Viduslaikos uzskatīja, ka ļaunos cilvēkos dzīvo gūzma mazu kaitīgu garu, kurus sauca par dēmoniem, un kad šie cilvēki skatījās, līdz ar skatienu tie pārgāja uz citiem cilvēkiem un uz visu, kas atradās apkārt.
Tomēr ne visi cilvēki ir spējīgi nodarīt ļaunu ar savu skatienu neapzināti. Daudzi to dara tīši: skaudības, atriebības, greizsirdības vai kāda cita iemesla dēļ. Daži nezina, ko dara, un brīžiem paši nesaprot, kāds briesmīgs spēks viņiem piemīt. Ļauna acs var būt bērnam, kas vēl nav iemācījies runāt, mīlošam tēvam, uzticīgam draugam, nevainīgai līgavai, mācītājam, zinātniekam - jebkādas profesijas pārstāvim ar jebkādu audzināšanu un domāšanas veidu. Neviens nav nodrošināts pret to, ka kaut kādā brīdī viņš uzzina, ka pret savu gribu un vēlēšanos nes nelaimi apkārt esošajiem cilvēkiem. Pat netīši pametot skatienu spogulī vai uz vāzi, ja šis cilvēks atrodas tiem blakus, viņš var sasist tos drumslās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!