Kā lai palīdz bērnam pārvarēt bailes no kauslīga, neaudzināta, vecāka bērna?  (3)

Mans dēls naktīs reizēm nevar aizmigt, zinot, ka nākamā dienā visi iesim uz darbu un viņam būs jāpaliek vienam līdz vakaram. Ir tādas fantāzijas par nejauko zēnu, kādas reizēm piemīt tikai filmu varoņiem. Dēlam, piemēram, liekas, ka viņš pat caur sienām var redzēt, ka viņš ir viens mājās.

Vai man ir labāk griezties pie kāda psihologa? Šī problēma mums ilgst jau 9 mēnešus, kad pagājušajā vasarā pārcēlāmies dzīvot tuvāk pagasta centram. Esmu šķīrusies, dzīvoju kopā ar dēlu un draugu jau 3 gadus un dēlam ar viņu ir neitrālas attiecības, bet ar tēvu viņš netiekas, jo tēvs ir pārstājis par bērnu interesēties, kopš es oficiālu izšķīros 2 gadus atpakaļ. Vai šinī gadījumā tiešām līdzēt var tikai terapeits, jeb varbūt bērns paaugsies un situācija pati par sevi atrisināsies.

Mans dēls ir sekmīgs, centīgs, nodarbojas ar sportu, bet pat no nodarbībām baidās pēcpusdienā nākt mājās, jo tik daudzi jau ir cietuši no negantā puikas. Ar viņa vecākiem nav jēga runāt, jo to jau ir darījuši citi vecāki.

Paldies, jau iepriekš! Ar nepacietību gaidīšu atbildi.

Atbild psiholoģe konsultante Iveta Gēbele:

Sveika! Vardarbība uz ielas, skolā, ģimenē, TV ekrānos. Tā ir diezgan aktuāla tēma, par kuru daudz spriež, raksta un runā. Jā, tā pastāv, mēs parasti nosodām varmākas, cenšamies izolēt viņus no savas dzīves, bet patiesībā tas, ja cilvēks kļūst par kāda upuri, ir tikai sekas, tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā pašos pamatos.

Bieži vecāki uzdod šo jautājumu, - kā pasargāt savu bērnu no vardarbības. Arī Tu jautā vai, bērnam izaugot, situācija pati par sevi atrisināsies, - šī situācija varbūt atrisināsies, dēls paaugsies, varbūt kaimiņu zēns pārcelsies uz dzīvi citā mājā, arī viņš izaugs, bet nav garantijas, ka neuzradīsies nākošais "baisulis", kas apbižos puiku. Ja cilvēks ieņem upura pozīciju, vienmēr atrodas agresors, kas viņam darīs pāri. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bērns justos droši, pat, ja paliek mājās viens pats.

Pirmkārt, bērnam drošību dod vecāki, ģimene. Ja bērnam nav kontakta ar tēvu, tad ir ļoti svarīgi, ko mamma saka bērnam un ko domā par tēvu. Ja mamma saka, ka tētis ir slikts, tad bērns, kurā ir puse no tēva, zina, ka "puse no manis ir slikta". Viena no bērna atstumšanas formām ir prasība bērnam justies tā, kā vecāki to uzskata par pareizu, nevis, kā bērns jūtas patiesībā. Piemēram, tēvs pēc šķiršanās vairs nedzīvo ģimenē, bērns tādēļ jūtas bēdīgs, skumjš un nobijies, bet māte saka: cik labi, ka tētis mūs vairs netraucē, vai ne? Vai arī saka: "Tavs tētis ir slikts, viņš mūs pameta un par tevi neinteresējas." Tiek noraidītas bērna aktuālās jūtas, tas ir tas pats, kas noraidīt pašu cilvēku.

Kaut vecāki ir šķīrušies, laulības saite ir pārrauta, ber viņu kā vecāku saite ir palikusi. Ja paši vecāki to neatzīst, cieš bērns. Aiz mīlestības pret mammu viņš izturas tā, kā mamma vēlas, bet savā dvēselē ļoti cieš un "atrod" kādu, kas viņam nodara pāri. Mammai jāspēj saskatīt to labo, kas bērnā ir no tēva un pateikt to viņam. Zinot, ka viņš ir labs, pieņemts, ka viņu mīl, bērns neieņems upura pozīciju dzīvē.

Nav svarīgi, cik daudz laika vecāki ar bērnu pavada kopā, ir svarīgi, kā šis laiks kopā tiek pavadīts. Ja nav iespējas būt kopā ar tēvu, tad svarīgas ir attiecības ar to vīrieti, kas dzīvo līdzās. No viņa mazais zēns mācās vīrišķību. Būtu labi, ja zēnam šīs attiecības ar blakus dzīvojošo vīrieti būtu nevis neitrālas, bet vismaz draudzīgas un atbalstošas. Tas stiprinātu bērna pašapziņu un drosmi.

Vēstulē aprakstītais liecina, ka zēnu notiekošais jau ir nopietni ietekmējis un viņam ir vajadzīga palīdzība. Bērni līdz 12 gadu vecumam dzīvo fantāzijas un metaforu pasaulē. Arī Tavs dēls tur šobrīd labprāt atrodas. Tāpēc bērnam šajā vecumā vislabāk tur arī var palīdzēt. Ļoti labs palīdzības veids būtu pasaku terapija. Tas ir veids, kā bērnam nodot pašregulācijas spējas, ļoti labi palīdz atbrīvoties no bailēm, var iemācīt viņam, ka var uzvarēt jebkuru "ļaundari". Ja tāda nav pieejama, šeit var palīdzēt arī pati mamma, ja lasa bērnam pasakas, pēc tam tās pārrunā un kopā analizē pasaku notikumus. Tā sniedzot bērnam atbalstu.

Protams, nevar atstāt bez ievērības faktu, ka pagalmā dzīvo tāds "baisulis", kas terorizē mājas pagalma bērnus. Pagastā droši vien ir kāds nepilngadīgo lietu inspektors, ir sociālie darbinieki, vajadzētu informēt speciālistus, jo, ļoti iespējams, ka pašam "baisulim" ir ļoti vajadzīga palīdzība. Ļoti iespējams, ka šis bērns pats ir cietis no vardarbības un tagad atreaģē to uz citiem bērniem.

Lai izdodas atrast risinājumu!
Ar cieņu,
psiholoģe-konsultante Iveta Gēbele (pasaku terapija bērniem un pieaugušajiem, atbalsta un terapeitisko grupu vadīšana, pieņemšana pēc iepriekšēja pieraksta, tālr. 9757231, e-pasts: ivge@inbox.lv, www.gimenei.lv, www.psihologu-prakse.lv).

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.