Vai ļaunā acs spēj nodarīt kaitējumu?  (14)

Viduslaikos uzskatīja, ka ļaunos cilvēkos dzīvo gūzma mazu kaitīgu garu, kurus sauca par dēmoniem, un kad šie cilvēki skatījās, līdz ar skatienu tie pārgāja uz citiem cilvēkiem un uz visu, kas atradās apkārt.

Tomēr ne visi cilvēki ir spējīgi nodarīt ļaunu ar savu skatienu neapzināti. Daudzi to dara tīši: skaudības, atriebības, greizsirdības vai kāda cita iemesla dēļ. Daži nezina, ko dara, un brīžiem paši nesaprot, kāds briesmīgs spēks viņiem piemīt. Ļauna acs var būt bērnam, kas vēl nav iemācījies runāt, mīlošam tēvam, uzticīgam draugam, nevainīgai līgavai, mācītājam, zinātniekam - jebkādas profesijas pārstāvim ar jebkādu audzināšanu un domāšanas veidu. Neviens nav nodrošināts pret to, ka kaut kādā brīdī viņš uzzina, ka pret savu gribu un vēlēšanos nes nelaimi apkārt esošajiem cilvēkiem. Pat netīši pametot skatienu spogulī vai uz vāzi, ja šis cilvēks atrodas tiem blakus, viņš var sasist tos drumslās.

Kādā viduslaiku traktātā apgalvots, ka postošie stari var izplūst arī no guļošā aizvērtajām un aklā acīm. Tāpat valdīja uzskats, ka arī mirušie nodara kaitējumu. Ir jābīstas pat no nocirstas galvas un izsistas acs. Bez tam, gadās arī tā, kā viena acs cilvēkam ir "slikta" (kā likums, šī acs ir kreisā), bet otra - visparastākā un nekādu kaitējumu nevienam nodarīt nevar, un, ja cilvēkam uz ģīmetnes vai fotogrāfijas ir deformēta (palielināta) kreisā acs, tad šis cilvēks dara ļaunas lietas, bet ja labā, tad šis cilvēks dara labo. Bet atkārtosimies: ir ļaudis, kas var darīt gan vienu, gan otru. Lai atšķirtu labu cilvēku no cilvēka, kas nes ļaunumu, ir jāpaņem vienkārša fotogrāfija, uzmanīgi un rūpīgi jāpaskatās uz viņa acīm un jāsalīdzina tās. Jūs redzēsiet, kas dominē šajā cilvēkā - labais vai ļaunais.

Vēl "ļaunas acs" īpašnieku var atpazīt pēc dažām pazīmēm: parasti cilvēkus ar ļaunu aci nodod ķermeņa defekti vai kaut kas dīvains un neparasts viņu izskatā un, pirmkārt, - acīs, par ko tika runāts augstāk. Jau romieši sargājās no cilvēkiem, kuriem raustās acis, kā arī no tiem, kas cieš no šķielēšanas, no cilvēkiem, kuriem ir lielas izspiedušās acis vai mazas, dziļi uz iekšu iespiestas acis, acis dažādās krāsās (piemēram, kreisā acs - brūna, bet labā - gaiši zila), un visur sargājās no tiem, kuriem acu varavīksnenes bija iekrāsotas dažādās krāsās. Baidījās no cilvēkiem ar runas defektiem, ar biezām, kuplām un īpaši saaugušām uzacīm. Par drošu buršanas un ļaunas acs pazīmi tika uzskatīta cilvēka nespēja raudāt un nobirdināt patiesu asaru. Dažreiz acīm piemīt liels cilvēkus ietekmējošs spēks tāpēc, ka tajās ienākuši baziliski. Tieši baziliska (mitoloģisks dzīvnieks) acīm piedēvēja pievilkšanās spēku, kam piemīt nāvējoša enerģija, kas spēj nogalināt cilvēku. Šai ļaunajai būtnei ir pūķa ķermenis ar spārniem un gaiļa galvu.

Romiešiem bija paraža skaitīt vārdus un pārspļauties, kad kāds slavēja viņu spēku, skaistumu vai citas ķermeņa īpašības. Ļaunas acs pazīme var būt sejas krāsa (dzeltenīga, iezaļgana, zemes krāsa), ass deguns, kalsnums, nepatīkama ķermeņa smaka. Tiek uzskatīts, ka ļaunas acs īpašnieku var nodot arī uzvedība un dzīvesveids. Viņi, kā likums, ir melanholiski, sabiedrībā mierīgi un klusi, dzīvo vientulīgi, nošķirti, runā paši ar sevi un turklāt žestikulē.

