Jautājums: Bērnam (puika) viens gads un seši mēneši. Spēlējoties viņš bieži kož gan mammai, gan tētim, gan vecmāmiņai. Paskaidrojumi un lamāšana nedod nekādus rezultātus. Es nezinu, ko darīt, kā atradināt viņu no tā. Divos gadiņos ies uz bērnudārzu, un tur tad būs problēmas ar košanu.
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa e-pastu benita@psihodinamika.lv):
Bērns kož tāpēc, ka viņā ir dusmas un niknums, un šajā vecumā ir ierobežota spēja izpaust šīs emocijas citā veidā. Viņā ir divas pretējas vēlmes vienlaikus – būt drošībā un atkarībā no mammas un arvien augoša un vilinoša vēlme būt neatkarīgam un izbaudīt to. Iespējams, ka šī ambivalence izpaužas arī kožot jeb darot pāri tiem, kas viņam tik mīļi un svarīgi.
Šajā vecumā bērns intensīvi pēta apkārtējo reakcijas, izmēģina dažādas taktikas attiecībās un pakāpeniski saprot, kas ir labi un pieņemami un kas ne. Līdz divu gadu vecumam vajadzētu izpausties spējai just līdzi citu sāpēm jeb būt empātiskam un kaut cik respektēt citu vajadzības, kā arī prasmei sadarboties.
Bērnam jāsaņem atgriezeniskā saite par savu uzvedību, un tieši to jūs darāt ar paskaidrojumiem un nepatikas paušanu. Svarīgi, lai nepatika tiek pausta katru reizi, nekrājot dusmas līdz pēdējam pilienam, lai nesekotu pārāk stipra reakcija no pieaugušo puses. Ir labi, ka puisēns saņem arī uzslavas par to, ka ir bijis mīļš un pratis rotaļāties, nedarot pāri. Samīļojot rotaļu lācīti, kam iekodis sunītis, saņemot no apkārtējiem rūpes un mierinājumu, kad pats savainojies, bērns iegūst apjausmu par vēlamu un nevēlamu uzvedību un mācās paust līdzjūtību.
Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.