Atkarība ir mums zināms, sabiedrībā diezgan plaši lietots jēdziens. Jāsaka gan, ka vietā un nevietā, jo atkarība ir diagnoze, kuru var uzstādīt tikai ārsts, pamatojoties uz noteiktiem slimības simptomiem. Atkarība neskar tikai un vienīgi cilvēka fizisko veselību – tās kauzalitāte [cēlonība – red.] ir bioloģiski, psiholoģiski un sociāli noteikta.
Etimoloģiski jēdziens "atkarība" ir saistīts ar darbības vārdu "karāties". Padomāsim, kas notiek ar cilvēku, kurš karājas, piemēram, pie koka? Iespējams, ka pašā sākumā viņam var šķist tīri interesanti – jauns, neierasts stāvoklis; droši vien, ka no augšas paveras cits skata punkts – var redzēt tālāk, visam pāri... Arī ķermeniskās izjūtas savādākas – zināms vieglums, vienlaicīgi var pacelt augšup abas kājas, pašūpoties. Arī emocionāli – prieks, apmierinājums, ka dzīvē kaut kas ir pamainījies. Viss jau būtu labi, taču ar laiku izrādās, ka redzēt var tikai noteiktu zonu, pašūpoties – arī tikai nedaudz, jo kustību loks ir krietni ierobežots. Pēc zināma laika cilvēks nogurst – gan fiziski, gan emocionāli. Mēs esam radīti, lai varētu brīvi pārvietoties, apgūt jaunus apvāršņus, nevis karāties kokā. Šāds stāvoklis jaudīgi ietekmē ne tikai cilvēka fizisko, bet arī emocionālo stāvokli. Sākotnējo prieku par jaunatklāto izpriecu nomaina virkne nepatīkamu emociju – sapīkums, trauksme, bailes, kauns, vainas izjūta, skumjas, aizvainojums, dusmas... Līdz cilvēku pārņem totāla bezcerības un bezpalīdzības izjūta, jo zemē tikt nav vairs tik vienkārši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!