Vīrietim jauna loma – tēvs

"Ziņa par to, ka pieteikusies jauna dzīvība, pirmajā mirklī parasti ir pārsteigums, ko pavada spilgtas emocijas," stāsta psihoterapeits un ģimenes konsultants Arnolds Cerbulis. "Ja grūtniecība saistīta ar sievieti, kura vīrietim ir nozīmīga un dārga, viņš, visticamāk, būs dziļi aizkustināts. Bet var būt arī citādi. Partneres grūtniecība mēdz būt nepatīkams šoks, un tas ļauj secināt, ka abu attiecības bijušas tikai starp citu, ka tās neieņem būtisku vietu vīrieša dzīvē.

Kad vīrietis aprod ar domu par jauno statusu, viņš sāk iztēloties, kā viss notiks realitātē, kā būs, kad ģimenē ienāks jauna personība. Sākas sapņošanas periods, kad vīrietis apsver savu nākamo lomu, kaļ dažādus plānus. Šai vīrieša grūtniecībai ir jānotiek ciešā mijiedarbībā ar sievieti un mazo dzīvībiņu, kas vēl tikai attīstās. Svarīgi, lai vīrietis nesapņotu vienatnē, lai viņš būtu pēc iespējas atvērtāks un interesētos par sievietes izjūtām, par viņas skatījumu uz notiekošo. Pretējā gadījumā var iznākt, ka bērnam, kurš dzimst vīrieša galvā, ir maz saistības ar to bērnu, kas piedzimst realitātē."

Gaidām kopā?

Kā vīrieti iesaistīt grūtniecībā? "Te nu ir līdzīgi kā teicienā par kazlēnu, kuru var aizvest pie upes padzerties, bet jādzer būs viņam pašam. Sieviete var mudināt vīrieti uz kopīgām aktivitātēm, iešanu uz dažādām nodarbībām, taču jautājums, vai vīrietis ir gatavs šīm lietām. Ja ir gatavs, tad iesaistīsies, bet ja nav – tas var būt nopietns pārbaudījums jauno vecāku attiecībām," skaidro A. Cerbulis.

"Svarīgi, lai sieviete šajā mirklī dalītos savās izjūtās – tajā, kas ar viņu notiek, ko viņa sagaida no vīrieša. Lai sieviete stāstītu arī par lietām, kas viņai šķiet ļoti pašsaprotamas, jo vīrietim tās var nelikties vienkāršas. Vīrietis labāk saprot, ja viņam jautā vai pasaka konkrēti un skaidri, nevis abstrakti. Un ja viņš nav no tiem tēviem, kuri uzskata, ka bērniņa gaidīšana ir tikai un vienīgi sieviešu padarīšana, vīrietis iesaistīsies šajā procesā. Ja pārim ir nepārvaramas grūtības saprasties, ja viņi nezina, kā rīkoties, lai attiecībās būtu apmierināti, var vērsties pie psihoterapeita, kas palīdzēs atrast kopīgu valodu."

Ja sieviete krīt uz nerviem

Kā partneriem sadzīvot periodā, kad sieviete kļūst emocionālāka, jūtīgāka? "Sievietes jūtīgumam, kas novērojams grūtniecības laikā, ir pamatots iemesls, jo viņas dvēseles darbība šajā laikā mainās. Sievietei jākļūst daudz jūtīgākai, jo pēc kāda laika viņai nāksies sajust bērniņa vajadzības. Būs jāsaprot mazais cilvēks, kurš taču nemāk runāt. Piedodiet, bet vīrietim ar to vienkārši jārēķinās. Arī tā viņam savā ziņā ir pārbaude, viens no pirmajiem eksāmeniem, kurā noskaidrojas, vai viņš spēj dzīvot kopā ar sievieti, kas kļuvusi jūtīgāka, un rēķināties ar to, ka vīrieša vajadzības kādu laiku nebūs viņas topa pirmajā vietā," uzskata ģimenes konsultants.

