Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. Foto: www.psihoterapijasprakse.lv

Jautājums: Labdien! Man ir meita (14 gadi). Kad viņai bija ~2 gadi, aizgājām dzīvot citur, iepazinos ar citu vīrieti, ar kuru arī pašlaik dzīvojam kopā. Meita šo cilvēku sauc par tēti, viņš pret viņu ļoti labi izturas, par ko esmu ļoti viņam pateicīga, jo viņš arī ir reāli uzaudzinājis manu meitu.

Problēma tikai ir tāda, ka vēl joprojām neesmu meitai izstāstījusi reālo situāciju, ka viņš nav viņas tētis. Visu laiku to nedarīju, sevi attaisnodama ar domu, ka viņa ir pārāk maza, lai es viņu sāpinātu ar patiesību, ka reāli viņai ir cits tētis, kurš par viņu neliekas ne zinis. Uz doto brīdi arī cenšos sevi attaisnot, ka pašlaik viņai ir tīņu vecums un es nezinu, kā viņa to varētu uztvert, kāda būs viņas reakcija uz manu stāstu, kā viņa sāks izturēties pret šo cilvēku, kuru visu laiku ir saukusi par tēti, bet, kurš nav viņas tētis. Vai viņai neradīsies jautājums - kur un kāpēc viņas īstais tētis par viņu neinteresējas?!

Ļoti baidos viņu sāpināt, bet negribu arī, lai mūsu starpā būtu kādi noslēpumi, uzskatu, ka man ir labas attiecības ar meitu, gribu, lai arī viņai no manis nav noslēpumi un mēs varētu būt labas draudzenes. Tāpēc, lūdzu, palīdziet ar ieteikumu, kā pareizi izskaidrot šo situāciju, lai viņa netiktu sāpināta! Varbūt man tiešām vajadzēja jau ātrāk to viņai paskaidrot, bet visu laiku ir sajūta, ka nepratīšu to pareizi izdarīt. Varbūt mums kopā ar viņu ir jāapmeklē kāds speciālists, jo es ļoti mīlu savu bērnu, viņa ir vienīgais dārgums, kurš man ir! Ļoti gaidīšu atbildi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit