Foto: EPA-AFI
1. jūnijs ir ne tikai diena, kad Latvijas skolās beidzas mācību gads, bet pasaulē atzīmējams arī kā Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Lai gan šajā dienā notiek daudz dažādu pasākumu, koncertu un semināru, par bērnu drošību un aizsardzību, ar to tomēr nepietiks. Vēl lieku reizīti aicinām atcerēties par lietām, par kurām mums ar saviem bērniem noteikti ir jārunā - viņu drošība.

Ko nozīmē bērnu aizsardzība un drošība? Tā nav tikai drošība uz ielas, vai pareiza apiešanās ar elektroierīcēm, tā ir arī bērna drošība mājās, izglītības iestādēs, automašīnā vai sabiedriskajā transportā un, protams, arī internetā, respektīvi - bērnu drošība ir pasākumu kopums, kuram vijas cauri galvenā doma - bērnam ir jāzina pamatlietas, ko drīkst un ko nedrīkst, un arī pašam jāprot izdarīt spriedumi un analizēt turpmākās situācijas. Atkal un atkal mēs nonākam pie atziņas, ka svarīgākais ir vecākiem un bērniem savā starpā runāt.

Drošība ārpus mājas

Vecāki ir pirmie, kuriem jāstāsta bērniem par drošību ārpus mājas un uz ceļa un jārāda priekšzīme. Tomēr, bieži vien ir redzams pretējais- vecāki, dodoties ar bērniem pastaigā, nereti šķērso gājēju pārejas pie sarkanās gaismas, nesprādzē drošības jostas automobiļos, nelieto atstarotājus diennakts tumšajās stundās. Kuriozi, bet reizēm tieši bērni ir tie, kas atgādina saviem vecākiem automobiļos, ka ir jālieto drošības jostas. Katram bērnam ir jāpārzina elementāri ceļu satiksmes noteikumi, bērnam noteikti ir jāiegādā atstarotāji.

Bieži vien jaunieši un bērni lai ātrāk nokļūtu mājās, draugu pierunāti, vai gadījumos, kad vēlas ietaupīt naudu, izvēlas savdabīgu pārvietošanās veidu - stopēšanu. Pētījumi rāda, ka Latvijā stopē 33% bērnu, lielākā daļa stopētāju ir vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Stopēšana ir bīstama ne tikai no ceļu satiksmes drošības puses, bet arī tādēļ, ka stopējot bērni nonāk kontaktā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Vecākiem vajadzētu informēt bērnus, ka viņu drošība un veselība ir pirmajā vietā, tādēļ no stopēšanas vajadzētu izvairīties.

Laupīšanas

Zagļiem un laupītājiem visvieglākie upuri ir bērni, jo viņi ir fiziski vājāki. Visbiežāk nauda, mobilie telefoni un citas personīgās mantas tiek atņemtas nepilngadīgajiem. Policija izmeklējot šādus gadījumus, atzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vainīgās personas ir bijušās pazīstamas ar cietušo un «draugs» apzog draugu, vai arī to pēc savstarpējas vienošanās izdara trešā persona.

Bērnam ir jāpastāsta kā izvairīties no laupītājiem. Pirmkārt, nekad nevajadzētu karināt telefonu kaklā, vai jebkādi citādi lielīties ar to. Otrkārt - ja kāds nepazīstams cilvēks palūdz uz mirklīti telefonu, piezvanīt vai uzpīkstināt, nedrīkst viņam to dot, jo telefons visticamāk netiks atdots atpakaļ.

Bērnam ir svarīgi apzināties, ka viņa veselība ir svarīgāka par jebkuru mantu, tādēļ, ja tiek izteikti fiziski draudi, tie ir jāuztver nopietni. Ja ir iespējams aizbēgt, tad labāk bēgt uz kādu sabiedrisku vietu, piesaistot cilvēku uzmanību ar kliedzieniem. Ja tuvumā neviena nav, labāk atdot to, ko laupītājs prasa un uzreiz vērsties policijā, un ziņot arī vecākiem.