"Svarīgi, lai jaunie vecāki būtu atvērti dialogam. Sieviete var dot vīrietim kādu mājienu, palīdzēt viņam pazīt šos jūtīguma uzplaiksnījumus. Paskaidrot, kādu reakciju vai rīcību viņa gaida, jo sieviešu vēlmes mēdz būt dažādas. Varbūt viņai nepieciešams vīrieša atbalsts, bet iespējams, ka viņa kādu laiku grib palikt vienatnē, lai pati tiktu galā ar savām izjūtām. Ja sievietes jūtīguma brīdī vīrietis uzmet lūpu vai sākas konflikts – tas nav labākais variants."

Grūtniece var būt iekārojama

Sākoties grūtniecībai, dažkārt rodas problēmas topošo vecāku seksuālajās attiecībās. A. Cerbulis, skaidrojot to iemeslus, uzsver, ka partnerattiecībās ir vairāki līmeņi. "Pirmais – es kā vīrietis un tu kā sieviete. Tad – es kā vīrs, tu kā sieva. Trešais līmenis – es kā tēvs, tu kā māte. Seksuālās attiecības notiek pirmajā līmenī, kur viņš ir vīrietis, viņa – sieviete.

Var gadīties, ka laikā, kad sākas grūtniecība, kaut kur dziļi vīrieša iekšienē ieskanas zvans, kas liek domāt: "Tagad noticis kaut kas nopietns. Tagad viņa ir māte, bet es – tēvs." Līdz ar to, iespējams, rodas doma, ka sekss te ir nepiederīgs, ka tagad ir svarīgi gaidīt bērniņu, un vīrietis pret savu partneri vairs neizjūt agrāko vilinājumu. Vīrietim var traucēt arī bailes nodarīt pāri sievietei. Tāpat iespējams, ka grūtnieces izskats vīrietim vairs nešķiet pievilcīgs...

Situācijas mēdz būt visdažādākās. Bet būtībā te ir runa par jūtu pasauli – to, kurā abu partneru jūtas satiekas. Ja grūtniecība ir mīlestības stāsts, tad, visticamāk, bērna gaidīšanas laikā pārim saglabājas tuvība un seksuālā dzirksts. Un galvenais – mēs taču varam runāt par to, kā jūtamies, par to, kādas ir mūsu seksuālās vēlmes! Lieliski, ja vīrietis savai sievietei, kura gaida bērniņu, pasaka, cik viņa šajā gaidīšanas laikā ir skaista un iekārojama. Tās ir veselīgas attiecības, ja arī grūtniece, par spīti augošajam puncītim, neslēpj vēlmi mīlēties, atzīstas, ka viņa ir un paliek sieviete ar savām izjūtām un vajadzībām.

Seksuālā dzīve lielā mērā prezentē problēmas, kas uzkrājušās pāra attiecībās. Piemēram, ja grūtniecības un pastiprinātās emocionalitātes dēļ sieviete nejūtas pieņemta, akceptēta, tad sekss viņu, iespējams, pārstāj vilināt. Vīrietis šo sajūtu uztver, nolasa, un partneriem attālinās."

Dzemdībās drošāk ar vīrieti

Daudzām sievietēm partnera atbalsts ir būtisks arī dzemdību laikā, taču vīrieši ne vienmēr ir gatavi to sniegt. "Ikviena jauna situācija, kurā cilvēks nekad nav bijis, viņam saistās ar lielāku vai mazāku risku. Tāpēc ir vīrieši, kas baidās piedalīties dzemdībās. Te būtiski, kādas attiecības vīrietis pieradis veidot ar savām bailēm. Kāds, izjūtot bailes, uzreiz metas cīņā, cits bēg, trešais pieradis atkāpties un nogaidīt...

Taču varu apgalvot, ka piedalīšanās dzemdībās ir fantastiska pieredze," atzīst A. Cerbulis. "Ja jaunais tēvs to dara, tas nozīmē, ka viņš izvēlas līdzdalībnieka, nevis patērētāja lomu. Turklāt vīrietis ir iekārtots tā, ka viņam ir nepieciešamība aizsargāt. Piedaloties dzemdībās, vīrietis apmierina vajadzību pēc šīs sajūtas, jo viņš var sniegt drošību diviem vistuvākajiem cilvēkiem – mīļotajai sievietei un bērnam, kas nāk pasaulē."

Tēva lomā

Bērns ir meistardarbs. Tēvs un māte – meistari. Taču ar bērna piedzimšanu viņu meistardarbs nebeidzas. Tas tikai sākas. Nu jau vairāk nekā gadu savu mazo meistardarbu Krišu Kristianu audzina Laura un Krišs. Kad abi iepazinās, Laurai nebija mērķa atrast ne vīru, ne bērna tēvu. "Ne par ko tādu nedomāju. Netestēju, kāds viņš varētu būt kā tēvs. Vienkārši dzīvojām kopā, un mums bija forši. Laika gaitā nonācām pie tā, ka gribam bērniņu," stāsta Laura. Viņa atzīst, ka Krišs ir ļoti labs un apzinīgs tēvs mazajam Krišam Kristianam. "Jau no pirmās dienas viņam droši varēja atstāt bēbi ar visiem pamperiem un putrām, ja man vajadzēja kaut kur iet."

Krišs esot bijis gatavs kļūt par tēvu: "Jau ap divdesmit gadu vecumu biju izdomājis, kā tas varētu būt. Tagad ir ļoti labi! Protams, bērns paņem enerģiju un laiku, bet tas ir tā vērts. Pat grūti iedomāties, kā būtu, ja mazā Kriša nebūtu. Tukša māja, klusums... Līdz gada vecumam viņš bija mierīgāks, daudz gulēja. Tagad gan uzvedas kā Duracell zaķītis, kuru nevar apstādināt, kamēr nenosēžas baterijas."

Jaunais tētis ir pārliecināts, ka bērnam jāsaņem uzmanība gan no mātes, gan no tēva, tāpēc aktīvi piedalās dēla audzināšanā, turklāt bijis klāt arī dzemdībās. "Mums par to nebija nekādu domstarpību. Laura teica, ka viņa gribētu, lai esmu klāt, un man likās ļoti interesanti redzēt, kā tas notiek. Tas taču ir mans bērns! Ja Laura būtu teikusi nē, es tik un tā labprāt būtu klāt.

Atceros – iepriekšējā naktī bijām vēlu aizgājuši gulēt. Ap trijiem Laura mani ceļ un saka: "Ir! Ūdeņi nogāja!" Miegā murmināju: "Aizgriez ciet..." Ap sešiem bijām dzemdību namā, un pulksten 8.25 Krišs teica: "Labdien, planēta Zeme!" Ko biju iedomājies citādi? Es pārgriezu nabassaiti. Pirms tam likās, ka tā ir tāda šņorīte, bet izrādījās – gumijas truba. Bija jāpieliek spēks, un iedomājos, vai tikai Krišam vai Laurai nesāp. Ir vīrieši, kas ierauga asinis un uzreiz ģībst, bet ar asinīm tur ir maz sakara. Viss atkarīgs no tā, kā tu uztver sievieti. Man bija svarīgs process kopumā – ka dzimst bērns, nevis tas, ko kurš dara vai kā izskatās."

Vai kļūšana par tēvu saistīta ar brīvības zaudēšanu? "Vīrietis tikpat labi zaudē savu neatkarību, iestājoties darbā. Ja katru dienu jāiet uz darbu, tad dienas vidū nevar sēdēt bārā vai iet meitās. Bērns zināmā mērā ir darbs. Tikai daudz patīkamāks. Ja ļoti jāskrien vai jāstrādā, mazo var atstāt pie omes. Jebkurā gadījumā ar bērnu jārēķinās," uzskata jaunais tēvs.

Raksts tapis sadarbībā ar Māmiņu klubu.