Bērniņa gulēšanai ir pozitīvie un negatīvie ieradumi. Pie sliktajiem ieradumiem pieskaitāmi tie, kuri apgrūtina vecākus un, iespējams, arī pašu mazuli. Barošana naktī bērnam pēc sešu mēnešu vecuma vairs nav nepieciešama. Ja vecāki turpina mazo ņemt rokās, aijāt, apskaut, ucināt, ņemt gultā un barot, tas kļūst par negatīvu ieradumu.
Labs ieradums saistīts ar to, ka bērns pierod iemigt pats, ar lācīti, lelli vai segu.
Bērns naktī pamostoties pieprasa to, pie kā ir pieradināts. Tātad, ja vecāki jau no mazām dienām būs pieradinājuši bērnu iemigt, auklējot rokās vai šūpinot, tad arī vēlāk radīsies pastāvīgas iemigšanas problēmas.
Tiesa, tas ir grūti - nepadoties un neļauties piekāpties bērna priekšā. Reizēm vecāki ir nelokāmi, taču nereti bērns gūst virsroku, kas atkal ir zaudējums vecākiem, bet uzvara bērniņam.
Līdz divu gadu vecumam bērniņu varētu likt gulēt divas reizes dienā pa pusotrai līdz trijām stundām. Pēc šī vecuma un līdz pat skolas vecumam diendusa būtu nepieciešama ikvienam mazulim reizi dienā. Ja mazais vakaros slikti iemieg, tad, iespējams, diendusu vajadzētu pavirzīt uz vienu vai otru pusi, taču pavisam bez pusdienlaika snaudas viņu nevajadzētu atstāt.
Katrs bērns ir individuāls - ir pūces un ir cīruļi. Nereti iekšējais pulkstenis nesakrīt ar laikrādi, taču vecākiem vajadzētu ievērot normālu fizioloģisko laiku, kad bērns kļūst miegains. Pēc tam jāizstrādā iemigšanas režīms un pie tā arī jāturas.
Iemigšanas režīma izstrādāšanas laikā jāpievērš uzmanība ieradumu un rituālu ieviešanai. Neilgi pirms gulētiešanas jāveic nelielas aktivitātes, piemēram, vannā iešana, pidžamas vilkšana, zobu mazgāšana un pasaku lasīšana. Vakaros noteikti nevajadzētu dauzīties, jo tas bērniņu emocionāli uzlādē un gulētiešana vairs nav prātā.
Kad ir jau laiks čučēt un vecāki nolēmuši: "Šodien mans mazais iemigs pats!", stingri pie tā jāturas. Jāieliek bērns gultiņā un pašiem jāiet laukā no istabas. Var ļaut bērnam kliegt, bet pēc kāda laika ieiet pie viņa. Bērns centīsies nodibināt acu kontaktu ar vecākiem, kas šajā situācijā nav vēlams, jo tas liek mazajam papildu koncentrēties un neļauj atslābināties miedziņam.
Svarīgs nosacījums - šīm vakara vizītēm jābūt īsām un garlaicīgām, neņemot bērniņu rokās, tikai apsedzot. Ja esat nolēmuši savu mazgulētāju šovakar radināt pie aizmigšanas patstāvīgi, dariet to ar labiem un stimulējošiem līdzekļiem, nevis rājot vai draudot ar kaut ko sliktu! Galvenais - pacietību, un drīz vien mazais iemācīsies iemigt pats!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!