Ķeizara māmiņām ķeizara bērniņi  (8)

Ķeizargrieziena operācija ir nepieciešama gadījumos, kad dzemdības pa dabiskiem ceļiem nav iespējamas. Dzemdību speciāliste Dr. Maira Jansone skaidro, ka tas var būt nepieciešams, piemēram, ja novēro placentas piestiprināšanās pataloģiju, placentas priekšguļu, bērniņa šķērsguļu. Bieži ķeizargriezienu veic tad, ja dzimst vairāki bērniņi: dvīnīšus iespējams dzemdēt arī dabiskā ceļā, bet trīnīšu gadījumā vienmēr būs “ķeizars”.

Arī tad, ja mātei iepriekšējais bērniņš dzimis ar ķeizargriezienu, pastāv liela iespējamība, ka nākamajā reizē tas atkārtosies. Iemesli, kāpēc nepieciešams “ķeizars”, var būt atkarīgi no mātes veselības (nopietnas traumas, sirdskaites, nieru slimības u.c.) un no bērniņa stāvokļa (dzemdību darbības vājums, sirdsdarbības pavājināšanās, bērna guļa, kaut gan dzemdību procesā mazuļa guļa var mainīties, jo viņš aktīvi grozās, u.c.).

Nav izslēgts, ka pēc pārdzīvota ķeizargrieziena nākamās ir iespējamas normālas dzemdības. Citās valstīs mātes pat iedrošina atkārtoti mēģināt dzemdēt dabiskā ceļā. Tomēr tas vienmēr ir atkarīgs no iemesla, kāpēc bijis “ķeizars”. Ja pirmo reizi bērniņam bijusi nepareiza guļa, tad nākamajā reizē, iespējams, nekādas komplikācijas neradīsies. Bet, piemēram, ja “ķeizara” vaininiece bijusi sirdskaite, tad diezgan droši, ka arī nākamās dzemdības būs ar ķeizargriezienu. Tomēr novērots, ka parasti mātes tiecas pēc atkārtota ķeizargrieziena, lai lieki neriskētu. Šeit svarīga ir vecāku psiholoģiskā sagatavošana grūtniecības laikā.

Medicīnas attīstība veicina sievietes labsajūtu

Pēc Dr. Jansones datiem, Latvijā ar ķeizargrieziena palīdzību dzimst aptuveni 20% bērniņu, līdzīgi, kā tas ir citās attīstītajās Eiropas valstīs. Mūsdienās, attīstoties zinātnei, kļūst vieglāk jau laikus diagnosticēt grūtniecības sarežģījumus un bērna attīstību. Grūtniecības laikā, veicot ultrasonogrāfiju, iespējams noteikt bērna guļu, nabas saites stāvokli u.c. Ar ķeizargrieziena palīdzību mediķi cenšas samazināt risku līdz minimumam, lai veicinātu pozitīvu dzemdību rezultātu.

Ja nav sarežģījumu, ķeizargrieziena operācija vidēji ilgst 20-30 minūšu. Tā būs ilgāka, ja ķeizargriezienu veic atkārtoti. Šobrīd Latvijā visbiežāk to dara ar epidurālo anestēziju, kad ievada medikamentus mugurkaula kanālā starp otro un trešo jostas skriemeli. Anestēzija izraisa ķermeņa nejutību no jostasvietas līdz kāju pirkstiem. Tas ļauj māmiņai palikt nomodā visu operācijas laiku un tūlīt pēc piedzimšanas redzēt savu mazuli un dzirdēt viņa pirmo kliedzienu. Tomēr vietējā anestēzija ir iespējama plānota ķeizargrieziena gadījumā, jo medikamentu iedarbībai ir vajadzīgas aptuveni 30 minūtes. Citos gadījumos izmanto vispārējo narkozi, kad māmiņa iemieg un pamostas tikai palātā, kad mazais jau piedzimis.

Pagājuši tie laiki, kad māmiņai ar dzemdību sāpēm un grūtībām jācīnās vienai. Tagad dzemdību procesā var piedalīties ar tēvi. “Ķeizara” dzemdības nav izņēmums. Protams, jāņem vērā māmiņas un bērna veselība un dzemdību komplikācijas, ko novērtē anesteziologs un dzemdību speciālisti. Tomēr vairumā gadījumu bērnu tēviem ir atļauts būt kopā ar māti dzemdībās un sadzirdēt bērna pirmo kliedzienu.

