzrakstiet vārdu pa burtiem, katru no tiem rakstot atsevišķi un nosaucot. Paskaidrojiet, ka tas ir viņa vārds. Iemāciet bērnu to rakstīt, piemēram uz saviem zīmējumiem. Sākumā rakstiet priekšā, burtu pa burtam. Izmantojiet magnētiskos burtus, rakstot vārdus uz ledusskapja durvīm. Pielieciet zīmīti ar bērna vārdu pie viņa istabas durvīm, tas viņam liks justies nozīmīgam.

Parakstiet bērna zīmējumus, piemēram: māja, suns utt. Kad kaut ko rakstāt, piemēram, iepirkumu sarakstu, lai bērns arī piedalās. Lēni rakstiet un skaļi nosauciet katru burtu. Žurnālos sameklējiet bērnu interesējošus attēlus un tos aprakstošus vārdus. Bieži pievēršot bērna uzmanību dažādiem uzrakstiem, viņš pamazām iegaumēs burtus un vārdus.

Iekārtojiet bērnam grāmatplauktu, palīdziet viņam sagrupēt grāmatas pēc tēmām: par dzīvniekiem, ceļojumiem, pasakas, izzinošas utt.

Stāstiet bērnam par saviem vecākiem un vecvecākiem. Apskatiet vecas fotogrāfijas. Pastāstiet, ko cilvēki dara svētkos, dzimšanas dienās, brīvdienās.

Pastāstiet par savu bērnību, skolas gadiem, ģimeni, brāļiem, māsām, draugiem. Ir labi, ja bērni saprot, ka stāsti nāk no reāliem cilvēkiem un stāsta par patiesiem notikumiem. Bērniem labi padodas atdarināt. Ja jūs stāstīsiet stāstus, arī viņi sāks. Kad tas notiek, atbalstiet viņus, jautājot: kas notika tālāk? Klausieties uzmanīgi, esiet aizrautīgi un atsaucīgi. Tas ļaus bērnam saprast saiti starp autoru un lasītāju, runātāju un klausītāju. Iedrošiniet bērnu izpausties, tas viņu mācīs skaidri runāt, paplašināt vārdu krājumu, runāt plūdeni. Vecāki bērnam ir vislabākā auditorija, kāda viņam vispār vien var būt.

Kad bērni raksta un saņem zīmītes, viņi saprot, ka rakstītam vārdam ir jēga. Rakstiet viņam īsas zīmītes, piemēram, kur meklēt saldo ēdienu. Vai, kādi ir izbraukuma plāni brīvdienās.

Ja bērns izpauž domas vai jūtas, kas attiecas uz kādu citu cilvēku, ierosiniet, lai bērns viņam uzraksta zīmīti vai vēstuli. Ja bērns vēl neprot rakstīt, lai viņš jums to nodiktē.

Piemēram: ''Dārgo vecmāmiņ, man ļoti garšo tevis ceptie pīrāgi, tie ir gardāki kā veikalā pirktie. Tavs mazdēls A. P.S. Es tevi mīlu''. Jauki, ja saņemot vēstuli, adresāts bērnam atbildētu, vai nu mutiski, vai vēl labāk - rakstiski. Paskaidrojiet bērnam, kā rakstīšana notiek. Mēs domājam domas, izsakām tās vārdiem, ko pierakstām. Cilvēki lasa vārdus, saprot domas un pasaka mums, ko viņi par to domā. Valoda ietver runu, klausīšanos, lasīšanu un rakstīšanu. Katrs elements papildina citu. Stāstīšana un zīmīšu un vēstuļu rakstīšana bērnam uzlabo lasītprasmi.

Ēdiena gatavošana ir labs veids, kā bērnam attīstīt valodu. Kopīgi ar bērnu pavārgrāmatā atrodiet ēdiena recepti. Sastādiet vajadzīgo izejvielu sarakstu. Ejiet iepirkties un atrodiet vajadzīgo. Lai bērns lasa uz iepakojumiem rakstīto. Lai viņš lasa gatavošanas pamācību un jūsu uzraudzībā izvēlas produktus, nepieciešamos traukus un sagatavo ēdienu. Pārrunājiet, kādēļ viss ir jādara ieteiktajā secībā. Atzinīgi novērtējiet bērna pūles.

Lasīšanas jēga ir izlobīt un saprast uzrakstīto domu. Gatavojot ēst, bērns pārliecinās par lasītprasmes priekšrocībām.