Kabatzādzības

Lieliskākais veids kā cīnīties ar kabatzagļiem, gan pieaugušajam, gan bērnam, ir lietot maksājumu kartes, tomēr bieži vien cilvēki veic muļķības, karšu pin kodus pierakstot uz lapiņas un turot lapiņu makā. Pin kods ir jāatceras no galvas, nevis jāpieraksta uz lapiņas vai mobilajā telefonā. Bērna bankas kartē vienmēr ir jābūt vismaz 5 latiem, lai bērns tos pie vajadzības varētu izņemt tuvākajā bankomātā, gadījumos, kad, piemēram, pazaudējis braukšanas kartīti vai skaidro naudu. Tāpat, ieteicams bērnam izvairīties no apšaubāmiem cilvēkiem, nerakstīts likums saka, ka parasti kabatzagļiem ir vairākas dienas neskūta bārda. Diezgan populāra kabatzagļu iezīme ir uz rokas uzmests apģērba gabals vai iepirkuma maisiņš, kabatzagļi pat ziemā nevalkās cimdus.

Pasargāt bērnu no kabatzagļiem iespējams arī turot braukšanas biļeti nevis makā, bet atsevišķā kabatā. Gadījumā, ja bērns konstatējis, ka ir notikusi zādzība, uzreiz jāsaceļ trauksme - visticamāk, ka tādā gadījumā nozagtais maks atradīsies uz grīdas.

Atkarības

Atkarības ir nopietna problēma, no kuras nav pasargāti nedz pieaugušie, nedz bērni. Arī bērnu vidū iespējamas alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības, atkarības no azartspēlēm. Viena no izplatītākajām bērnu atkarībām ir atkarība no datora. Jau pašos pirmsākumos ir svarīgi cīnīties ar šīm problēmām, kamēr tās vēl nav iespiedušās pārāk dziļi bērnā. Ja jums ir aizdomas, ka bērns kļuvis atkarīgs, nekavējoties jāgriežas pēc palīdzības atkarības profilakses centrā, vai zvanot pa telefonu 67037313.

Svešinieki uz ielas

Lai gan lielākā daļa bērnu atceras, ka vecāki ir piekodinājuši neiesaistīties diskusijās ar svešiniekiem, nepieņemt no tiem nekādas dāvanas, neatklāt nekādu personīgu informāciju un izvairīties no pārlieku draudzīgiem cilvēkiem, bērni nereti uzķeras uz svešinieku trikiem. Arī „svešinieki" attīsta savas metodes, nemēģinot jau pirmajā kontaktēšanās reizē ar bērnu pierunāt to doties sev līdz, bet gan ar katru tikšanās reizi pamazām iemantojot bērna uzticību. Cilvēku tirdzniecība un pedofilija joprojām ir arī Latvijā esoši fenomeni, tādēļ šai lietai vajadzētu pieiet ļoti nopietni.

Drošība mājās

Bieži vien mēs runājam par bērnu drošību uz ielas, bet aizmirstam parūpēties par drošību mājās. Atcerēsimies, ka bērnu tieksme izzināt ir milzīga, tādēļ vajadzētu izslēgt situācijas, kurās bērns var paņemt asus vai ļoti sīkus priekšmetus, patvaļīgi ieslēgt elektroierīces un spēlēties ar sērkociņiem vai citiem bīstamiem viņa veselībai priekšmetiem. Pat tad, kad esat mājās kopā ar bērnu, pastāv risks, ka viņš, kaut mirklīti atstāts bez uzmanības, var traumēt sevi. Pret šādām varbūtībām var efektīvi nodrošināties - veikalos iegādājamas noderīgas lietas, kas pasargās bērnus.

Veikala Baby City vadītāja Sigita Auziņa stāsta: „Vecāki ne vienmēr spēj iedomāties par visām iespējamajām nelaimēm, kuras var piemeklēt bērnu atrodoties mājās, bet par to ir padomājis ražotājs, vadoties no gadu gaitā uzkrātās pieredzes. Mūsu veikalā ir iegādājamas tādas lietās, kā aizsargi pret pirkstu ieciršanu durvīs, kuri ir viegli un ērti lietojami un pasargās mazos pirkstiņus. Ļoti populāri ir stūru aizsargi, kas pasargās, ja bērnam gadīsies paklupt. Bērnu savainošanās pret galdu un citu mēbeļu stūriem ir bieža parādība, bet to ir iespējams novērst. Nedrīkst aizmirst arī par kontaktligzdām, kas bērnam var būt ļoti bīstamas, arī tām ir radīti speciāli aizsargi. Ļoti laba lieta ir drošības klipši, kas paredzēti, lai bērns nevarētu piekļūt dažādiem skapīšiem, kuros glabājas, piemēram, medikamenti vai asi priekšmeti. Arī tualetes poda vākam ir radīts klipsis, kas bloķē vāka pacelšanas iespēju."

