Izglītības sistēmas, iespējams, ir paredzētas masām, bet ikviens bērns ir neatkārtojams, arī jūsējais. Piemēram, Mocarts, mācīdamies mūsdienu pamatskolā, justos ne vien bezgala garlaikots, bet arī dziļi satriekts, jo viņa individuālās spējas, domāšana un radošais gars tiktu ierobežots uz katra soļa.

Tradicionāli sabiedriskās izglītības sistēmas bija plānotas tā, lai iemācītu bērnus iegaumēt faktus, sakrāt zināšanas un demonstrēt tās eksāmenos. Darbs un karjera nemainījās līdz dzīves beigām. Toties mūsdienās ekonomika nav tik pastāvīga, un karjera vairākkārt pakļauta pārmaiņām, attīstoties jauniem tirgiem, tehnoloģijām un jaunām iespējām. Arī komunikāciju tehnoloģiju attīstības temps nozīmē, ka visu laiku jāspēj mācīties. Pie kam mācīties ātri, elastīgi, radoši un tas ir process, kas ilgst visu mūžu.

Savā grāmatā „Jūsu bērns spēj domāt kā ģēnijs" rakstniece Bernadeta Tainena skaidro, ka šī nav tikai 21. gadsimta prerogatīva. Šādu pieeju labi pazina arī pagātnes ģēniji - viņu dzīve parāda, ka panākumus noteica spēja vienlaikus mācīties un radīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit