Izglītības nozīme arvien pieaug
Karjeras veidošanā izglītība kļūst arvien būtiskāka, uzsver Anita Jākobsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Eiropas Sociālā fonda jautājumos. Galvenais, kas jāsaprot katram cilvēkam, – izglītība mūsdienās nekad nevar būt pabeigta. Pašreizējā laikmeta pazīme ir izglītības nepārtrauktība, ko Latvijā ne vienmēr saprot gan gados vecāki cilvēki, gan arī jaunieši.
Dzīve ir kļuvusi dinamiskāka, darba devēji katrā profesijā un amatā vēlas kaut ko citu. Darba devējs nevēlas pielāgoties izglītībai, kuru darbinieks ir ieguvis; viņš vēlas, lai darbinieks pats pielāgojas darbavietas prasībām. Katrs cilvēks, sākot jaunu darbu, atklāj trūkumus gan savās prasmēs, gan zināšanās, bet, lai veiksmīgi pildītu darba pienākumus, šie trūkumi jānovērš. Vecāka gadagājuma ļaudis šo situāciju uztver saasinātāk, jo sen neko nav mācījušies, tāpēc tagad ir grūti uzsākt mācības. Viņi to uztver kā personīgu problēmu, bet mācīšanās un visas grūtības, kuras ar to saistītas, ir visas sabiedrības problēma. Mēs dzīvojam informācijas sabiedrībā; pirms 20 gadiem tā nebija tāda. Nu tai jāpielāgojas visa gadagājuma cilvēkiem, uzskata A. Jākobsone.
Jebkura mācību iestāde izglītības konservatīvā rakstura dēļ atpaliek no reālās dzīves, bet darba devējs dzīvo pašlaik, līdz ar to viņam ir atbilstošas prasības. Klīniskā psiholoģe Andra Katkeviča uzskata, ka izglītībai ir tāda vērtība, kādu tai piešķir sabiedrība un spēkā esošie likumi. Tagad daudzās specialitātēs pat maģistra grāds tiek uzskatīts par minimumu, un tiešām grūti pateikt, vai tas izglītības vērtību paaugstina.
Kāpēc cilvēki mācās? Ir cilvēki, kuru izziņas vajadzības ir ļoti augstas, un viņi nepārtraukti mācās, jo jūt vajadzību sevi pilnveidot. Tā ir ļoti veselīga motivācija. Ir tādi cilvēki, kuri, tikai gadiem ejot, atrod savu īsto aicinājumu. Daudzi savukārt piedzīvo vilšanos, redzot, ka realizēt sevi karjerā neizdodas tik veiksmīgi, kā gribētos, līdz ar to arvien izvēlas to, kas viņiem padodas vislabāk, – mācīties.
Ir izglītība, nav pieredzes
Jāatzīst, ka ar izglītību vien nepietiek, lai iegūtu labi apmaksātu un prestižu darbu. A. Jākobsone apstiprina, ka laba izglītība bez praktiskās pieredzes jauniem cilvēkiem ir galvenais klupšanas akmens veiksmīgas karjeras uzsākšanā. Protams, darba devējs dod priekšroku cilvēkiem, kuriem ir ne vien laba izglītība, bet kuri ir arī sevi profesionāli apliecinājuši iepriekšējā darbavietā. Darba devējs ir zaudētājs situācijās, kad jāpiesaista darbinieki, kuri apmāca jaunpienācēju, turklāt var izrādīties, ka jaunais darbinieks tomēr nespēj iedzīvoties darba vidē un veikt uzticētos pienākumus. Šādas situācijas var atkārtoties ar vairākiem kandidātiem, un darba devējs kļūst piesardzīgs.
Pat ja cilvēks ir beidzis prestižas augstākās izglītības iestādes, tā vēl nav garantija, ka viņš būs labs darbinieks. Katrā vietā darba devējs sagaida kaut ko citu – atbilstošu sava uzņēmuma specifikai, taču mācību iestāžu izglītības programmas ir vispārīgas. A. Jākobsone atzīst, ka prakses trūkums vai formāla to izpilde ir nopietns trūkums izglītības kvalitātē. Absolventu bezdarbnieku aptaujas respondenti norāda, ka 50% absolventu studiju laikā prakse ir bijusi, 19% absolventu prakse ir bijusi izglītības iestādēs, bet 24% studentu prakses nav bijis vispār. Protams, aktuāls paliek jautājums par īstenoto prakšu kvalitāti un atbilstību studiju programmām.