Ticība tam, ka vecām un briesmīga izskata sievietēm piemīt ļauna acs, pastāvējusi visos laikos. Pat Pitagors ieteica palikt mājās un nekur neiet, ja pie durvīm sastapta briesmīga vai kroplīga vecene. Pie cilvēkiem, kas nodarbojas ar buršanu un spēj noskaust, viennozīmīgi tika pieskaitīti ubagi. Par nelabām acīm tiek uzskatītas: šķības, šķielējošas acis, kas izpeld no lielu drūmu uzacu apakšas, melnas acis un acis, kas ir pārmērīgi izspiestas vai dziļi iekritušas. Šķielējošas acis piešķir sejai nepatīkamu izteiksmi; vecticībniekam tās atgādināja saulrietu, dienasgaismas mazināšanos, tuvojošās nelabo spēku uzvaras svinības. Tāpēc vārdam "šķielēt" tiek piešķirta noskaušanas nozīme (šķielēt - noskaust, greizi skatīties uz kādu, skatīties ar nepatiku; buramajos vārdos lūdz aizsardzību no "kaitējuma" un "ļaunas acs")".

Daudzu tautu starpā ir stipri iesakņojusies ticība ļaunajai acij. Ļaunā acs īpaši ietekmē bērnus, tāpēc bērni slimo biežāk un smagāk, nekā pieaugušie. Tāpēc mātēm ir jāievēro paaugstināti piesardzības mēri. Bērnu aizsardzībai no ļaunas acs tika izmantota nemainīga metode, kas bija sekojoša: pēc bērna piedzimšanas māte, pēc iespējas centās nerādīt bērnu pat tuvākajiem radiem 42 dienu garumā. Tas skaidrojams ar to, ka šajās 42 dienās veidojas bērna ēteriskais ķermenis un dvēsele ir ļoti kustīga šajā laikā, kā rezultātā to var bez piepūles noskaust, t.i. šajā laika periodā viņš ir īpaši neaizsargāts un viņam ir jābūt kopā tikai ar māti, pēc iespējas, izslēdzot arī tēva skatienu. Bērna neredzamā saikne ar māti turpinās līdz 13 gadiem.

Lai pasargātu no noskaušanas dzemdētāju un zīdaini, īpašā veidā gatavoja ūdeni. Vārdotāja ņēma obligāti upes ūdeni, ko izmantoja pret ļaunumu. To iesmēla ar tīru spaini, obligāti pret straumi. Noskaitot Jēzus lūgšanu, vārdotāja iegremdēja spainī labo roku, ar delnu iesmēla ūdeni un laida to pa roku un elkoni traukā, kas bija sagatavots iepriekš, vienlaikus čukstot vārdus: "Ūdens-ūdentiņis, gaišais dziedētāj, dod ūdeni pret visām nelaimēm. Es mazgāju Dieva kalpu (vārds) pret ļaunumu, noskaušanu, melnacainu meitu, ļaunu veceni, veci-burvi. Uz tā ir atslēga un aizslēgs, bet atslēgu met atvarā, lai tā tur gulētu un neviens to neņemtu. Manam vārdam āmen". Ūdens tika iesmelts 3 reizes pa 9 saujām, turklāt saujas tika skatītas skaļi ar noliegumu, t.i. ar priedēkli "ne" - ne viens, ne divi, ne trīs, ..., ne deviņi. Pēc tam apvārdotajā ūdenī ielaida trīs sārti kvēlojošas ogles. Vārdotāja ar labo roku iesmēla ūdeni un caur kreisās rokas elkoni lēja to trīs reizes uz krāsns malējā akmens, pēc tam trīs reizes - uz jebkuru durvju cemmi. Trauks ar ūdeni tika nolikts tā, lai izlietais ūdens atkal satecētu tajā. Pēc tam burve nostādīja dzemdētāju ar seju pret austrumiem, bet ja tā nevarēja nostāvēt, nosēdināja viņu uz sliekšņa ar seju pret izeju un trīs reizes iešļakstīja viņai sejā mutē paņemtu apvārdoto ūdeni. Atlikušais apvārdotais ūdens tika izliets dzemdētājai uz galvas.

Par ļaunas acs iemeslu parasti kļūst par viss, kas izraisa pārmērīgu skaudību, un tieši:

Kaitējums, kas nodarīts cilvēkam, visbiežāk izpaužas slimības formā: "uzsūtītas kaites" - izpaužas tā, ka vesels cilvēks saslimst ar trūci vai ļaundabīgiem tumšziliem augoņiem, kuriem seko neciešamas sāpes un neizskaidrojamas ilgas; cilvēkam tiek atņemts prāts, rodas lēkmes, tiek rosināts vīra riebums pret sievu un tiek kaitēts augiem vai dzīvniekiem. Burvestībām palīdz: ūpji, pūces, pilnīgi melni kaķi, vardes, čūskas, rāpuļi; 12 dzelzs naži - lai pārvērstos par vilkaci, apses pelni, kas dabūti pie kaimiņiem Lielajā Ceturtdienā, sodrēji no baznīcas krāsns, zāles - burvju atslēdziņa.

