Katrā ģimenē, kurā aug bērns, agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad viņš jūtas gana pieaudzis, lai pieņemtu lēmumu doties prom no mājām un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Šī izvēle nav viegla ne jaunietim, ne viņa vecākiem. Dzīve mainās gan vieniem, gan otriem. Jaunietim jāsaskaras ar praktiskās dzīves problēmām, ko līdz šim viņa vietā lielākoties risinājuši vecāki, bet vecāki paliek vieni.
Kā pareizi rīkoties šajā situācijā un nepieļaut kļūdas, kas var nopietni un, iespējams, pat neatgriezeniski iedragāt vecāku un bērnu attiecības, vienas ģimenes locekļus padarot par ienaidniekiem?

Agrāk bija pierasts, ka jaunietis mājas sociālekonomisku apstākļu dēļ pamet tikai tad, kad pats nodibinājis savu ģimeni. Tas vecākiem bija saprotami. Jaunā situācija, kad jaunieši dzīvo draudzīgās komūnās kopā ar draugiem, draudzenēm, kursabiedriem vai vienkāršiem paziņām, viņiem liek neizpratnē grozīt galvas, jo pašiem nav šīs pieredzes – dzīvot ārpus ģimenes tāpat vien, bez jaunām attiecībām vai nopietniem argumentiem. Mammām un tētiem nav līdz galam skaidrs, kur gan jāiet, ja mājās viss ir. Izrādās, atbilde šeit ļoti vienkārša – jaunietim mājās nekā netrūkst, bet viņam šai attīstības posmā vienkārši ir nepieciešams uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!