Neveiklība, stomīšanās, nespēja pārvarēt savu klusēšanu un uzsākt sarunu – kautrīgiem cilvēkiem ir grūtības ne tikai flirtējot, bet arī citos saskarsmes brīžos. Neliels treniņš var palīdzēt pārvarēt komunikācijas barjeru.
Klaudijas lielākais murgs ir telpa pilna ar cilvēkiem, kurus viņa nepazīst. 30 gadus vecā grafikas dizainere no Hamburgas cieš nevis no agorafobijas vai kādas šausmīgas bērnības traumas, bet vienkārši ir tikai kautrīga. Uzrunāt kādu "tāpat vien" vai ballītē pievienoties kādai grupiņai un iesaistīties viņu sarunās – no šīs domas vien viņai sirds sāk dauzīties. Klaudija jau tāpat jūtas kā uz skatuves. Sev apkārt esošos cilvēkus viņa visbiežāk uztver kā publiku, kas nemitīgi viņu kritiski novērtē – un tikai gaida, kad viņai gadīsies kāds misēklis.

Pie tam Klaudijai īstenībā nav nekāda iemesla būt tik pārspīlēti nedrošai: viņa labi izskatās un prot risināt gudras un asprātīgas sarunas – vismaz pazīstamā, uzticamā sabiedrībā noteikti. Ņemot vērā Klaudijas izteikti pašapzinīgo izturēšanos, draugu un kolēģu līdzjūtība turas normas robežās, jo viņa vienkārši neizskatās pēc biklas stirniņas, ko būtu jāsargā no skarbās pasaules. Tā ir pretruna, kas rada problēmas it īpaši attiecībās ar vīriešiem. Tā kā viņas pastāvīgā nedrošība ārēji gandrīz nekā neizpaužas, Klaudijas atturību bieži vērtē kā iedomību.

Visu laiku jāslapstās

Gandrīz katram dzīvē ir savu reizi nācies cīnīties ar savām bailēm un nedrošību. Piemēram, ja tev kādreiz ir bijis kā iesācējai jāapliecina sevi kolektīvā, tad būs pazīstamas izjūtas, ka tevi visu laiku novēro, un satiekoties ar jaunajiem kolēģiem aiz uztraukuma svīst rokas. Ļoti kautrīgiem cilvēkiem tomēr ir daudz grūtāk komunicēt ar citiem. Viņi sarkst un mulst – vai arī savas nedrošības dēļ izturas vēsi un noraidoši, kad tiek uzrunāti. Klaudijai šī problēma kādā brīdī bija izvērtusies tik liela, ka viņa sāka izvairīties no tikšanās ar vīriešiem, kas par viņu interesējās, un noraidīja ielūgumus uz ballītēm – tikai aiz bailēm, ka varētu kaut kādā veidā izgāzties. Šai ziņā viņas kautrīgums bija nekas cits kā bēgšanas reflekss. Tas pat ir ģenētiski noteikts: kas neandertālietim bija bailes no zobenzobu tīģera, tas mūsdienu cilvēkam ir bailes no publiskas izgāšanās. Respektīvi, kautrīga cilvēka organismā pirmā randiņa laikā notiek līdzīgi procesi, kā dzīvībai bīstamos apstākļos! Tomēr ir iespējams iemācīties, kā kontrolēt panikas izjūtas.

Kautrēties - tas ir pievilcīgi!

Vairums kautrīgu cilvēku uz stresa situācijām reaģē ar izvairīšanās taktiku vai arī ar izlikšanos. Jo sevišķi pēdējais variants ir visnepareizākais, saka psiholoģe Sabīne Veri fon Limonta, kura darbojas interneta iepazīšanās aģentūrā Parship.de: "Kad kautrīga sieviete mēģina izlikties par nebēdni vai pat ciniķi, tas neizskatās ticami un var būt pat diezgan kaitinoši."

Tāpēc attiecību eksperte tiem, kuri meklē pie viņas padomu, vienmēr vispirms iesaka atzīt atturību kā savas neatņemamu personības sastāvdaļu un izmantot to savā labā. Psiholoģe iesaka efektu pārvērst par efektu. Kautrīgajām vajadzētu pievērst uzmanību, cik daudzas pašpārliecinātas sievietes apzināti koķetē ar šķietamu nedrošību. Šī uzdevuma mērķis gan nav manipulēt ar klusās pelītes tēlu, bet gan apzināties, ka vīrieši kautrību nemaz tik negatīvi neuztver. To apzinoties, iespējams savādāk cīnīties ar satraukumu pirmajā randiņā: "Stresa situācijās kautrīgajiem vajadzētu vienkārši atklāti runāt par savu nedrošību. Jūs atklāsiet, ka sarunu biedrs šaubu gadījumos arī ir mēdz būt tikpat nervozs, kā jūs, un jūsu kautrīgumu viņš varbūt pat uzskata par simpātisku."

Seši mazi triki

Atturīgums cilvēkos pārsvarā tiek uztverti kā ļoti patīkama rakstura īpašība, vismaz iesākumā. Laušanās priekšplānā nepieder pie tavām rakstura īpašībām, tāpēc tev nemaz nepiemīt šī nepatīkamā uzbāzība – par laimi!

Lai kautrīgie tomēr arī kļūtu pamanāmāki un spētu labi kontaktēties ar citiem, psiholoģe Very fon Limonta sniedz dažus padomus:

1. Pieņem sevi tādu, kāda esi!

Kautrība nav trūkums, bet gan tavas personības iezīme. Ja tev nekādas vēlēšanās visur lauzties priekšplānā, tas ir pavisam normāli, kamēr vien tu vari mērķtiecīgi turpināt savu ceļu. Arī ar atturību un diplomātiju var nonākt pie mērķa.

2. Neļauj sevi pastumt malā!

Ļauj, lai skaļie un enerģiskie tev aizsteidzas priekšā, taču neļauj viņiem nostumt tevi malā. Steiga bieži vien nozīmē arī neiedziļināšanos detaļās, un te ir tava iespēja! Kamēr citi ir aizņemti paši ar sevis radīto kņadu, tu vari mierīgi novērot situāciju un izprast, kā labāk tikt pie mērķa.

3. Gūsti pārskatu par situāciju!

Ja noteiktās situācijās tu jūties nedroša, paliec tik ilgi neuzkrītoša, kamēr tev rodas izpratne par situāciju. Svarīgi, lai tu pēc tam ar šī pārskata radīto noteiktības izjūtu uzsāktu sarunu ar izvēlētajiem cilvēkiem. Tā kā tu būsi savākusi pietiekami daudz informatīva materiāla, tu tagad vari to izmantot, lai uzsāktu kontaktu, un tev tas arī izdosies.

4. Nenovirzies no sava ceļa!

Ja noskatītais sarunu biedrs uzreiz tevi neievēro, nekrīti panikā. Vispirms viņam jāpāriet uz mierīgākiem toņiem. Tas ir līdzīgi kā pēc diskokluba apmeklējuma: izejot ārā, ausīs vēl dūc troksnis, bet pēc kāda laika ausis pielāgojas klusumam. Kad sarunu troksnis kompānijā mazliet pieklusis, ir tava kārta teikt savu sakāmo. Pie tam būtu vēlams uzsākt sarunu ar humoru un vieglām tēmām, nevis, piemēram, par pasaules ekonomikas problēmām...

5. Kad ķermenis streiko

Katrs cilvēks satraukumu izjūt savādāk, taču vairums to izjūt ar ķermeni: sirdsklauves, sausums rīklē un izspiedušies sviedri. Tev jāsaprot, ka tu neesi vienīgā, ar kuru tā notiek! Tas ir kā lampu drudzis un ar to cīnās arī tāda mēroga skatuves zvaigznes kā Barbra Streizande, Džonijs Deps, Hjū Grānts un Džūlija Robertsa, kuras tam par spīti, aizvien stājas pretī šim izaicinājumam. Visi to ir pārdzīvojuši un arī tev tas izdosies!

6. Meistari rodas darbībā!

Ar flirtēšanu ir tāpat, kā ar riteņbraukšanu – sākumā ir grūti noturēt līdzsvaru, bet pēc pietiekoši ilgiem treniņiem veicas aizvien labāk, kamēr var veikt pagriezienus, pat neturoties pie stūres. Tāpēc vingrinies visur, kur vien vari – lielveikalā ar pārdevējiem, tālsatiksmes autobusā, darbā, svētku pasākumos un citur. Nav jābrauc, kā ar buldozeru, bet gan mazliet jāuzlabo iemaņas kontaktu veidošanā un sarunu uzsākšanā, lai arī tās ilgst tikai pāris minūtes. Pakāpeniski tu jutīsies aizvien drošāka attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!