Lai pasargātos no ļaunas acs, cilvēki izdomāja spļaušanu. Pēc dzimšanas dzīvnieki nolaiza savus mazuļus. Dziednieciskās siekalu īpašības pakāpeniski ieguva antidēmonu līdzekļa nozīmi. Vēl romiešu imperatora Nerona laikos, lai pasargātu bērnu no noskaušanas, vecmāmiņa ar labās rokas vidējo pirkstu smērēja ar savām siekalām bērna pieri. Iesaka, ja kāds paskatīsies uz aizmigušu zīdaini, tad mātei ir 3 reizes jānospļaujas, pat ja bērnam ir amulets pret noskaušanu. Bet viņa grāmatā ar nosaukumu "Dabas vēsture" ir pieminētas cilvēka siekalas, kas pasargā no slimībām, čūskas kodiena un kliba cilvēka buršanas. Starp citu, ēdes un spitālību ārstēja ar siekalām, kas ņemta no rīta tukšā dušā.

Visizplatītākais amulets pret noskaušanu - apsēji no sarkaniem diegiem, kurus nēsā ap labo roku. Daudzas sievietes aizsardzībai no mīlestības burvestībām aptina pirkstus ar sarkanu zīdu. Daudzās valstīs ar sarkanām lentēm apsēja ragus lopiem. Sarkanās krāsas simboliskais spēks attiecas arī uz augu sarkanajām ogām - pīlādzi, vilkābeli, plāvu, sarkano jāņogu. Pīlādža zariņi, kas sasieti krusteniski, atvaira raganas un pilnīgi neitralizē noskaušanu, kas ielaista mājās (šis krusts tiek sasiets ar sarkanu diegu).

Noskaušanu un apvārdošanu var noņemt ar baltas sveces palīdzību. Noskaušana un apvārdošana - tie ir enerģētiski brūnas un pelēkas krāsas korķi. Tie visbiežāk atrodas starp Svētā Gara un galvvidus čakru - Sahasrāru. Svētā Gara čakra atrodas 16 cm aiz galvvidus, 33° leņķī un tuvāk galvas aizmugures daļai. Svētā Gara čakrai uzsūtītā izstarojuma rezultātā, cilvēkam seko "neveiksmes", kas saistītas ar veselību, personīgo dzīvi, darbu un atpūtu. Tāpēc, pirmkārt, ir jāsāk starpčakru zonas attīrīšana un aktivizācija. Lai to izdarītu, 32 reizes pret pulksteņa rādītāju apvelkam galvvidus zonu ar baltu vai baznīcas sveci. Noteiktā brīdī un vietā svece sāks brakšķēt, sprakšķēt, šaudīties ar vasku un laist melnus dūmus. Attīrot starpčakru zonu un aktivizējot Svētā Gara centru, pacients sāk sajust siltumu sirdī, tā sāk paātrināti sisties, - tas nozīmē, ka viņā ir ienākusi Augstākā Kosmosa (Debess) enerģija. Tagad var pāriet uz apļveida spirālveida sveces griešanu pret pulksteņa rādītāja virzienā, - sākumā lejup, pēc tam augšup pa mugurkaulu, apmēram 2-5 cm attālumā no tā. Dažās vietās svece atkal sāks brakšķēt un dūmot, piemēram, saules pinuma rajonā vai iepretim sirdij, - tas nozīmē, ka te arī ir negatīvās enerģijas sablīvējums. Turpinām sveces griešanu pret pulksteņa rādītāja virzienu, bet tikai tajās vietās, kur brakšķēja svece, un turpinām līdz brīdim, kamēr tā pārstāj brakšķēt un dūmot.

Strādājot ar sveci domās vai tik tikko dzirdami tiek skaitīta lūgšana "Tēvs Mūsu", bet ne skaļi. Šo rituālu sauc par "Izgriešanu ar sveci", kurā negatīvā enerģija ar sveces palīdzību tiek pārnesta uz mentālo pasauli un iznīcināta. Vienu sveci var aizdedzināt un ar to iesvētīties 6 reizes. Ir jāatzīmē, ka uz sveces griešanas laikā veidojas izaugums, - to veido kūstošā vaska lāses. Kā likums, veidojas forma - savdabīgs izaugums. Šī forma atkārto astrālo saslimšanas formu. Ja noskaušanu vai apvārdošanu veikusi pieredzējusi ragana vai burvis, tad viņa figūra parādīsies šajā oglītē. Ja nākas ilgi griezt (stundu, divas), var pārcelt seansu uz nākamo dienu un turpināt griezt līdz brīdim, kad svece pārstās brakšķēt un dūmot, t.i., sveces liesmai ir jādeg mierīgi un līdzeni.

Jāatzīmē, ka tajās vietās, kur bija noskaušana, apvārdojums vai lāsts, vienmēr ir neliels skriemeļu samežģījums, novājinātās un pārveidotās enerģētikas dēļ. Tāpēc pēc šī rituāla ir lietderīgi veikt arī manuālo terapiju - sapurināt pacientu, lai ieliktu vietā skriemeļus un tādā veidā uzlabotos asinsrite mugurkaulā.

Ja vēlies nosūtīt jautājumu reiki speciālistei, raksti uz e-pastu: sieviete@delfi.lv.