Jautājums: Dēlam ir trīs gadi. Rudenī uzsākām bērnudārza gaitas. Nogāja 1 mēnesi un tad sākās nebeidzamās slimošanas. Oktobrī bija tonzilīts, ko ārstēja ar antibiotikām, tad vairāki laringīti, ko ārstēja ar Bactrim. Februārī bronhīts bez paaugstinātas temperatūras, ko daktere nozīmēja ārstēt ar antibiotikām.
Esmu nobažījusies, ka saslimšanas kļūst arvien nopietnākas. Bērna imunitāte ar antibiotikām ir sabojāta. Ko darīt, pie kādiem speciālistiem griezties, kādus izmeklējumus veikt (mūsu ārsts neuzskata, ka vajadzīgas kādas analīzes)? Varu piebilst, ka bērnam ir neliela ādas alerģija uz kājām. Vai ir pamats raizēties par bronhiālo astmu nākotnē?
Atbild LU MF asoc.prof. Enoks Biķis, pediatrs:
Jūsu bērna un Jūsu piedzīvotais liecina, ka neveiksmīga ir bijusi atrašanās bērnu kolektīvā (bērnudārzā), jo tur ir bijusi saskare ar elpceļu vīrusu infekcijām. Jūsu aprakstā ir dažas neprecizitātes, jo gripa parasti nemēdz izraisīt bronhiolītu un grūti iedomāties, ka trīs gadu vecumā varētu būt hronisks bronhiolīts. Nevaru piekrist, ka antibiotikas būtu varējušas izraisīt imunitātes "sabojāšanu", kā Jūs rakstāt. Atkārtota vienas grupas antibiotiku lietošana var izraisīt vienīgi slimību izraisošo baktēriju "pierašanu" pie tām, un tā rezultātā attiecīgās grupas antibiotikas kļūst neefektīvas. Ja caur muti uzņemot dažu grupu antibiotikas, parādās vemšana un caureja, tad tā nav alerģija, bet konkrēto antibiotisko vielu blakus iedarbība un to nepanesība.
Ja ir iespaids, ka bērns ir uzņēmīgs pret vīrusu un baktēriju infekcijām un ka viņa imunitāte ir pazemināta, tad Bērnu Klīniskajā Universitātes slimnīcā ar Jūsu ģimenes ārsta nosūtījumu ir iespēja konsultatīvajā poliklīnikā konsultēties pie imunologa un veikt attiecīgas analīzes.
Attiecībā uz "nelielo ādas alerģiju uz kājām", kā Jūs rakstāt, ir iespējams turpat ar ģimenes ārsta nosūtījumu konsultēties pie alergologa un noskaidrot, kāds ir alerģiju izraisošais faktors, pamatojoties uz Jūsu novērojumiem un veicot attiecīgas analīzes.
Jūsu raizēm par bronhiālās astmas riska iespēju nākotnē ir zināms pamats, ņemot vērā biežos elpceļu iekaisumus un zināmas alerģijas izpausmes. Neieteicu raizēties vien, neko nedarot. Bet kas jādara? Jāizsargājas no kontaktiem ar vīrusu infekcijām, jāizsargājas no saaukstēšanās slimībām, jāceļ organisma pretestības spēja ar racionālu dzīves režīmu, veselīgu uzturu un dabiskiem vitamīniem, jācenšas noskaidrot, kādi ir alerģiju izraisošie faktori un no to iedarbības jāatbrīvojas.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu ārsta e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!