Kā veidot pamatu bērna pozitīvam pašvērtējumam?

Pašvērtējuma attīstība

Lai arī tas, cik pārliecināts un drošs bērns par sevi jūtas, sāk veidoties jau no pirmajām viņa dzīves dienām, spilgtākās pašvērtējuma izpausmes var novērot apmēram viena līdz divu gadu vecumā. Šis ir laiks, kad bērns sāk vairāk apzināties sevi, savu ķermeni un patstāvību. Mazais ir uzstājīgs, paužot to, ko vēlas, izrāda lepnumu par labi paveiktu darbiņu un apbrīno sevi, raugoties spogulī.

Vecumā no diviem līdz trim gadiem bērns spēj izjust lepnumu, ja kaut kas ir izdevies, īpaši, ja vecāki viņu par to paslavējuši. Tāpat mazajam attīstās kauna un vainas sajūtas, kuras var rasties tad, ja kaut kas nogājis greizi, piemēram, viņš gribējis parādīt mammai, cik labi prot uzvilkt zeķīti, taču no pārmērīgas stiepšanas zeķe saplīsusi. Un šajā gadījumā viena no lielākajām un tipiskākajām kļūdām, kuras vecāki pieļauj ir bērnu kritizēšana. Vecāki izsaka aizrādījumus, kas saistīti ar pieaugušo priekšstatiem par dzīvi, taču bērns attīstoties iziet cauri dažādiem attīstības posmiem un tas ir jāpieņem.

Trīs līdz piecu gadu vecumā bērns spēj salīdzināt savas un citu vienaudžu darbības. Un, protams, mazais ir bezgala lepns, ja tieši viņam izdodas noķert bumbu vai pirmajam iemācīties uzrakstīt savu vārdiņu. Turklāt šajā vecumā mazie pastiprināti identificējas ar vecākiem, tādēļ šis ir brīdis, kad ar savu pašvērtējumu var bērniem rādīt pozitīvu vai negatīvu piemēru.

Aptuveni astoņu gadu vecumā bērni spēj novērtēt sevi vairākās jomās. Viņi turpina salīdzināt savu veikumu ar to, kas izdevies vai nav izdevies citiem un aizvien vairāk apzinās nepieciešamību apgūt konkrētas prasmes, piemēram, lasīšanu un rakstīšanu.

Vecāku loma un adekvāts pašvērtējums

Vecāku loma pašvērtējuma veidošanās procesā ir ļoti būtiska, jo, pirmkārt, bērns daudzas lietas mācās, vērojot vecākus un, otrkārt, viņš saņem no viņiem vērtējumu.

Atsevišķos bērna attīstības posmos, kad mazais cilvēks mācās kādas jaunas prasmes un iemaņas, vecākiem, jābūt ļoti uzmanīgiem un gudriem, kad pirmie mēģinājumi ir neveiksmīgi. Tā vietā, lai sadusmotos par ūdens pielietu virtuvi, kad mazais ir pieteicies nomazgāt traukus, var paslavēt bērnu par to, cik labi viņam darbiņš ir izdevies un ieteikt nākamreiz mēģināt tik ļoti nešļakstīties.

Vecākiem ir jābūt ļoti jūtīgiem, pat ar zinātnieka pieredzes degsmi – jānovēro bērns un lielā mērā jāpaļaujas uz savām izjūtām, jāmēģina uzticēties iracionālām lietām un jādara tās tad, kad jūt, ka tas ir nepieciešams nevis, nepaļaujoties tikai uz to, kas rakstīts un norādīts grāmatās.

Reizēm vecāki baidās bērnu slavēt, lai viņš nekļūtu iedomīgs, taču, lai spētu mīlēt citus un citi mīlētu mūs, vispirms ir jāiemīl pašiem sevi. Tāpēc nevajadzētu baidīties paslavēt meitu, ja viņa ir palīdzējusi māmiņai iztīrīt māju vai kopīgi papriecāties par to, cik skaisti viņa izskatās jaunajā kleitā. Tomēr arī jāuzmanās, lai neradītu bērnam ilūzijas, ka viņš spēs izdarīt to, ko, iespējams, mazais nespēs nekad.

Kad bērnu vajag iedrošināt

Pašvērtējums lielā mērā ir saistīts ar to, cik bērns jūtas drošs. Jo mazais ir jūtīgāks, jo uzmanīgākiem jābūt vecākiem, vērtējot viņu vai izsakot kritiku. Ja kaut kas nav izdevies tā, kā iecerēts, var palīdzēt bērniņam izlabot kļūdu un pozitīvi iedrošināt viņu jauniem mēģinājumiem.

Piemēram, ir bērni, kuri, uzsākot bērnudārza gaitas, ļoti viegli un ātri iejūtas jaunajā vidē un iedraudzējas ar grupiņas biedriem, bet ir bērni, kuriem ir vajadzīga nedēļa vai pat ilgāks laiks, lai spētu pieņemt jaunos apstākļus.

Ja vecāki jūt, ka mazais ir nedrošs un viņam nav pārliecības par sevi, viņš ir jāiedrošina un jāpaslavē par katru mazo solīti, kas ved tuvāk mērķim. Taču pats galvenais ir likt bērniņam saprast to, ka vecāki viņu mīl tādu, kāds viņš ir.

Vecākiem jāsaprot, ka bērns jānodala no viņa uzvedības, jo bērni nav slikti. Tad, kad vecāki bērnam disciplinēšanas nolūkos mēģina kaut ko aizrādīt, tas jādara tā, lai bērns to nepārprot un nedomā, ka viņš pats tāpēc ir slikts. Tas nozīmē, ka vecākiem ir ļoti jādomā, ko viņi saka un kā viņi to pasaka savam bērnam, jo bērnam vecāki pirmajos dzīves gados ir priekšstatu kopums, kas veido izpratni par apkārtējo pasauli un, ja pieaugušie negatīvi un noraidoši izturēsies pret bērnu, tad viņš sajutīs, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

Par soli tuvāk pozitīvam pašvērtējumam

Katra māmiņa un tētis ir pats lielākais eksperts sava bērna audzināšanā, ja vien viņiem pietiek drosmes ieklausīties sevī. Vecākiem vienmēr ir jātic bērna spējām, lai arī bērns pats tām noticētu. Tāpēc ir jājūtas labiem vecākiem, lai izdotos izaudzināt bērnu ar pozitīvu pašvērtējumu, kas nākotnē viņam ļaus vieglāk tikt galā visdažādākajās dzīves situācijās.

Atbalsta Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

Raidījumā "Māmiņu klubs" (TV3, svētdienās, plkst.8:30) ir skatāmas sērijas par bērnu emocionālo audzināšanu, kurās vecāki uzzina daudz vērtīgu lietu, lai labāk izprastu savus mazos un nodibinātu pēc iespējas veiksmīgākas attiecības ar viņiem. Kopumā 10 sērijas vecākiem palīdzēs izprast bērna attīstību un temperamentu, drošas piesaistes nozīmi, rotaļu un valodas nozīmi bērna attīstībā, kā arī sniegs padomus tik sarežģītajā bērnu disciplinēšanas jomā un citās ar audzināšanu saistītās lietās.