Bērnu līdz 7 gadu vecumam vispār nedrīkstētu bez uzraudzības atstāt mājās vienu, tomēr, ja rodas ārkārtas situācija, un nav iespējas bērnu aizvest pie vecvecākiem vai labiem draugiem, izsaukt auklīti, vai vienkārši paņemt bērnu līdzi ārpus mājas, un nekas cits neatliek, tad noteikti pastāstiet bērnam par drošības noteikumiem, kas jāievēro. Visupirms- ugunsdrošība un elektroierīču droša lietošana. Nākamais solis- pasargāt bērnu pret ļaundariem, kas varētu iekļūt dzīvoklī.

Pastāstiet bērniem, lai tie vienmēr pārliecinās, lai durvis ir aizslēgtas, pamāciet, ka nekad nedrīkst atvērt durvis nepazīstamai personai, arī tad, ja cilvēks aiz durvīm apgalvo, ka pazīst vecākus. Neatbildēt uz jautājumiem, ko uzdod svešs cilvēks. Ierīkojiet durvīs actiņu.

Uz nepazīstamu cilvēku tālruņa zvaniem vislabāk būtu atbildēt, ka tētis guļ, bet mamma ir ļoti aizņemta, neatklājot to, ka bērns ir viens mājās. Prom dodoties, ir labi atstāt ieslēgtu TV, jo tas ne tikai izklaidēs bērnu vecāku prombūtnes laikā, bet arī radīs iespaidu, ka mājās ir daudz cilvēku. Atstājiet bērnam uzticama kaimiņa telefona numuru, lai nepieciešamības gadījumā bērns var tam piezvanīt.

Ja pie savas mājas vai dzīvokļa durvīm bērns pamana kaut ko aizdomīgu (uzlauztas durvis, izsistu logu vai ko citu), nekādā gadījumā nedoties iekšā, bet zvanīt vecākiem vai policijai.

Ja pie mājas vai kāpņu telpā redzams kāds aizdomīgs, līdz šim neredzēts cilvēks, labāk neatslēgt dzīvokļa durvis, bet doties uz kādu sabiedrisku vietu, piezvanīt vecākiem vai dodies pie labi pazīstamiem kaimiņiem.

Ja kas atgadās, zvanīt pa tālruni 112, nosaukt adresi un pastāstīt, kas noticis.

Internets

Internets noteikti ir viens no cilvēces lieliskākajiem izgudrojumiem, tomēr, tieši tāpat arī viens no bīstamākajiem. Internets bērniem un skolēniem nodrošina lieliskas iespējas būt radošiem, uzzināt dažādus jaunumus un sazināties ar saviem draugiem, tomēr tam ir arī savas melnās puses, par kurām ar bērnu noteikti vajag runāt.

Iesākumā ir fakts, ka internetā atrodams liels daudzums bērniem nepiemērotu failu un informācijas, tādēļ jācenšas pasargāt bērns no tiem. Var izveidot filtra iestatījumus un satura filtrēšanas iespējas, tomēr tā ir tikai pagaidu aizsardzība, jo bērni ātri iemācās tās apiet, tieši tādēļ ar bērnu par interneta lietošanu un lietošanas pieredzi ir jārunā.

Internets ir sociāla vide, kurā iespējams satikt gan draugus, gan svešiniekus. Pēdējiem nereti ir tieksmes bērnus sāpināt, iebiedēt vai ļaunprātīgi izmantot, tādēļ iesakām dot bērnam padomus būt ļoti piesardzīgam norādot savu personīgo informāciju, domāt ar ko komunicēt interneta vidē. Ja kāds uzdodas par klasesbiedru Jāni, tad pārliecināties, vai tas tiešām ir Jānis, vai kāds cits, kas slēpjas aiz Jāņa vārda, apzināties, ka internetā cilvēki ne vienmēr ir godīgi un precīzi nenorāda informāciju.

