Foto: Shutterstock
Gatavojot šo rakstu, pārliecinājos – cik ir cilvēku, tik arī viedokļu par laimi. Vienojošais elements ir tas, ka visi vēlas būt laimīgi. Vēl vairāk par savu laimi, mēs – īpaši sievietes – vēlamies savu bērnu, savu tuvo cilvēku laimi. Ir tikai nesaprotami: ja visi vēlamies būt laimīgi, kāpēc tad mēs tādi neesam?
Pavērojiet cilvēkus uz ielas – lielākoties viņi ir norūpējušies, noskumuši, neapmierināti, aizņemti, steidzīgi, noguruši, utt., un ir ļoti maz laimīgu cilvēku. Arī ļoti maz laimīgu bērnu... Pati par laimi savā dzīvē pirmoreiz aizdomājos pusaudžu gados, kad izlasīju itāļu tautas pasaku "Ļaunais liktenis", kurā karaļmeita ar veļas mazgātājas palīdzību atrod un izmaina savu ļauno likteni, padarot to laipnu un mīlīgu. Bet tā nopietni meklēt risinājumu sāku brīdī, kad sapratu, ka vēlēdamās, lai mana meita ir laimīga, patiesībā padaru viņu nelaimīgu. Tad arī sāku interesēties par laimes iespējām cilvēka dzīvē.

Man ir prieks, ka varu dalīties savās pārdomās par to, kā apgūt spēju būt laimīgiem un iemācīt to saviem bērniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit