Ja prombūtne ir ilga, tās ir tā saucamās pamešanas bailes, kas var atstāt pēdas tālākajā dzīvē. Bērnam jājūtas pasargātam, mātei jābūt sasniedzamā attālumā, jāreaģē uz bērna vajadzībām, raudām. Ja tā nav, bērns ir spiests pats tikt galā ar apdraudētības izjūtu, un tas rada lielu traumu. Vēlāk dzīvē šādi cilvēki ļoti pieķeras partneriem, draugiem, lai nejustos atstāti, negribēti.
Trīs gadu vecumā, kad attīstās domāšana un bērns sāk izzināt pasauli, viņam var būt bailes no tumsas, no gulēšanas vienatnē. Šajā vecumā mēdz rādīties murgi. Psihologi saista, piemēram, sapņus par vilkiem ar pārāk bargu tēvu, bet raganas attiecina uz attiecībām ar māti. Bērns nevar savas dusmas reālajā dzīvē izpaust, tās parādās murgos. Cīnoties sapņos ar briesmoņiem, viņi cenšas atbrīvoties no bailēm un spriedzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