Rakstīšana palīdz bērnam labāk lasīt un otrādi. Lūdziet savu pirmsskolas vecuma bērnu nodiktēt jums stāstu. Tas varētu attēlot kādu kopīgu izbraukumu. Ja bērns prot rakstīt, viņš var to veikt pats. Stāstam var pievienot fotogrāfijas, gliemežvāks, kritušas lapas, čiekuru utt. Lūdziet bērnu uzrakstīt citam ģimenes loceklim domātu zīmīti. Lai bērnam ir viegli pieejami rakstāmie un papīrs vai dators. Palīdziet bērnam, uzdodot jautājumus, kuri ļauj labāk saprast stāsta notikumus. Paskaidrojiet rakstības likumus. Iesakiet lielākam bērnam pamācīt rakstīt mazāku bērnu - radu vai draugu, izdomāt kopīgu stāstu. Vairāk pievērsieties stāsta saturam, un maz vai nemaz neaizrādiet un nelabojiet rakstības kļūdas, lai neizjauktu sajūtu, ka izdomāt un rakstīt ir viegli un jautri. Ar laiku, kad bērns būs kļuvis pacietīgāks, jūs soli pa solim nonāksiet arī pie pareizrakstības. Šinī ziņā pareizrakstības pārbaudes programmas ir ļoti ērtas, jo bērns parasti labprāt grib uzzināt, kāpēc dators viņa uzrakstīto pasvītro, un to neņem ļaunā. Kad bērns sāk rakstīt, viņš sāk saņemt pirmās kritikas, un tas prasa drosmi turpināt. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam atrast drosmi turpināt, jo vingrināšanās vienmēr uzlabo sniegumu. Un, ja vecāki izrāda atzinību par bērna pūlēm, viņi to iedrošina turpināt.

Arī televīzijai var būt liela audzinoša loma. Panākumu atslēga ir noteikt saprātīgus ierobežojumus, izvēlēties piemērotas programmas un filmas, skatīties kopā ar bērnu un redzēto pārrunāt. Kas bija droši, kas bīstami, kā katrs jutās, kā bērnam līdzīgā situācijā rīkoties. Meklējiet līdzīgas tēmas literatūrā. Ierobežojiet bērna skatīšanās laiku un paskaidrojiet, kāpēc. Iesaistiet bērnu, kad lasāt TV programmu, un ļaujiet viņam izvēlēties kādu piemērotu raidījumu. Sekojiet līdzi, ko bērns skatās, un kad vien iespējams, skatieties reizē ar viņu. Pēc iespējas biežāk redzēto paskaidrojiet. Programmas par dzīvniekiem, vēsturi, zinātni, bērnam zināmu stāstu ekranizējumi veicinās bērna vēlēšanos lasīt. Speciālisti neiesaka ļaut bērnam skatīties TV vairāk nekā 10 stundas nedēļā. Ja bērnam būs brīvs laiks, viņš to labprāt aizpildīs, lasot saistošus stāstus vai rakstot. Sadzīviska rakstura filmas un aizraujoši TV šovi svešvalodā var ļoti labi palīdzēt bērnam apgūt svešvalodu.

Palīdziet bērnam izgatavot grāmatu, tas padarīs grāmatas bērnam saprotamākas un cilvēciski tuvākas. Ievākojiet bērna rakstīto. Apspriediet, kādā secībā tas būtu jāsakārto. Kuras tēmas bērnam šķiet visnozīmīgākās. Sanumurējiet lappuses, sastādiet satura rādītāju. Ievākojiet cietos vākos. Sašujiet ar ātršuvēju vai diegu. Grāmatas pagatavošana ir daudzpakāpju notikums, kas ietver plānošanu, rakstīšanu, novešanu līdz gatavam produktam, pat izplatīšanu.

Palīdziet bērnam izgatavot savu vārdnīcu. No veciem žurnāliem ļaujiet bērnam izgrieziet alfabēta burtus un palīdziet sameklēt atbilstošus attēlus, ko kopīgi ielīmējiet kādā kladē. Ja tas apnīk, pārtrauciet darbu un atsāciet to citreiz, kad bērns sūdzas par garlaicību. Nekas, ja bērns ko sajauc vai aizmirst, tādi jau bērni ir, nerājieties, bet labāk uzsveriet to, kas bērnam ir izdevies. Tāda atkārtota atgriešanās pie iesākta darba ļaus bērnam izjust, kā pa drusciņai vien var paveikt, sākumā šķietami neiespējamas un garlaicīgas lietas.

Jūs nevarat paņemt klēpī pusaudzi, lai palasītu viņam priekšā grāmatu, bet jūs varat daudz darīt, lai veicinātu viņa vēlmi lasīt. Jūs varat ieteikt lasīšanu kā jautru brīvā laika aizpildīšanas veidu. Jūs varat nodrošināt bērnam vieglu pieeju lasāmvielai. Runājieties ar bērnu un uzklausiet viņu. Lasiet kopā ar savu bērnu un pārrunājiet lasīto, kad vien varat. Pat, ja tas ir tikai avīžu raksts pie brokastu galda. Iedrošiniet bērnu rakstīt un rakstiski atbildēt. Lasiet paši, tā parādot bērnam, ka lasīt ir prieks un iespēja iegūt vajadzīgo informāciju. Pa laikam painteresējieties, kā bērnam veicas ar mācībām un izrādiet atzinību par panākumiem.

Labs veids, kā iesaistīt bērnu lasīšanā, ir parādīt, ka stāsti attēlo notikumus, kādi gadās bērna dzīvē. Ja grāmata stāsta par notikumiem, kas bērnam dzīvē nākuši priekšā, bērns var iztēloties, ka viņš varētu piedalīties grāmatā attēlotajos notikumos, stāsts viņam kļūst īpaši nozīmīgs. Ir ļoti daudz labu grāmatu, kas apraksta gandrīz vai ikvienu notikumu bērna dzīvē: piena zobu zaudējumu, brāļu un māsu piedzimšanu, ģimenes svinības, pirmo skolas dienu u.c.