Lai gan daudzās ģimenēs joprojām darbojas modelis – par māju un bērniem rūpējas sieva – Jānim, kurš ikdienā strādā ļoti vīrišķīgu darbu – Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona godasardzes rotā – šķiet svarīgi palīdzēt Kristīnei, kura ir mājās divatā ar meitiņu. Viņš labprāt pagatavo ēst, iesaistās mājas uzkopšanā vai paauklē mazo Danielu.
Ģimenes konsultants Arnolds Cerbulis skaidro, ka bērna piedzimšana vienmēr ir krīze, bet krīze nav nekas slikts, tas ir stāvoklis, kas vēsta par pārmaiņām un, ienākot ģimenē trešajam cilvēkam, nedaudz mainās visi līdzsvari un attiecības jāieliek jaunā modelī. Šajā gadījumā Jānim bija viena sieviete ģimenē, bet nu ir divas!
Kristīne atzīst, ka viņa nemaz nejūtas nogurusi vai vīlusies, ka lielākā daļa laika jāpavada mājās ar mazo – viņa dodas garās pastaigās, apmeklē bēbīšu skolu, sarunājas ar meitiņu un tiekas ar draudzenēm, kurām arī ir mazi bērni. Arnolds Cerbulis atzīst, ka līdz ar bērniņa ienākšanu ģimenē svarīgi ir īpaši piedomāt – jā, mēs tagad esam māmiņa un tētis, bet mēs joprojām esam arī vīrietis, sieviete un pāris. Ar Jāņa atbalstu Kristīne atrod laiku un iespēju gan turpināt studijas, gan apmeklēt sporta klubu. Danielu viņa jau tagad uztver kā draudzeni un iesaista mazo savās ikdienas aktivitātēs – tagad mamma žāvēs matus un sapucēsies, bet tagad – pagatavosim tētim vakariņas. Daniela labprāt piekrīt un cītīgi vēro māmiņu. Vienīgi reizēm pietrūkst laika, ko pavadīt diviem vien, atzīst Kristīne. Viņa arī norāda, ka kopš Danielas piedzimšanas viņas un Jāņa attiecības mainījušās uz labo pusi, pat, ja gadās sakašķēties, vecāki cenšas meitiņai izskaidrot, kas un kāpēc notiek.
Pats pirmais solis uz veiksmīgām pāra attiecībām ir saprast – gan es, gan mana otra puse var justies dažādi. Tikpat svarīgi ir droši izteikt savas sajūtas un saņemt atbalstu no otra. Ja brīžos, kad partneris otram stāsta par savām negatīvajām sajūtām, rodas konflikts, tas liecina, ka attiecībās pietrūkst drošības sajūtas un novērtējuma no otra cilvēka puses, skaidro Arnolds Cerbulis. Ļoti svarīgi ģimenē ir sajūta, ka tur gribas atgriezties un, ja ģimene ir tā vieta, kur jūties vērtīgs un novērtēts.
Jānim pats svarīgākais ir radīt drošības un stabilitātes sajūtu Kristīnei un mazajai Danielai – tā ir lieta, ko viņš iemācījies no sava tēva. Turklāt viņš jau no paša sākuma atzīst to, ko parasti saka māmiņas – lai uzzinātu, kas sievai vai bērniņam konkrētajā brīdī vajadzīgs, vajag ieklausīties savās sajūtās. Sajust bērniņu – to laikam vīriešiem ir visgrūtāk, kamēr jaunā māmiņa bēbīša pirmajos dzīves mēnešos ir it kā saplūdusi ar mazo un viņa sajūtām.
Arī Arnolds Cerbulis norāda - tas, ka jaunā māmiņa var nedomāt, vai līdz mēneša beigām pietiks naudas, protams, ir svarīgi un arī dod drošības sajūtu, taču emocionālajai drošībai ir tikpat liela, ja ne vēl būtiskāka loma pāra attiecībās. Situācija, kad jaunais tētis arvien ilgāk aizkavējas darbā, nereti rodas arī tāpēc, ka viņš nespēj atrast savu vietu ģimenē, kur ienācis mazulis. Reizēm vīrieši domā – pagaidām lai ar mazo darbojas mammīte, kad viņš paaugsies, tad arī es pieslēgšos. Taču pēc tam, kad tētis būtu gatavs iesaistīties bērna audzināšanā, mazais nereti pretojas, jo līdz tam nav saņēmis no tēta vajadzīgo drošības sajūtu un mīlestību.
Jānis uzskata, ka vislielāko paldies Kristīnei var teikt par to, ka ar viņu Jānis var būt viņš pats. Nav kaut kas īpaši jādara, lai vairāk mīlētu, var izrādīt, kā konkrētajā brīdī viņš jūtas.
Mēs visi katru dienu piedzīvojam dažādas emocijas – prieku, bēdas, dusmas, vilšanos... Ja starp partneriem valda atklātība un drošības sajūta, viņi spēj runāt par visu – gan par labo, gan slikto, gan priecīgo, gan bēdīgo – neuztver to kā pārmetumu un atbalsta otru brīžos, kad tas nepieciešams.