Kādreiz ķeizargrieziena operāciju veica ar vertikālu griezienu, kas atstāja neglītu rētu. Šobrīd vairums to dara ar horizontālu griezienu apmēram 12-15 cm platumā. Kā jau pēc operācijas, rēta paliek, taču tā nav tik pamanāma kā kādreiz. Bieži sašuj ar diegiem, ko ārā pēc tam neņem, kas veicina veiksmīgu dzīšanu. Sākotnēji rēta var būt sarkana, bet ar laiku tā bālē. Dzīšanas process ir atkarīgs no konkrētās sievietes organisma.

Mamma Liene, TV raidījuma “Māmiņu klubs” dalībniece, apliecina: “Zinu, ka daudzas šaubās par ķeizaru, jo baidās, ka rēta būs ļoti manāma, taču tā nav, tā ir tik maza, ka netraucē.” Kāda cita māmiņa raksta, ka rēta nav manāma pat zem visseksīgākajām biksītēm: “Neizjūtu nekādu diskomfortu un esmu apmierināta, ka mūsdienās veic tādas operācijas, kas sievieti nepadara par džungļu meiču ar rētām.” Vienīgais, par ko brīdina māmiņa Liene – pirmajās dienās vajadzētu izvairīties no šķaudīšanas, jo tad sāp ļoti.

Ķeizargrieziena operācija parasti neietekmē arī mātes spējas bērnu zīdīt. Ir pat ieteicams bērnu sākt barot tūlīt, atgriežoties palātā. Ja sieviete ir vārga, kādam jāpalīdz mazo pielikt pie krūts. Bērna zīdīšanai ir pozitīva ietekme – tā sekmē dzemdes savilkšanos un mazina pēcoperāciju komplikācijas.

Kad plāni izjūk

Visgrūtāk ar ķeizargriezienu samierināties ir tad, ja māmiņa plānojusi dzemdēt dabiskā ceļā, bet pēdējā brīdī atklājušās kādas komplikācijas, kuru dēļ nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Māmiņu vēstulēs “Māmiņu klubam” var lasīt: “Pirmoreiz braucot uz dzemdību nodaļu, man nebija ne prātā, ka būs ķeizargrieziens, paldies Dievam, biju kopā ar vīru, jo plānojām ģimenes dzemdības. Biju šokā un tiešām nobijusies, kad pēc vairāku ārstu apskates man paziņoja, ka jātaisa “ķeizars”, tā īsti arī nepaskaidrojot, kāpēc. Man nebija ne jausmas, kā tas īsti notiek. Guļot ratos un vēlāk uz operācijas galda, galvā zibēja tūkstošiem domu: ja nu te palieku, ja nu mazulis ir nedzīvs. Tas bija tik baisi.”

“Kad dzima puisītis, līdz pēdējam cerēju, ka dzemdēšu pati, bet, jau guļot uz galda un gaidot to lielo brīdi, ārsts pienāca un teica, ka jātaisa steidzama operācija. Dēliņam nabas saite bija aptinusies ap kaklu, kājiņu un rociņu,” tā raksta kāda cita māmiņa. Ja pēkšņi dzemdībās ir vajadzīgs “ķeizars”, mātei var rasties nepiepildītības izjūta, jo viņa nav izgājusi cauri visam dabisko dzemdību procesam. Rodas šoks, jo gatavošanās izjūk.

Daudzas mātes pat kautrējas teikt, ka bērns dzimis ar ķeizargriezienu. Kā skaidro psihoterapeite Dr. Anita Plūme, māmiņa, kura negrib teikt, ka bijis “ķeizars”, baiļojas, vai viņa būs ideāla māte. Pārdzīvojums, ka sieviete nav spējusi pati dzemdēt mazuli, rada bažas par savām spējām nākotnē. Tomēr ķeizargrieziens nav kauna lieta! Tas ir pilnīgi normāli. Mātei būtu nevis jānosoda sevi par dzemdību “neveiksmi”, bet gan jālepojas par tiem deviņiem mēnešiem, ko viņa ir pavadījusi grūtniecībā un iznēsājusi mazulīti. Pastāv uzskats, ka māte, kurai bijis ķeizargrieziens, nejūt saikni ar bērniņu, ko Dr. Plūme atspēko: “Frāze, ka māte nejūt saikni ar bērniņu, ir dzirdama no visām māmiņām. Pēc dzemdībām sieviete ir pārgurusi un nobijusies, tāpēc tā ir pilnīgi normāla reakcija jebkurā gadījumā.”