Kādas tad ir galvenās prasmes, kuras ir svarīgas gandrīz visiem darba devējiem un būtu jāpilnveido visiem, kuri domā par savu karjeru? A. Jākobsone uzsver, ka Latvija Eiropas Savienībā nav izņēmums, jo pamatprasības darbiniekiem visur ir gana augstas.
Pamatprasību loks
- Valodu zināšanas – ne tikai latviešu, angļu, bet arī krievu un citas valodas dažādos līmeņos.
- Datorprasmes, kuras kļūst arvien specializētākas.
- Autovadītāja apliecība.
- Komunikācijas prasmes – gan mutvārdos, gan rakstveidā.
- Prasme mācīties.
- Prasme sagatavot, pamatot un pieņemt lēmumus.
Izglītība un bezdarbs Latvijā
Statistikas dati liecina, ka šā gada jūlija beigās Latvijā bija 73 333 bezdarbnieki, no kuriem 61% – sievietes. Gandrīz pusei bezdarbnieku ir vispārējā vidējā vai pamatskolas izglītība. 37% bezdarbnieku ir ieguvuši profesionālo izglītību, bet tikai 9% ir augstākā izglītība. Tātad var secināt, ka cilvēki, kas ieguvuši augstāko izglītību, tomēr ir mazāk pakļauti riskam kļūt par bezdarbniekiem.
2006. gadā veiktā absolventu bezdarbnieku aptauja liecina, ka lielākā daļa no viņiem – 30% – ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību. A. Jākobsone skaidro, ka pirms 20 gadiem cilvēki vidējo izglītību varēja uzskatīt par pietiekamu bāzi, kas ļāva normāli iekļauties darba tirgū, bet pašlaik uz šādu situāciju cerēt būtu naivi. Tas pats attiecas uz profesionālo izglītību – ja agrāk profesionālajā skolā iegūta izglītība nodrošināja labu darbavietu un pārtikušu dzīvi, tad tagad var teikt, ka situācija ir krietni mainījusies un profesionālā izglītība nebūt nav garants sekmīgai dalībai darba tirgū.
Veiksmīgi – bez izglītības, neveiksmīgi – ar izglītību
Tomēr klīniskā psiholoģe A. Katkeviča atzīst, ka reizēm cilvēki bez īpašas izglītības ir ļoti veiksmīgi karjerā – ieņem augstus amatus un daudz pelna. Tas liecina, ka izglītība ir tikai viens no veiksmīgas karjeras priekšnosacījumiem. Nozīme ir arī veiksmei – atrasties īstajā laikā un īstajā vietā, tomēr jāatzīst, ka īsto laiku īstajā vietā biežāk pamanīs drosmīgs cilvēks ar izteiktām novērošanas un analizēšanas spējām. Ir arī gadījumi, kad cilvēki ar maģistra grādu vai vairākiem augstāko izglītību diplomiem nespēj sevi veiksmīgi realizēt profesionālajā jomā.
A. Katkeviča uzskata, ka izglītība un intelekts ir potenciāls, un to jāprot realizēt. Bieži vien ir tādi gadījumi, ka gudrs skolēns ar ļoti labām sekmēm iestājas augstskolā, iegūst bakalaura grādu, uzreiz pēc tam maģistra grādu, bet tad kādā mirklī aptver, ka tas, ko viņš prot perfekti darīt, ir mācīties un saņemt labus vērtējumus, nevis strādāt, izmantojot iegūtās zināšanas. Reizēm vecāki izdara lāča pakalpojumu saviem bērniem, arī pieaugušo vecumā nodrošinot viņus ar studiju maksu un uzturnaudu. Likumsakarīgi, ka motivācija pašam pelnīt, meklēt savu vietu darba tirgū un cīnīties par to šajā situācijā ir vāja. Tas, ka cilvēki ar vairākiem augstāko izglītību diplomiem strādā maz atalgotu darbu, tikai vēlreiz liek aizdomāties par to, cik liela nozīme ir cilvēka personībai, emocionālajai inteliģencei un dažādām dzīves prasmēm.
Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas personāldaļas vadītāja Vija Kriķe pastāstīja, ka cilvēki, kuriem ir laba izglītība, bet kuri strādā zema prestiža darbu, ir tikai izņēmuma gadījumi –pēdējo desmit gadu laikā viņa sastapusi kādus pāris. Parasti tā ir bijusi cilvēka paša izvēle. Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā tie ir vecāka gadagājuma ļaudis, kuriem ir bijuši lieli pārtraukumi darba gaitās. Cilvēkiem šāda izvēle liekas piemērotāka, jo viņi vairs nav pārliecināti par savām profesionālajām zināšanām un prasmēm.
Kas vēl nosaka veiksmīgas karjeras attīstību
A. Jākobsone, atbildot uz jautājumu par izglītības nozīmi karjeras attīstībā, saka: "Baidos izglītības lomu pārvērtēt, bet, manuprāt, tā ir izšķiroša." Tomēr ir daudz gadījumu, kad cilvēks ar labu augstāko izglītību tomēr nespēj veiksmīgi veidot karjeru un iekļauties darba vidē. Psiholoģe A. Katkeviča atklāj, ka veiksmīga karjera ir saistīta ar cilvēka personības faktoriem ne mazāk kā ar izglītību un intelektu. Būtisks ir cilvēka pretenziju līmenis – zināt, ko es gribu, un arvien kāpt vienu pakāpienu augstāk, saglabājot realitātes izjūtu.
Milzu vērtība ir ticība, līdzīga tai, ar kādu dzīvo mazi bērni – ka visu ir iespējams paveikt. Šāda ticība kopā ar spējām adekvāti novērtēt reālo situāciju un prasmi pieņemt lēmumus ir svarīgs veiksmīgas karjeras stūrakmens. Tas cieši saistīts ar pašvērtējumu, kurš ietver savas vērtības apzināšanos, kā arī mums, latviešiem, tik bieži trūkstošo pārliecību, ka esmu pelnījis gan interesantu darbu, gan pienācīgu atalgojumu, gan pilnvērtīgu atpūtu.
Šodien cilvēki bieži strādā par daudz, bet tas var radīt grūtības ģimenē, veselības traucējumus, emocionālo pārdegšanu. Svarīgs faktors mūsdienu ātrajā dzīves tempā ir elastība – spēja mainīties līdzi, pielāgoties izmaiņām, spēja droši pieņemt lēmumus, riskēt, pierādīt sevi, uzņemties iniciatīvu. Arī saskarsmes prasmēm ir liela nozīme – ja es dzirdu, ko saka citi, atbildu, un otrs izjūt, ka viņu saprot un ir iespējama sadarbošanās, tiek nodibinātas labvēlīgas attiecības. Labvēlīgas attiecības savukārt ir svarīgas un arī izdevīgas, virzoties pa karjeras kāpnēm, meklējot jaunu darbu, saglabājot esošo. Arī cilvēka ētiskās un morāles vērtības nav mazsvarīgas.
Mūsdienās īpaša vērtība ir uzticams darbinieks, kurš nemaina darbu uzreiz, tikko tiek piesolīts dažu latu algas pielikums. Personāla atlases speciālisti atzīst, ka atrast labu darbinieku ir arvien grūtāk, bieži notiek pārvilināšana no viena uzņēmuma uz otru. Tad nu darbiniekam ir izvēle – vai nu ļauties pārvilināšanai, vai arī gaidīt, ka viņa lojalitāte savam uzņēmumam, savai profesijai tiks novērtēta. Un bieži vien tā tiek novērtēta. Noteikti jāņem arī vērā, ko katram nozīmē veiksmīga karjera un kas ir motīvi, izvēloties profesiju un veidojot darba dzīvi.
Studēju vienu, strādāju citu
Otrs faktors, kas apgrūtina savas vietas atrašanu darba tirgū, ir iegūtās izglītības neatbilstība jomai, kurā cilvēks patiešām vēlas strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Eiropas Sociālā fonda jautājumos atzīst, ka neatbilstošas izglītības iegūšana ir ļoti aktuāla – cilvēks iegūst izglītību jomā, kurā pēc studiju beigām nevēlas vai nespēj strādāt, bet, citā jomā strādājot, viņam trūkst nepieciešamo pamatzināšanu. To iegūšana prasa papildus laika un finanšu ieguldījumu gan no darbinieka, gan darba devēja puses.
