Vai vecāki drīkst strīdēties bērnu klātbūtnē?

Atbild psiholoģe Benita Griškeviča:

Arī bērnam ir jāiemācās strīdēties jeb risināt konfliktus. Ja domstarpības netiek kārtotas vai arī tas tiek darīts prom no bērna acīm, bet tai pašā laikā viņš redz, ka mamma ir bēdīga vai tētis drūms un nerunīgs, bet neviens par notiekošo nerunā, bērns var saņemt vēstījumu, ka konflikti ir kaut kas ļoti slikts un ka ģimenē nevajag runāt par to, kā katrs jūtas. Līdz ar to var gadīties, ka konfliktu brīžos savā dzīvē viņš var justies bezpalīdzīgs. Saprotams, risināt konfliktus bērns mācās arī no tā, kā vecāki risina strīdīgus jautājumus ar viņu pašu.

Mazāks bērns neuztvers strīda jēgu un nenovērtēs vecāku meistarību konflikta risināšanā. Varētu teikt, ka uz viņu iedarbosies skaņa un attēls, ne tik daudz saturs. Ja tiešām notikusi bļaustīšanās, tad tas, ko vajadzētu darīt pēc tam, ir paskaidrot bērnam, ka vecākiem bija dusmas vienam uz otru. Bērns nomierināsies, ja uzzinās, ka mamma ar tēti joprojām mīl viens otru, kaut arī ir strīdējušies, un ka viņš pats nekādā gadījumā nav strīda iemesls. Ja vecāki ir apsaukājušies bērna klātbūtnē, viņiem vajadzētu atvainoties un izteikt nožēlu par notikušo, bērnam dzirdot un redzot.

Ja strīdi ir hroniska lieta, vecākiem jāizturas atbildīgi pret sava bērna jūtām un jāsaprot, ka emociju izgāšana vēl nav konflikta risināšana un ar izkliegšanos vien neko atrisināt nevar.

Nereti cilvēks sāk kliegt tad, kad jūtas totāli nesadzirdēts un viņam nav cerību tikt sadzirdētam. Jābūt mierīgu sarunu fāzei, kurā jūtas tiek nosauktas vārdā un meklēti ceļi, kā justies labāk. Tātad jāpasargā bērns no ainām, kurās viņam vismīļākie cilvēki uzvedas dusmīgi, neapvaldīti, nekonstruktīvi un būtībā bezpalīdzīgi.