Ir pāris veidu kā palielināt bērna drošību interneta vidē, viens no tiem ir novietot datoru istabā, kuru izmanto visa ģimene, tādējādi iespējams pārspriest dažādas ar datoru saistītas aktivitātes un problēmas, vecākiem vieglāk kontrolēt bērna  darbības. Iesakām ik pa laikam lietot internetu kopā, jo tādējādi, procesa gaitā, spēsiet pastāstīt par dažādām ar internetu saistītām problēmām, ieteikt bērnam adreses, kurās viņš var iegriezties. Izveidojiet tieši bērnam piemērotu interneta pārlūkprogrammu, kurā būtu izveidotas grāmatzīmes ar vietnēm, kuras bērns apmeklē, tādējādi viņš nokļūs pie sev derīgās informācijas maksimāli ātri, samazinot risku nejauši iekļūt kādā nepiemērotā mājas lapā.

Ja tomēr bērns internetā atrod nepatīkamus vai neatbilstošus materiālus, noteikti nepārspīlējiet situāciju un norādiet, ka tā nav bērna vaina, lai bērns arī nākotnē varētu ar jums pārrunāt līdzīgu pieredzi. Atbrīvojieties no neatbilstošā materiāla, izdzēšot to no datora, vai e-pasta kastītes, kā arī iztīriet pārlūkošanas atmiņu. Noteikti pastāstiet bērnam kā nākotnē izvairīties no līdzīgas situācijas.

Informācija izglītības iestādēs

Lielu daļu informācijas par to kā rīkoties dažādās situācijās iemāca pedagogi, tāpat bieži tiek rīkotas dažās akcijas un kampaņas, dalīti informatīvie bukleti, izglītības iestādes nereti arī apmeklē dažādi speciālisti. Lai gan skolas labi pilda izglītošanas funkciju par bērnu drošību, nekad nebūs lieki pārrunāt ar bērnu viņa dienas gaitas un kādi cilvēki ir satikti. Arī skolas bieži kļūst par vardarbību mitekli, tādēļ bērnam ir jāsaprot, ka viņš drīkst par nepatīkamām situācijām runāt ar vecākiem un pedagogiem, ka tas ir labākais veids kā problēmas risināt.

Uzticības tālruņi

2006. gadā valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izveidoja bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 80006008, ar mērķi sniegt bērniem psiholoģiska rakstura palīdzību, kā arī rast atbalstu krīzes situācijās. Uzticības tālruņa darbinieku ikdiena ir uzklausīt, atbalstīt, palīdzēt risināt dažādus jautājumus.

Bērnam ir jāapzinās, ka uz uzticības tālruni viņš var zvanīt jebkurā grūtajā brīdī, ka viņa un speciālista sarunas netiks izpaustas citiem. Vecākiem ir jāpastāsta saviem bērniem, ka uzticības tālruņa speciālisti sniegs padomu jebkurā dzīves situācijā, vai tās būtu problēmas skolā, ģimenē, attiecības draugu starpā, attiecības starp brāļiem un māsām, palīdzēs gadījumos, kad bērns ir palicis viens mājās un jūtas vientuļi, vai vienkārši tāpat vēlas parunāties ar speciālistiem un uzdot jautājumus, uz kuriem vecāki varbūt nespēja pietiekami izsmeļoši un bērnam saprotamā veidā atbildēt.

Bērni un pusaudži uz uzticības tālruni var zvanīt ik darba dienu no plkst. 08.00 līdz plkst. 23.00, kā arī sestdienās no 08.00 līdz 22.00 un svētdienās no 10.00 līdz 22.00. Uzticības tālrunis ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

Atcerieties, ka nekad nevajag baidīties meklēt palīdzību un konsultēties ar speciālistiem, tāpat savu pilsoņa pienākumu jūs būsiet izpildījis, ja pamanīsiet ko dīvainu kādā ģimenē, vai jūsu rīcībā būs nonākusi informācija par kādu bērniņu, kas ir no nelabvēlīgas ģimenes.

Turpmāk informāciju par bērnu drošību varēs iegūt arī visos Baby City un Cipollino veikalos tirdzniecības centros: Rīga Plaza, Alfa, Domina, Spice, Olympia un Liepājā t/c Kurzeme un veikalu Baby City un Cipollino mājas lapā www.cipollino.lv.

Raksts tapis sadarbībā ar veikalu Baby City un veikala vadītāju Sigitu Auziņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!