A. Jākobsone par vienu no galvenajiem šīs problēmas cēloņiem uzskata profesionālās karjeras izvēles orientācijas trūkumu. Jāsaprot, ka izglītības iespējas ir mainīgas un daudzveidīgas, un neprofesionālis tajās nevar orientēties. Latvijā nepieciešama daudz spēcīgāka profesionālās orientācijas un karjeras konsultāciju sistēma. Pašlaik gan vecāki, gan bērni nepietiekami novērtē karjeras izvēles un profesionālās orientācijas konsultācijas skolās un citur, tomēr vēlāk nākas saskarties ar grūtībām studiju pabeigšanā un darba atrašanā, jo joma, kurā iegūta izglītība, izrādās cilvēka personībai un profesionālajām interesēm neatbilstoša.
Latvijā darbojas Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra ar filiālēm reģionos, kur tiek sniegtas konsultācijas. Izvērtējot cilvēku izglītības un profesijas izvēles atbilstību, ir atklāts jautājums, vai aģentūras darbība ir pieejama visiem iedzīvotājiem un nodrošina tādu kvalitāti, kāda ir nepieciešama mūsdienu situācijā.
Vai darba devēji motivē izglītoties
Jākobsone atzīst, ka darba devēji ir dažādi. Ir tādi, kuri saprot, ka tikai kopā ar savu izglītoto un lojālo personālu viņi spēs gūt panākumus. Šie darba devēji domā par personāla izaugsmi, strādā pie diferencētu apmācību programmu izvēles un nodrošināšanas. Protams, atklāts ir jautājums par finansiālajām iespējām, jo, kā zināms, mazajiem uzņēmumiem nodokļu slogs ir liels, turpretī izglītība kļūst aizvien dārgāka. Ir daudz mazo un vidējo uzņēmumu, kuri iesaistās Eiropas Sociālā fonda atbalstītajos projektos, kuri palīdz veidot prakses vietas jauniešiem ar pabeigtu vidējo un augstāko profesionālo izglītību. Šajos projektos jaunieti darbā ievada darba audzinātājs.
Diemžēl ir arī tādi darba devēji, kuri domā ne pārāk tālu uz priekšu un uzskata, ka jebkurš darbinieks ir aizvietojams – nebūs viens, vietā nāks citi. Šie darba devēji visātrāk nonāks strupceļā, ja vien jau tur nav nonākuši. Ir maldīgi domāt, ka visu nosaka atalgojums. Darba vide, individuālās izaugsmes iespējas un pozitīva attieksme no darba devēja puses ir nozīmīgi faktori darbavietas izvēlē.
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Personāldaļas vadītāja V. Kriķe informē, ka mācībspēkiem ir izstrādāta sistēma, kas nosaka, ka darba alga ir atkarīga no izglītības. Pārējiem darbiniekiem tas to negarantē, jo šī prasība tiek izvirzīta, jau pieņemot cilvēku darbā. V. Kriķe apstiprina, ka Liepājas Pedagoģijas akadēmijā darbinieki tiek motivēti un atbalstīti iegūt un paaugstināt savu izglītību.
Ir izņēmumi
A. Katkeviča uzsver: neraugoties uz sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem, ka sekmīgam cilvēkam jācenšas sevi pierādīt profesionālajā jomā, tomēr ir daudzi, kuri vēlas būt vienkārši laimīgi un darīt darbu, kas viņiem patīk, bet kurš netiek vērtēts kā prestižs. Ir sievietes, kuras vēl arvien izvēlas būt labas sievas un mātes, nevis perfektas karjeras sievietes. Katram pašam ir jāizdara izvēle sev, jo agrāk vai vēlāk cilvēks tomēr ir spiests saprast, ka būt perfektam visās dzīves jomās ir neveselīgi. Daudz svarīgāks rādītājs cilvēka psiholoģiskajai labsajūtai ir apmierinātība ar savu darbu nekā cenšanās atbilst sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem par veiksmīgu karjeru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!