Foto: Shutterstock
Cilvēkiem mūsdienās nav drošības izjūtas – vai ikvienam ir kredītsaistības, nomāc neziņa par rītdienu, ir trauksme par ģimeni, bērnu nākotni un darbu. Tas viss veicina stresu mums apkārt un sevī. Bet mēs mācīsimies sevi mīlēt vairāk un stresot mazāk.
  • Viens no pirmajiem depresijas simptomiem ir miega traucējumi – kad ir grūti iemigt.
  • Viss sliktais kā netīri trauki sakrājas izlietnē – netieku galā ar vienu problēmu, tad vēl ar otru un vēl kādu, līdz izsīkst spēki.
  • Atceries, ka vispirms mēs esam atbildīgas par sevi un savu veselību! Tikai tad, ja pašai viss būs kārtībā, spēsi palīdzēt arī citiem.
  • Arī krīzē var saskatīt pozitīvo. Katra no tām dzīvē ir jauna iespēja – iespēja pakāpties līmeni augstāk.
  • Antidepresanti ir kā spieķis, kas palīdz ārstēšanās procesā, bet psihologs vai psihoterapeits palīdzēs sakārtot iekšējo pasauli, apzināties savas spējas un vērtību.
    • Depresija un depresīva reakcija
    Arī tu droši vien esi pamanījusi, ka dzīvē gadās dažādas situācijas, kas izraisa stresu. Lielāku vai mazāku, bet izraisa. Darbs, izglītība, ģimenes dzīve ir tikai dažas no tām. Taču depresija – tas jau ir nopietni! Tā var izpausties dažādi: gan kā reakcija, gan kā depresīvs stāvoklis, gan kā pastāvīga hroniska slimība. Šiem atšķirīgajiem izpausmes veidiem ir dažāda izcelsme un iemesli, līdz ar to atšķiras ārstēšana un izveseļošanās prognozes. Depresīva reakcija un depresīvs stāvoklis rodas no ilgstošām nepatikšanām, piemēram, darbā vai privātajā dzīvē. Viss sliktais kā netīri trauki sakrājas izlietnē – netieku galā ar vienu problēmu, tad vēl ar otru un vēl kādu, līdz izsīkst spēki. Šie traucējumi ārstējami vienkārši – tev ir nepieciešama laba atpūta, kārtīgs miegs un ne tikai miegs, bet izgulēšanās, kā arī pozitīvas emocijas. Šajā stadijā ne vienmēr ir nepieciešami kādi medikamenti, depresīva reakcija var pāriet pati no sevis. Ja apkārt tiek saskatīts tikai negatīvais, tad gan kļūst arvien grūtāk. Jā, ir brīži, kad pasaulē viss izskatās melnās krāsās, lai gan tu taču labi zini, ka viss ir līdzsvarā un arī labais un pozitīvais dzīvē ir gana daudz. Ja cilvēkam ir nomiris kāds no tuviniekiem, vēl kādu laiku pirmais, ko viņš ieraudzīs presē, būs bēru sludinājumi. Bet tam visam ir jāiziet cauri, lai cīnītos ar savām likstām. Negācijas cilvēku ievelk savā varā, bet problēmu un sāpju pārrunāšana palīdz un atbrīvo no smagā sloga. Tāpēc svētdienas pēcpusdienas klačai ar draudzeni var būt pat ārstniecisks efekts. Depresija kā slimība ir neatkarīga no redzamiem ārējiem faktoriem. Tā visbiežāk saasinās rudenī un pavasarī. Šajos gadalaikos mēs vairāk noslēdzamies savā pasaulē, mazāk kustamies un slēpjam savas emocijas no citiem. Ja tev parādās miega traucējumi, nogurums, nespēks, zūd interese par dzīvi un apkārt notiekošo, biežāk ir bezcerības izjūta un gribas pazust no draugu redzesloka, būtu vēlams meklēt arī speciālista palīdzību. Ikvienam no mums ir sava personības struktūra, kas nosaka, kā mēs biežāk reaģēsim stresa situācijās: kāda no mums ir depresīvāka, cita trauksmaināka, bet vēl kāda ātri krīt panikā. Tādēļ pie lielas psiholoģiskās slodzes cilvēki ar noslieci uz depresīvu reakciju ātrāk tai pakļausies.
    Svarīgs ir labs miegs
    Parasti pirmie pārmaiņas mūsu noskaņojumā un uzvedībā jūt tuvinieki un draugi. Darba kolēģi to jūt, kad cilvēks jau ir nopietnā depresijā, jo tad slimniekam jau ir samazinātas darbspējas, pasliktinās atmiņa, koncentrēšanās un iegaumēšanas spējas, cilvēks vairs netiek galā ar darbu, sāpīgi uztver kritiku, un dzīvē viss kļūst vēl drūmāks. Viens no pirmajiem depresijas simptomiem ir miega traucējumi – kad ir grūti iemigt. Tas vairs nav labs, spēcinošs, bet virspusējs miegs, naktī vairākkārt jāmostas un no rīta jūties neizgulējusies. Diena aiziet kā miglā, galva ir neskaidra, bet vakarā viss sākas no gala. Tautā populārākais problēmas risinājums ir – mēģināt aizmirsties, bet diemžēl nereti tas notiek ar alkohola palīdzību. Iesākumā tas var arī palīdzēt, bet visai ātri var novest pie atkarības no alkohola un vēl dziļākas depresijas. Ir tādi cilvēki, kuri vairāk tendēti uz depresīvām reakcijām. Visi ārējie faktori: dažādi nepatīkami notikumi, nelaimes gadījumi, ilgstošs nenovērtējums ģimenē un darbā, pastāvīgs stress darbā un sadzīvē, pārmērīga slodze var būt sākums izdegšanai un depresijai. Nedrīkst aizmirst domāt par sevi. Sevi ir jālutina, jāmīl un jāciena. Ja piezagušās negatīvas domas, ir jāapstājas un jāpārdomā, kas notiek, un jāatceras, kas dzīvē mūs priecē un izraisa pozitīvas izjūtas. Ir jāiemācās atšķirt būtisko no nebūtiskā. Atceries, ka vispirms mēs esam atbildīgas par sevi un savu veselību! Tikai tad, ja pašai viss būs kārtībā, spēsi palīdzēt arī citiem. Depresīvai reakcijai un depresijai kā slimībai ir atšķirīga ārstēšana. Īslaicīgam depresīvam noskaņojumam nepieciešama atpūta un pozitīvas emocijas.
    "Man vakar bija depresija"
    Šāds izteikums ir pārspīlēts. Nogurums un slikts garastāvoklis nav depresija, tas var gadīties katrai, arī tev. Tā ir normāla reakcija uz ilgstošu stresu, bet depresija kā slimība ir ilgstošs nomāktības periods. Būtiski ir simptomi – nomāktība, apetītes trūkums, miega traucējumi, pazeminātas koncentrēšanās spējas, pasliktinās atmiņa, kam var pievienoties sāpes sirdī, galvas reiboņi, galvassāpes, kuņģa darbības traucējumi, aizcietējumi, sirdsklauves, kā arī hronisku slimību saasināšanās. Nekonstatētas, neārstētas depresijas sekas var būt pasliktinātas attiecības darbā un ģimenē, problēmas ar bērniem, jo viņiem netiek veltīts pietiekami daudz uzmanības. Ja māmiņa ir depresīva, agri vai vēlu tas atsauksies arī uz bērna veselību un attīstību. Jā, šī slimība var beigties pat ar pašnāvību. Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm statistikas rādītājs šajā ziņā diemžēl ir augsts, daļēji šie gadījumi ir skaidrojami kā depresijas sekas. Dzīvē mēs visi izejam cauri gan attīstības, gan traumatiskām krīzēm. Pirmā ir maza bērna pirmā dzīves gada krīze, kad prāts apsteidz fizisko attīstību un mazulis nespēj paveikt to, ko aptvēris un grib paveikt. Nākamais solis ir mazbērna krīze, kad bērns vēlas rīkoties, taču sastopas ar aizliedzošo "nedrīkst". Tam seko spēļu vecuma krīze, kad veidojas vai nu iniciatīva vai pastāvīga vainas apziņa. Daudz runā par sarežģīto pubertātes vecumu, un tāds tas arī ir. Tam seko agrās jaunības krīze 13 līdz 18 gados ar savas identitātes meklēšanu. Tad pieaugušā krīze 18 līdz 25 gadu vecumā, kad mēs vai nu pieņemam plānus visam mūžam vai arī gluži pretēji – dzīves perspektīvu nesaskatām. Profesionālā brieduma krīze 25 līdz 50 gadu vecumā dažkārt nāk ar apziņu, ka personas pretenziju līmenis neatbilst dzīvē reāli sasniegtajam, jaunības sapņi nav īstenojušies. Šī sapratne, ka dzīve nav bezgalīga, var būt nomācoša. Astotais dzīves posms iestājas ap 50 gadiem, kad pilnībā apzinies savu "es". Te nu var būt izmisuma un bezizejas izjūtas, arī cīņa ar visu un visiem. Un visbeidzot cilvēks dodas pensijā, kas arī ir krīze. Tā nu sanāk, ka cilvēka dzīve ir grūtumu pilna, bet nedrīkst aizmirst par labo šajā laikā. Protams, katrs cilvēks cauri šiem posmiem iziet citādāk, taču pasargāts nav neviens. Tieši tāpēc jāmācās sevi mīlēt, atpūsties un priecāties jau šodien.
    Spieķis depresijas slimniekam
    Ja pacientu ir skārusi depresija kā slimība, pirmais solis ir konsultācija ar speciālistu. Tas var būt psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs. Smagai depresijai speciālists visdrīzāk piemēros gan ārstēšanu ar medikamentiem, gan psihoterapiju. Antidepresanti ir kā spieķis, kas palīdz ārstēšanās procesā, bet psihologs vai psihoterapeits palīdzēs sakārtot iekšējo pasauli, apzināties savas spējas un vērtību un atkal saskatīt dzīves perspektīvu, nostāties uz kājām. Ja depresijas cēlonis ir bioloģisks, to ārstē ar medikamentiem. Bet, ja pacientam tā ir "pašam sevis iedzīšana stūrī", nepamatoti zems pašnovērtējums, tad medikamenti vien nespēs palīdzēt. Ļoti daudz kas jāmaina savā dzīvē, jo īpaši lietu un problēmu uztverē. Vispirms jāatrisina pamatproblēma un slimības cēloņi. Arī krīzē var saskatīt pozitīvo. Katra no tām dzīvē ir jauna iespēja – iespēja pakāpties līmeni augstāk. Protams, tā arī ir iespēja krist, tomēr baidoties un nemēģinot nekas pats no sevis nemainīsies. Svarīgs ir tas, ko indivīds no krīzes mācās un ņem sev līdzi pieredzes bagāžā. Kā profilakse depresijai un depresīvai reakcijai ir veselīgs dzīvesveids un uzturs pietiekamā daudzumā, sakārtotība savā dzīves mērķu izpratnē, atbalsts ģimenē un darbā. Katrai var novēlēt labus draugus un tuviniekus, kas neļaus iekrist smagā depresijā, jo laikus pamanīs pārmaiņas. Izpratne un atbalsts ir ļoti svarīgs.
    Pievērs uzmanību arī savai ēdienkartei! Mēdz taču teikt, ka mēs esam tas, ko ēdam.
  • Pavasarī un vasarā uzturā lieto zaļumus, jo tie ir labs vitamīnu avots organisma spēcināšanai – zaļumi satur ēteriskās eļļas, fitoncīdus, C un B grupas vitamīnus, karotīnu. Ieteicams tos pievienot salātiem un citiem ēdieniem.
  • Neaizmirsti par brokastīm! Graudaugi, piemēram, biezputra vai pilngraudu maize, piena produkti, piemēram, 2 % piens, jogurts vai siers ar zemu tauku saturu ir labs ogļhidrātu, olbaltumvielu un šķiedrvielu avots, kas palīdz ilgāku laiku nodrošināt sāta sajūtu un dod enerģiju rīta cēlienam. Brokastīs pamēģini pievienot biezputrai sagrieztu banānu vai sauju žāvētu augļu, izdzert glāzi sulas vai apēst pusi greipfrūta!
  • Ēd vismaz 400 gramu vai piecas porcijas dārzeņu un augļu dienā – vēlams svaigus un vietējos. Svarīgi ir visi dzeltenie, oranžie un sarkanie dārzeņi un augļi, kā arī tumši zaļie lapu dārzeņi. Pusdienās un vakariņās pusi no šķīvja aizpildi ar svaigu dārzeņu salātiem, desertā izvēlies augļu salātus. Tas būs garšīgi un dos tev vairāk labuma nekā frī kartupeļi ar kečupu un karbonādi ar sieru.
  • Pamēģini diedzētas sēklas! Vari ēst tās tāpat bez piedevām uz maizes, kā arī pievienot salātiem un citiem ēdieniem. Tās satur daudz E un B grupas vitamīnu.
  • Neaizmirsti dzert ūdeni un dabiskās sulas vismaz astoņas glāzes dienā! Un svarīgi ēst to, kas tev garšo, jo arī ierobežojumi var mūs nomākt.
    • Būsim laimīgas un veselas!
    Lūk, deviņi psiholoģes Ilzes Dambergas ieteikumi tavai labsajūtai. Izmēģini kaut dažus un pārliecinies, ka tie strādā!
    1. Diennaktī miegam paredzi vismaz astoņas stundas, ēd sabalansētu, vitamīniem bagātu pārtiku, samazini alkohola un cigarešu patēriņu, samazini sāls, cukura un kofeīna daudzumu uzturā, palielini augļu un dārzeņu daudzumu ēdienkartē!
    2. Vingro un vairāk fiziski kusties, piemēram, apmeklē peldbaseinu vai vismaz pusstundu dienā staigā ar kājām svaigā gaisā, pielieto relaksācijas vingrinājumus! Aizej uz masāžu vai palūdz, lai kāds to izdara mājās!
    3. Rūpējies par savu emocionālo labsajūtu – ārpus darba tiecies ar sev patīkamiem cilvēkiem, atvēli laiku ģimenei, tiecies ar sen neredzētiem draugiem!
    4. Nepieciešamības gadījumā atrodi laiku un vietu, kur pabūt vienai, piemēram, aizej uz dievkalpojumu, aizbrauc pie jūras vai dari ko citu, kas tev ļoti patīk!
    5. Dari to, kas patīk, un to, kas palīdz justies labāk, piemēram, klausies labu mūziku, pārlasi iemīļoto grāmatu, ieej vannā, aizej uz teātri vai kino, skaties fotoalbumus, apēd kaut ko tādu, kas tev ļoti garšo!
    6. Pārmaini savā apkārtnē to, ko var mainīt, piemēram, pārkārto istabu, atbrīvojies no sen nevajadzīgām lietām vai veic lielo pavasara tīrīšanu!
    7. Atrodi laiku radošām nodarbēm, piemēram, sāc apgūt kaut ko jaunu – zīmēt, rakstīt, fotografēt!
    8. Runā ar tuviniekiem par savām emocijām vai raksti dienasgrāmatu!
    9. Īpašu uzmanību pievērs dienas plānošanai! Darbadienā sastādi veicamo darbu sarakstu, darbadienu beidz plānotajā laikā un nenes darbu uz mājām. Brīvdienās ieplāno pilnvērtīgu un pārdomātu atpūtu.
    Neizskatās pārāk sarežģīti, vai ne? Un viss tikai tevis labā.
    Konsultēja psihiatre Sandra Pūce, Garīgās veselības valsts aģentūras Ambulatorās aprūpes centra vadītāja, un Ilze Damberga, Garīgās veselības valsts aģentūras psiholoģe.

    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit