Foto: Sam LeVan
Miegs var būt dažāds – salds un ne tik ļoti, ar labiem un sliktiem sapņiem, kā arī bez tiem, kā uzskatām, ja tos neatceramies. Bērni sapņo jau no brīža, kad ir mammas puncī, bet biežāk redz sapņus, kad jau ir paaugušies un piedzīvojuši viņu uztverē dažādus spilgtus notikumus.
Līdz gada vecumam Nikola gulēja vienā istabā ar vecākiem savā gultiņā, stāsta Ilze. Kad mazulīte saslima, vecāki dažas naktis ļāva viņai gulēt sev blakus. Pēc izveseļošanās Nikola vairs negribēja čučēt savā gultiņā. Kad meita gulēja pie vecākiem, visai ģimenei miegs bija slikts – tikko kāds pakustējās, pamodās visi. Kad Nikolai bija jau gandrīz divi gadi, ģimene pieņēma lēmumu mazulītei gulēt savā istabā jaunā gultā.

Vecāki ar meitu runāja divas nedēļas, līdz Nikola pierada pie pārmaiņām un pieņēma to, ka nu viņa gulēs atsevišķi. Kad jauno gultu atveda, ģimene salika tajā rotaļlietas un mīkstus spilvenus, lai Nikola saprastu, ka tā ir viņas guļvieta. Tā meitiņa tagad labprāt guļ tur, saka Ilze. Vakaros gan viņa, protams, vēlas, lai vecāki palasa pasaciņu, patur rociņu un iemidzina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!