Līdz ar pirmajām zeltainajām rudens lapām mēs sākam arī raizēties par savu un bērnu veselību. Mitrais laiks ir labvēlīgs dažādu baktēriju un vīrusu izplatībai, straujā pāreja uz vēso laiku vēl nav ļāvusi mums aprast ar domu par rudens siltajām jakām un šallītēm, kas bieži noved pie sāpoša kakla vai klepus.
Parasti visvairāk uzmanības tiek veltīts, raizējoties par gripas straujo izplatību, tomēr tas nav vienīgais brālis viltīgo vīrusu saimē. Ļoti bīstams, jo īpaši zīdaiņiem, var būt rotavīruss, kurš nav tik labi zināms.

Vīrusa sezona tuvojas

Rotavīruss ir infekcijas slimība, kura izsauc gastroenterītu - pastiprinātu caureju un vemšanu, sāpes vēdera apvidū, arī drudzi, īpaši maziem bērniem. Pastiprinātas vēdera izejas un vemšanas rezultātā notiek strauja atūdeņošanās, jeb dehidratācija, kura ir bīstamākais saslimšanas rezultāts un vissmagākajos gadījumos var pat apdraudēt bērna dzīvību. Simptomi parasti saglabājas 4-7 dienas, bet var saglabāties arī ilgāk. Vislielākā iespēja saslimt ar šo vīrusu ir bērnam vecumā no 6 mēnešiem līdz diviem gadiem, vissmagāk no vīrusa izraisītajām sekām cieš zīdaiņi līdz sešu mēnešu vecumam. Vīrusam ir sezonāls raksturs – visbiežāk tas rodas rudenī un ziemas beigās – februārī un martā.

Kā noteikt, ka bērns saslimis ar rotavīrusu? Kā skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu slimību klīnikas vadītāja, profesore Dace Gardovska, bērniem daudzas slimības pavada vemšana un caureja. Vainīgi var būt gan dažādi vīrusi, gan baktērijas. Šādi simptomi var nozīmēt gan īslaicīgas veselības problēmas, gan nopietnas saslimšanas, tāpēc nepieciešams rūpīgi sekot līdzi izmaiņām bērna uzvedībā un sajūtās.

"Parasti vecāki labi pārzina sava mazuļa ēšanas paradumus – zina, kādus produktus bērna organisms panes, bet kādus atgrūž. Vienam bērniņam šķidrs vēders var būt regulāra parādība, bet citam tas iziet tikai ik pārdienas," situāciju raksturo Dr.Gardovska. Ikviens no gadījumiem ir normāls, ja vien bērns turpina pieņemties svarā, jūtas labi un nerodas kādas nepatīkamas blakusparādības. Brīdī, kad parādās kādi neparasti simptomi, piemēram, bērns atgrūž ēdienu, paaugstinās temperatūra, sākas vemšana, vēdera izeja ir ūdeņaina vai satur kādus citus izdalījumus, turklāt simptomi kļūst ļoti uzkrītoši, tad gan ir iemesls satraukumam. Parasti bērns mainās gan izskatā, gan uzvedībā – kļūst saguris. Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Dr.Ilze Kreicberga šo slimību raksturo kā "reāli aktuālu". Viņa uzsver, ka slimība parasti nav bīstama dzīvībai, bet tā ir ļoti nomācoša – pati slimība ir mokoša un atveseļošanās process var būt ļoti ilgstošs.

Tikai dažos procentos gadījumu saslimšana norit smagi, tomēr arī vieglākas vīrusa pārslimošanas formas var būt ļoti nepatīkamas.

Mazā Emīlija saslima ar rotavīrusu gada un 4 mēnešu vecumā. Kā stāsta meitenes mamma Daina, pa dienu sākusies caureja, vakarā paaugstinājusies temperatūra. Sākumā tā turējusies pie 38 grādu atzīmes, bet vēlāk, jau pēc ātrās palīdzības šprices, pacēlusies līdz 39°C. Pēc tam, kad izsaukta vēlreiz ātrā palīdzība, viņas devušās uz slimnīcu. Tur Emīlijai nācies pavadīt gandrīz 9 dienas. Pirmās 3 dienas mazā bijusi dzīvelīga un kustīga, tikai temperatūra ik pa laikam paaugstinājusies līdz 38 grādiem, arī ēdusi šo to, neraugoties uz to, ka caureja bija pamatīga. Tā kā meitenīte nav gribējusi dzert, tad bieži likta pie sistēmas. Ceturtajā dienā Emīlija pārstājusi ēst. "Visu dienu gulēja gultā vai nu aizmigusi, vai nomodā, skatīdamās griestos. Nevarēju saprast, kas notiek. Ārsts brīnījās, kāpēc tā nav bijis sākumā," stāsta Daina. Mazā tā nogulējusi vēl 3 dienas, tad arī caureja bija rimusies. Kad bērns bija gatavs celties, no neēšanas un nemitīgās caurejas organisms bija pārāk vājš, lai viņa spētu normāli staigāt. Pēc tam, kad Emīlija izveseļojusies, vīruss pielipis mammai.

Galvenā problēma – šķidruma zudums

Diemžēl rotavīruss attīstās ļoti strauji. Slimības progress ir atkarīgs no tā, cik daudz un bieži bērnam ir caureja un vemšana – cik šķidruma tiek zaudēts. To var ilustrēt ar nelielu aprēķinu: tā kā viena vēdera izeja bērnam var būt aptuveni 100 līdz 200 gramu, tad pēc 5-6 reizēm bērns ir zaudējis aptuveni litru. Tas ir ļoti straujš šķidruma zudums. Šādiem gadījumiem mājās būtu vēlams glabāt aptiekā bez receptes nopērkamus pulverīšus – ar ūdeni atšķaidāmus sāļus, kas varētu aizvietot zaudēto šķidrumu. Reizēm tie ir pieejami arī šķidrā veidā. (Tāpat kā ar citiem medikamentiem, vienmēr ievērojiet klāt pievienoto lietošanas instrukciju!) Šķidrums bērniem jādod nelielās devās, bet bieži, lai nekavējoties tiktu aizvietots tas, kas patoloģiski zaudēts.

Attiecībā uz ēdienu, ja kādreiz padomju laikos caurejas un vemšanas gadījumos bērns tika badināts, tad šobrīd tas speciāli netiek darīts. Parasti gan bērnam apetīte nav pārāk liela. Kādu ēdienreizi var droši atļauties izlaist, to aizvietojot ar iepriekš minēto sāļu šķidrumu. Ja zīdainis tiek barots ar krūti, tad nav nepieciešams meklēt citu barību. Ja bērns jau ir otrajā pusgadā vai arī tiek mākslīgi barots, tad vajadzētu izvēlēties speciālus maisījumus. Šķidruma uzņemšanai bērnam nedrīkst dot vienkārši tīru ūdeni, jo tas ir nepilnīgs ārstēšanas veids, jo ūdens nesatur sāļus pietiekamā daudzumā. Ja pa rokai nav pulverīšu minēto sāļu šķīdumu pagatavošanai, var sākt ar kumelīšu novārījumu (tējkarote kumelīšu uz glāzi ūdens, vārīt 10 – 15 minūtes).

Svarīgi ņemt vērā, ka bērnam nedrīkst dot pieaugušajiem paredzētos līdzekļus pret caureju, piemēram, Loperamīdu. Tas samazina caureju, palēninot zarnu kustības, kas bērnam zarnu darbību var apstādināt pavisam. Tas pats attiecas uz plaši pazīstamo Cerukālu vemšanas gadījumiem. Bērniem, lietojot šos medikamentus, var rasties ļoti nopietnas blaknes, kas var iespaidot centrālo nervu sistēmu.

Pēc Dr.Gardovskas datiem Eiropā ir reģistrēti 2,8 miljoni saslimšanas gadījumu ar rotavīrusu, no tiem 700 tūkstošu ir ambulatorie pacienti, bet tikai 78 tūkstoši tiek hospitalizēti. Tas, vai bērnam nāksies uzturēties slimnīcā, ir atkarīgs no slimības gaitas, kā organisms reaģēs uz infekciju. Konsultējoties ar ārstu, ir iespējams aprēķināt, cik daudz bērnam nepieciešams dot šķidrumu – kā veikt rehidralizāciju. Gadījumos, kad caur muti netiek uzņemts pietiekami daudz šķidruma, vai atvemtā masa ir lielāka par uzņemto, bērns atsakās dzert, kā arī parādās vispārējie simptomi – samazinājies urīna daudzums, parādījies nogurums, asiņaina caureja, tad bērni ir jāārstē slimnīcā. Ja stāvoklis pasliktinās, ar veselību jokot nevajag!

Atšķirībā no "vecajiem" laikiem, ja bērnam ir caureja, viņš ne vienmēr tiek vests uz slimnīcu. Šobrīd ārsti vadās pēc vispārējiem simptomiem un nolemj, kā bērnam būtu labāk. Ja mājās ir atbilstoši apstākļi, vecāki var nodrošināt vajadzīgo aprūpi un ģimenes ārsts var nākt mājas vizītēs, tad ārstēšana var notikt mājās. Bet, ja slimība strauji progresē vai jau no pirmajām dienām tā nav kontrolējama, nevajadzētu gaidīt, bet bērnu vest uz slimnīcu.

Ja bērnam nepieciešama ārstu uzraudzība slimnīcā, Emīlijas mamma Daina pēc savas pieredzes iesaka vecākiem ņemt līdzi bērnam daudz drēbju un autiņbiksīšu, ja tādas vēl ir nepieciešamas. Spēcīgās caurejas dēļ, apģērbs ļoti ātri nosmērējas un slimnīcas apstākļos to izmazgāt ir sarežģīti. Daina atzīst, ka diemžēl slimnīcā neviens neko īpaši nestāsta: "Ne par analīžu rezultātiem, ne par to, ko īsti viņai "laiž" iekšā. Pašam visu laiku jājautā, jātramda gan dakteri, gan māsiņas."

Labākā aizsardzība ir profilakse

Vīrusa ārstēšanai pamatā tiek izmantoti medikamenti, kuri palīdz organismam atgūt šķidrumu. Viss pārējais ir paredzēts pašsajūtas uzlabošanai. Tieši tāpēc nepieciešams domāt profilaktiski.

Bērniem no pusgada vecuma un pieaugušajiem vienīgā iespēja, kā censties sevi pasargāt, ir ievērot higiēnas prasības – regulāri mazgāt rokas. Visbiežāk vīruss izplatās tieši ar netīrām rokām un inficētu pārtiku, daudz retāk – pa elpošanas ceļiem. Tomēr jāsecina, ka ne visās skolās un bērnudārzos ir atbilstoši higiēnas apstākļi – pieejami papīra dvielīši un šķidrās ziepes (kopēju audekla dvieļu un ziepju gabaliņu lietošana ir "ļoti labs" dažādu infekciju pārneses veids), tāpēc vecākiem vajadzētu sekot līdzi tam, kas notiek mācību iestādēs.

Elementārām higiēnas uzturēšanas iemaņām būtu jākļūst par ikdienu. Tīras rokas var pasargāt ne tikai no rotavīrusa, bet arī no daudzām citām bīstamām slimībām. Ja kāds no ģimenes locekļiem jau saslimis, nevajadzētu pieļaut fiziskus kontaktus ar citiem, īpaši zīdaiņiem, bet gadās, ka arī tas nepalīdz. Pārtikas infekcijas zīdaiņiem parasti nav aktuālas, jo bērniem paredzētos maisījumus Latvijā vairumā gadījumu sagatavo pareizi.

Mazuļiem vecumā no 6 nedēļām līdz 6 mēnešiem ir pieejama vakcīna. Tā diemžēl nav iekļauta valsts apmaksāto medikamentu sarakstā, tāpēc vecākiem nākas šķirties no aptuveni 46 latiem par katru devu, kopā nepieciešamas divas. Vakcinēt iespējams arī vecākus bērnus, tomēr tad slimība vairs nav tik bīstama. Bērniņa labsajūta netiek traucēta, jo vakcīna ir lietojama caur muti, nevis potes veidā, kā tas ir citos gadījumos. Latvijā šī profilakses metode ir ienākusi nesen, šobrīd to piedāvā jau vairāki zāļu izplatītāji. Pasaulē to lieto ar labiem panākumiem, kaut vēl būs nepieciešami vairāki gadi, līdz vakcīnas iedarbība un efektivitāte tiks pilnībā izpētīta. Dr.Kreicberga, vērtējot vakcīnas izmaksas piebilst, ka vecākiem nevajadzētu justies vainīgiem, ja viņi bērnu šādā veidā pasargāt nevar atļauties. Bet gadījumos, kad rocība to atļauj, šāda rīcība būtu vēlama.

Pieaugušie, kuri nav imūni, var klīniski neslimot, bet izdalīt šo vīrusu. Piemēram, ja cilvēks, kurš gatavo ēdienu pārējiem ģimenes locekļiem, ir vīrusa nēsātājs, viņš var aplipināt arī pārējos. Gadījumos, kad kāds no ģimenes ir saslimis, pārējos pasargāt ir sarežģīti. Visbīstamāk tomēr ir zīdaiņiem, jo tieši viņi vissmagāk pārslimo šo vīrusu.

Pat tad, ja liekas, ka rotavīruss reiz jau izslimots, pastāv iespēja, ka šī slimība var cilvēku piemeklēt vēlreiz. Ne vienmēr slimības gadījumā notiek precīza diagnostika, piemēram, par vēdera vīrusu var noturēt gan rotavīrusu, gan salmonelozi. Tāpēc nedrīkst zaudēt modrību.

Atveseļošanās ir ilgstoša

Zarnu trakta darbība pēc slimības atjaunojas pakāpeniski, tāpēc kādu laiku ir iespējama atsevišķu produktu nepanesība, diskomforta sajūta vēderā un slikta vēdera izeja. Bērnam svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs un regulāras ēdienreizes. Bērniem, kuri vairs nelieto zīdaiņu barību, parasti neiesaka lietot pākšaugus, gaļu, sēnes, maizi - tie ir pārāk smagi produkti. Līdzīgi kā slimības laikā, vispareizāk ir ēdienu uzņemt nelielās devās, bet bieži, tādējādi palīdzot organismam vieglāk sagremot. Pakāpeniski viss atgriežas normālās sliedēs, bet ne uzreiz.

Dr. Kreicberga atgādina, ka saslimušie bērni iepriekš nav bijuši vārgāki kā tie, kurus šī slimība neskar. Vīruss ir ļoti neparedzams, ar to var saslimt citādi ļoti veselīgi bērni. Un to nevar uzskatīt par "sociālu" saslimšanu, kā, piemēram, tuberkulozi.

Raksts tapis sadarbībā ar "Māmiņu Klubu" – TV raidījumu LTV 1 programmā, sestdienās plkst.8:00. "Māmiņu Klubs" šobrīd ir kas vairāk nekā TV raidījums. Tas ir virtuāls klubs, kurš apvieno ap 4000 māmiņu no visas Latvijas (un arī ārvalstīs dzīvojošās latviski runājošās mammas).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!