Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. Foto: www.psihoterapijasprakse.lv

Jautājums: Labdien! Rakstu, vēlēdamās izstāstīt savu problēmu. Man ir divi dēli, jaunākajam ir 13 gadi. Par attiecībām ar viņu gribu arī pastāstīt un lūgt padomu. Raizējos, ka manam jaunākajam dēlam ir diezgan maz savu interešu.

Mājas uzdevumu un pienākumu ir maz, un liela daļa brīvā laika paiet pie datora un televizora. Cenšos šo laiku ierobežot. Esmu noteikusi, ka datorspēlēm ir viena stunda un pāris stundas TV. Bet šie noteikumi darbojas tikai tad, kad esmu klāt. No vienas puses man ir nepatīkami aizrādīt un kontrolēt, no otras puses nevaru samierināties, ka dzīve paiet pie datora un TV. Liekas, ka visu laiku ir jākontrolē un no otras puses nevaru to nedarīt, jo tas, ko redzu mani uztrauc.

Iepriekšējos gados dēls gāja uz sporta nodarbībām skolā. Viņam patiktu trenēties futbolā, bet treniņu laikus nevar savienot ar skolu. Rudenī dēls pamēģināja, bet atteicās, jo skolas dēļ allaž kavēja treniņu sākumu. Esmu ieminējusies arī par citiem sporta veidiem, uz kuriem viņam ir acīmredzams ķēriens, bet liekas, ka man gribas vairāk nekā viņam. Tas attiecas arī uz citām lietām. Bieži vien vakaros un brīvdienās domāju – vajadzētu kopā padarīt to, uzspēlēt to, aizbraukt tur. Citreiz tā arī darām, bet bieži vien tās paliek tikai vēlmes. Man arī šķiet, ka kopīgas spēles vairāk gribas man nekā viņam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit