Foto: Jyn Meyer
Parasta ikdiena. Bērni dodas uz skolu, tētis un mamma gatavojas iet uz darbu. Iezvanās telefons, un balss tajā saka - vecmāmiņa ir mirusi... No šā brīža nekas vairs nebūs kā agrāk. Bet, kā lai to pasaka bērnam, kura seju rotā neviltots smaids par saulaino dienu un iespēju tikties ar draugiem? To mēģinājām izzināt sarunā ar psiholoģi Sanitu Aišpuri.
Lietas, kas jāņem vērā

Daži bērni 5-7 gadu vecumā nāves neatgriezeniskumu tā īsti vēl neizprot, tāpēc viņiem šo faktu nākas atgādināt vairākkārt, stāstot, ka tuvais cilvēks ir miris un vairs nekad neatgriezīsies. Tomēr jāatceras, ka sērot par aizgājēju bērni mācās no tiem pieaugušajiem, kuri par viņu rūpējas. Ja pieaugušie šajā situācijā cenšas saglabāt aukstasinību, lai it kā nesāpinātu bērnu, un neizrāda savas patiesās jūtas, mazais domās, ka jūtas ir jāslēpj un nav jāuzdod lieki jautājumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!