Sievietes brīvprātīga izvēle

Lai arī mediķi uzsver, ka ķeizargrieziens ir tikai galēja nepieciešamība, ja mammai vai bērnam draud briesmas, arvien vairāk sieviešu izvēlas šo operāciju apzināti. Šāda iespēja pastāv, lai gan speciālistu viedokļi par to ir pretrunīgi. Iemesls izvēlei parasti ir psiholoģisks. Māti ietekmē gan personības iezīmes, gan iepriekšējā pieredze, gan ideāli, gan attieksme pret sevi un citiem, arī zināšanas. “Sākās viss pavisam vienkārši – ar bailēm no dzemdībām. Man jau no mazotnes ir paniskas bailes no visu veidu medicīniskām manipulācijām, un ne sāpes te ir svarīgākais.” “Man gan sanāca neplānots “ķeizars”, bet tik un tā, ja otro bērniņu laidīšu pasaulē, tad arī tikai tā. To vājprātu, kas bija jāpiedzīvo dzemdībās ar stimulāciju, vairs nevēlos. Tai brīdī biju gatava izlēkt pa logu un visus ārstus aizsūtīt labi tālu. Par bērniņu vispār nedomāju, man bija pilnīgi vienalga, kas un kā ar viņu notiek. Zinu tikai, ka šīs mocības nav to vērtas, ja var smuki izgriezt un aizšūt. Rētiņa manāma tikai man, jo atrodas biksīšu zonā. Vārdu sakot, esmu PAR ĶEIZARGRIEZIENU!”

Šādi un līdzīgi stāsti ir dzirdami no māmiņām. Vai viņu izvēli nosodīt vai atbalstīt? Sabiedrībā valda dažādi uzskati. Mātes, kuras dzemdējušas dabiskā ceļā, bieži pārmet, ka apzināts ķeizargrieziens ir sievietes izvairīšanās no atbildības, nevēlēšanās nest upurus sava bērna labā. Sak’, kas tu par sievieti, ja neesi šim procesam izgājusi cauri! Tomēr, no citas puses raugoties, vai var nosodīt sievieti par to, ka viņa vēlas uz šo dzīvē tik svarīgo mirkli atskatīties ar patīkamām atmiņām, nevis atceroties kā ārprāta šausmas? Pierādījies, ka reizēm sieviete jūt augļa veselības stāvokli pat labāk, nekā to nosaka medicīniskā aparatūra – pilnīgi iespējams, ka māte instinktīvi jūt, ka nepieciešams ķeizargrieziens.

Kā skaidro Dr. Anita Plūme, nav iespējams uzminēt katras sievietes domas. Vienai mērķtiecīgs “ķeizars” ir bailes no sāpēm, nepārliecinātība par savām spējām. Kādu citu, iespējams, ietekmējusi ģimenes “leģenda” – piemēram, stāsti, kā māte ar katru bērnu mocījusies vairākas dienas. Vēl citai tie var būt savtīgi apsvērumi ar vēlmi saglabāt sava ķermeņa skaistumu, varbūt tā ir sava veida “modes lieta”, lai atšķirtos no citām. Iemesls parasti ir dažādu cēloņu savstarpējās mijiedarbības rezultāts. Tomēr psihologi uzskata, ka vēlme dzemdēt mazuli ar “ķeizaru” norāda uz jaunās māmiņas psiholoģisko nesagatavotību bērna nākšanai pasaulē.

“Ķeizara” bērni nav sliktāki par “parastajiem”

Pārmetumi mātei par “ķeizara” izvēli nav īsti pamatoti, ja lūkojamies no bērna veselības stāvokļa. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka bērniņam jāiziet cauri dabiskajiem dzemdību ceļiem, kas viņu sagatavo ārpasaulei. Neonatoloģe Dr. Dace Tropa uzskata, ka nav pierādījumu, ka bērnu saslimšanā “ķeizari” būtu citādāki. “Māmiņu kluba” mamma Iveta par savu izvēli laist bērnu pasaulē ar “ķeizaru” stāsta tā: “Izvēlējos šķietami labāko bērnam, bet kas tad bija jālasa un jāklausās no medijiem par “ķeizara bērniņiem” – esot kādi tur nedaudz “atpalikušie” un kas vēl, neesot dzīvei sagatavoti un nezinot, ko nozīmē cīnīties! Kādas muļķības – mana mazule visu dara pati no sevis un staigāt sāka jau 9,5 mēnešos!”

