Foto: Ivan Freaner
Psiholoģe un psihoterapeite Inese Birģele skaidro, ka vecuma posmu krīzes cilvēkam dzīvē nākas piedzīvot daudzkārt. "Tā ir pašizjūta par pārmaiņu nepieciešamību, apziņa, ka kaut ko gribas darīt citādi, ka nevar dzīvot kā agrāk."
"Krīzes pozitīvais iznākums – cilvēks atrod jaunus mērķus, resursus, iespējas, saskata līdz šim neapjaustus ceļus. Ja tas neizdodas, krīze var izraisīt destruktīvu uzvedību," saka speciāliste.

Katrā dzīves posmā cilvēkam jāveic noteikti uzdevumi. Divu gadu vecumā viņš sāk runāt, trīs gados kļūst patstāvīgāks, saka: "Es pats!" Līdzīgi ir sešu, septiņu gadu vecumā, kad sākas skolas gaitas, kad bērns iemācās socializēties, dzīvot grupā. Visbiežāk tiek runāts par pusaudžu vecuma krīzi. Nākamais sarežģītais brīdis ir pēc 20 gadiem, kad jāatrod sava vieta dzīvē, un pēc 40 gadu vecuma. Tās visas ir attīstības krīzes. Šo terminu ieviesis zviedru psihologs Eriksons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!