Bērni ar mazu gadu starpību  (6)

Savukārt divu dēlu māmiņa Ināra bijusi ļoti pārsteigta, kad tikai divus mēnešus pēc dzemdībām jau pieteicies otrs mazulis. Viņa atzīst, ka ar vīru plānoja otru bērniņu pēc diviem vai trim gadiem, lai paši varētu atpūsties, taču mazais Sandijs pieteicās negaidīti.

Ginekoloģe Dace Matule atzīst, ka diezgan reti, bet tomēr gadās, ka neatjaunojoties menstruālajam ciklam, ir iespējama apaugļošanās. Māmiņa baro bērnu ar krūts pienu, jūtas arvien sliktāk - paaugstinās temperatūra, ir slikta dūša un izrādās, ka šīm nepatīkamajām izjūtām pamatā ir jauna grūtniecība. Turklāt, īpaši no šādas situācijas jāuzmanās sievietēm, kuru dzimtā citām tuvām radiniecēm jau tā ir gadījies.

Gan grūtniecība, gan zīdīšana ir dubulta slodze sievietes organismam, tāpēc jaunajām māmiņām, kuras ātri vien pēc dzemdībām atkal paliek stāvoklī, jābūt īpaši piesardzīgām un uzmanīgām, kā arī jārēķinās ar pastiprinātu grūtniecības novērošanu no mediķu puses. Tāpat rūpīgi jāapsver, vai nesamazināt zīdīšanu, lai neatņemtu barības vielas otram, gaidāmajam bērniņam. Ginekoloģe norāda, ka sieviete pati vislabāk jūt, vai var turpināt zīdīšanu, lai gan ginekologi parasti rekomendē šādos gadījumos to samazināt.

Lai gan daudzas ģimenes ir pārliecinātas, ka savā ziņā ir ērtāk divus mazuļus izaudzināt pie vieniem autiņiem un bērni ar mazu gadu starpību labāk saprotas savā starpā, viena grūtniecība pēc otras ir ne vien fizioloģiski, bet arī psiholoģiski smags laiks.

Ģimenēs, kurās aug bērni ar mazu gadu starpību, aktuāls vienmēr ir jautājums - kā vecākiem atrast laiku sev? Divu dēlu māmiņa Ināra atzīst, ka ar laiku patiešām ir grūti. Sākotnēji visgrūtāk klājas, kamēr bērni ir mazi – aptuveni līdz gada vecumam. Viņas ģimenē ir atziņa, ka nav jākautrējas lūgt palīdzību un ir jādomā par cilvēkiem, kas palīdzēs, ja vien vecāki grib būt stipri kā pāris.

Ģimenes psihoterapeite Nora Razgaila norāda, ka bērnu mazā gadu starpība vecākiem ir pārbaudījums un droši vien nav īpaši viegla, bet vieglāka nekā ar dvīņiem.

Danielas vecāki secina, ka būtu jauki, ja vecāki savā starpā varētu izrunāt lietas par pienākumiem, jo dažreiz, kā labi zināms, strīdi rodas sīkumu dēļ.

Tomēr jābūt reālistiem – ja ģimenē aug bērni ar ļoti mazu gadu starpību, sākotnēji noteikti ir nepieciešams kāds palīgs. Turklāt vecākais bērns jau laicīgi jāgatavo tam, ka viņš var pavadīt laiku arī ar citiem cilvēkiem – vecvecākiem vai ģimenes draugiem –, kuri viņam veltīs uzmanību, ar kuriem var rotaļāties un kuriem var uzticēties tāpat kā vecākiem.

Galvenais jautājums, kas uztrauc vecākus, tiklīdz parādās otrs mazulis, ir – vai vecākais bērns nebūs greizsirdīgs uz mazo brālīti vai māsiņu? Tiesa, greizsirdība var būt arī lielākiem bērniem, bet tas lielā mērā atkarīgs no tā, kā vecāki sadala uzmanību abiem bērniem.

Katrā ziņā ģimenes psihoterapeite norāda, ka jaunāks vai vecāks brālītis vai māsiņa ar mazu gadu starpību noteikti nozīmē kaut ko pozitīvu - vairāk kopīgu interešu, rotaļu un draugu. Ir pilnīgi normāli, ka rodas konkurējošas attiecības, tāpēc vecākiem jābūt vērīgiem, lai izprastu, kā veicināt pozitīvu konkurenci un mazināt negatīvo.

Lai to panāktu, vecākiem jāmeklē iespējas pavadīt laiku ar katru bērnu atsevišķi. Kopīgas rotaļas mazajiem, protams, ir vajadzīgas, saistošas un interesantas, taču viņiem ir ļoti svarīgi reizi pa reizei saprast – tagad mammīte veltīs laiku tikai man vienam.