“Ja dabisku dzemdību laikā bērniņš iziet zināmus etapus, kas ir ilgi, tā viņš sagatavojas savādākai videi, tad “ķeizara” laikā tas nenotiek – vide mainās ļoti ātri,” atzīst Dr. Tropa. Pēc ķeizargrieziena bērnam var būt elpošanas problēmas. Dabiskajās dzemdībās augļūdeņi, kas mammas vēderā pilda bērna plaušiņas, tiek izspiesti ārā. Kad bērniņš piedzimst, viņa plaušas piepildās ar gaisu. “Ķeizarbērniņiem” šo ūdeni izsūknē mākslīgi, tomēr ne vienmēr izdodas izsūknēt visu, tāpēc nereti bērnam ir jutīgi elpceļi.

Mēdz teikt, ka ar “ķeizaru” dzimuši bērniņi ir skaistāki. Dr. Plūme uzskata, ka bērni ir nevis skaistāki, bet gan savādāki. Pastāvot daudz teoriju par dzemdību traumas nozīmi, tomēr tas, kāds bērns būs augot, ir atkarīgs tikai no mātes un bērna mijiedarbības.

Priekšstati par “ķeizarbērniņu” skaistumu rodas no fakta, ka, bērnam nākot pasaulē fizioloģiskās dzemdībās, virzoties cauri šaurajiem dzemdību ceļiem, galviņas kauli tiek saspiesti un tā viegli deformējas. Ar laiku tas parasti izlīdzinās. Bērnam, kurš dzimis ar ķeizargriezienu, šis process nav jāpiedzīvo, tāpēc viņa galviņa ir apaļīgāka.

Ķeizargriezienā pielietotā vietējā anestēzija bērniņu nekādā veidā neietekmē, tā nekādi nevar mazulim kaitēt. Ietekme ir jūtama vienīgi akūtos gadījumos, kad pielietota vispārējā anestēzija. Šāds bērniņš pirmajās dienās var būt miegaināks nekā citi.

Brīnumus grūti paredzēt

Katrai sievietei ķeizargrieziens ir kas cits – vienai atvieglojums, citai izvēles brīvība, vēl citai – situācijas risinājums. Lai kāds arī būtu iemesls dzemdībām ar ķirurģisku iejaukšanos, svarīgi atcerēties, ka “ķeizarbērniņi” ir tikpat labi un mīļi kā dabiskās dzemdībās dzimušie. Lai arī ap ķeizargriezieniem tinas noslēpumainības aura, tas ir tikai kārtējais medicīniskais atklājums, kas palīdz glābt dzīvību simtiem mazuļu. Spēja dzemdēt dabiskā ceļā neliecina, ka sieviete ir spējīga būt labāka māte nekā tā, kurai bijis ķeizargrieziens. Viņai vienkārši visi apstākļi izveidojušies citādi. Un iespējams, citai māmiņai apstākļi būs vēl savādāki, kas liks viņai labprātīgi izvēlēties operāciju.

Dzīvības radīšana ir brīnums, kuru grūti paredzēt. Pat tad, ja viss smalki saplānots, ir iespējamas pēkšņas pārmaiņas. Tā noticis arī “Māmiņu klubā”. Martā desmit TV raidījumos “Māmiņu klubs” piedāvā iespēju skatītājiem sekot līdzi ar dzemdībām saistītiem procesiem. Lai arī jaunajiem vecākiem Kristiānai un Artūram bija plānotas dabiskas dzemdības, liktenis pielika savu pirkstu un veselīgs puika nāca pasaulē ar ķeizargriezienu. “Māmiņu klubs” piedāvās neatkārtojamu iespēju iepazīties ar satraukto gaidīšanas laiku, speciālistu viedokļiem un ieraudzīt dzemdību brīdi TV ekrānos. Cerams, ka tas jaunajiem vecākiem dos lielāku skaidrību par šo satraukuma pilno brīdi un palīdzēs būt gataviem, kad tas pienāks viņu ģimenē!

Raksts tapis sadarbībā ar “Māmiņu klubu” – TV raidījumu LTV 1 programmā, sestdienās plkst.8. “Māmiņu klubs” šobrīd ir kas vairāk nekā TV raidījums. Tas ir virtuāls klubs, kas apvieno ap 4000 māmiņu no visas Latvijas (un arī ārvalstīs dzīvojošās latviski runājošās mammas). No 11.marta var skatīties raidījumus par īstām dzemdībām www.maminuklubs.lv.