No veciem laikiem saglabājusies paraša nekad negriezties atpakaļ, ja kaut ko aizmirsi mājās, jo citādi tā diena būs neveiksmīga. Pieminot kādu iespējamu neveiksmi, lai tā nepiepildītos, mēs drošības labad pieklauvējam pie kādas koka mēbeles vai durvju stenderes.
Pazīmes. “Šodien varētu būt traka diena,” tu domā, skatoties uz kalendāru: piektdiena, trīspadsmitais datums! Un vēl pie tam no rīta pār ceļu pārskrien melns kaķis! Tie māņticīgiem ļaudīm jau būtu divi, tā dēvētie, nelaimes vēstneši.
Izteicieni. Pazīstamais makšķernieku veiksmes novēlējums “Ne zivju, ne asaku!” vai mednieku variants “Ne pūku, ne spalvu!” ir zināms visiem un tiek bieži pielietots plašā sabiedrības daļā.
Šie ir tikai daži populāri māņticības piemēri. Satriecošs fakts: attīstītajās zemēs ir ārkārtīgi daudz māņticīgu cilvēku. Piemēram, 59 procenti vāciešu tic mistikai. Varētu likties pārsteidzoši, ka attīstītā un izglītotā sabiedrībā tik aktuāla ir māņticība - šī pazīmju, nojautu un pareģojumu “krēslas zona”.
Saules aptumsuma kults, gadu tūkstošu mijas gaidīšana un populārā ticība Nostradamusa pareģojumiem runā paši par sevi. Tomēr – kas slēpjas aiz tā visa, kas mūs fascinē šajās šķietami tik maģiskajās norisēs?
Vācu psihologs Klausbernds Folmārs skaidro, kādēļ māņticība var būt laba un kad par to būtu labāk aizmirst.
Ar talismanu, četrlapiņu āboliņu vai zirga pakavu – cilvēki vienmēr mēģinājuši laimi pieburt un noturēt ar attēlu, simbolu un rituālu palīdzību. “Māņticība ir mehānisms, ar kuru mēs mēģinām kontrolēt daļu no savas haotiskās pasaules. Mēs gribam novērst bailes un pasargāt sevi no nelaimes – dažreiz mēs novēršamies arī no saprāta balss,” saka eksperts.
Pat tad, ja negribas to atzīt, gandrīz ikviens ir nedaudz māņticīgs. Vai arī tu neesi pamanījusi, ka pirms izšķiroša soļa mēģini paredzēt savu likteni, pārskaitot pogas vai ziedlapiņas?
Ticība mistiskiem spēkiem radusies senās kultūrās, taču arī augsti attīstīto tehnoloģiju laikmetā nevienā pasaules lidmašīnā nav 13. sēdvietas, un gandrīz neviena viesnīca nepiedāvā istabu ar šo numuru.
Pirms eksāmena vai randiņa vēl ātri pieklauvēt pie koka vai paņemt līdzi laimes lācīti – daudziem tas ir gluži normāli. Šīs darbības funkcija: nomierināt nervus, justies drošāk, līdzsvarotāk.
“Mums rodas sajūta, ka esam pilnībā sagatavojušies kāda svarīga uzdevuma veikšanai vai ietekmēšanai. Un diezgan bieži tas nostrādā arī,” tā Folmārs. “Protams, nav nekādas panākumu garantijas. Taču kāds talismaniņš vai iedrošinošs teiciens var mūs iekšēji stiprināt.” Tādējādi tas kalpo par psiholoģisku palīglīdzekli - cilvēks sakoncentrējas un pieiet kādai lietai brīvāk un mierīgāk.
Māņticīgas darbības vienmēr ir cerības un enerģijas izpausme. Piemēram, zīlēšana ar kārtīm vai sava horoskopa sastādīšana, ir labs pamudinājums, lai vēlreiz pārdomātu savu dzīvi. Tās rosina tikt skaidrībā par saviem mērķiem un vēlmēm. Vienlaicīgi tās darbojas kā motors, kas liek izrādīt iniciatīvu un nepieļaut dzīvē nejaušības.
Ar māņticīgām darbībām nevajadzētu pārāk aizrauties. Nedrīkst sevi iespaidot ar vecām tautas gudrībām un maģiskām zīmēm. “Tam, kurš ikvienā banalitātē un sīkākajā norisē saskatīs norādi uz savu likteni, draud briesmas pārāk pievērsties sīkumiem,” brīdina eksperts.
Tātad šķipsniņa maģijas ikdienā netraucēs – taču, lūdzu, pārstāj baidīties no melniem kaķiem, saplēstiem spoguļiem un pārējās kompānijas! Tikai viduslaikos, dzīvojot māņticības varā, cilvēki domāja, ka tur slēpjas nelabais. Labāk izmanto māņticības pozitīvās īpašības, jo veiksme nāk pie tā, kurš tai tic. Turēsim īkšķus!