Foto: stock.xchng
Taisnība ir tiem, kas saka, cik mūsdienās bērni ir zinoši! Ātri apgūst jaunas un sarežģītas lietas, jo no mazotnes pārvalda internetu un dažādas tehnoloģijas. Strauji kļūst pieauguši un pastāvīgi. Tai pat laikā gandrīz katru dienu dzirdam ziņas vai kļūstam par lieciniekiem ikdienišķiem vai traģiskiem negadījumiem, kuros cietuši bērni.

Diemžēl tikai šādos brīžos pieaugušie aptver, cik patiesībā bērni ir trausli un daudzējādā ziņā neaizsargāti. Lai arī cik jūsu bērns vai pusaudzis ir moderns un jūtas pieaudzis, zināšanas par drošību būs jūsu pašu pasniegtais drošības spilvens tad, kad tas būs visvairāk nepieciešams!

Saskaņā ar statistiku, Latvijā izplatītākie bērnu nāves gadījumu cēloņi ir satiksmes traumatisms, pēc tam seko vardarbība, pašnāvības, slīkšana, ugunsnelaimes, kritieni, saindēšanās u.c. Tikpat dažādi ir cēloņi bērnībā gūtām traumām, kas par sevi var atgādināt vēl visu turpmāko dzīvi. Audzinātāju vai pasniedzēju pienākumi un atbildība par audzēkņiem, dažādas sociālās kampaņas u.tml. ir viena lieta. Tomēr pamatā tieši vecāku misija ir izvērtēt visus ar bērna ikdienas gaitām saistītos apdraudējumus un drošības riskus, un savlaicīgi parūpēties par to novēršanu.

Viens no tuvākajiem notikumiem, kas ieviesīs pārmaiņas vasaras laikā ierastajā ikdienas ritmā kā bērniem, tā viņu vecākiem, ir jaunā mācību gada sākums. Attiecībā uz bērnu drošību šajā laikā uzmanība jāpievērš vairākiem aspektiem, tomēr primāri nedrīkst aizmirst:

  • Ceļš no mājām uz skolu, nodarbībām un atpakaļ;
  • Intensīva satiksme pilsētas ielās;
  • Ievērojami lielāka cilvēku plūsma un saskarsme ar "svešiniekiem".

Par to, kā bērnam nokļūt līdz bērnu dārzam, skolai vai uz dažādām nodarbībām, vecākiem jāpārdomā savlaicīgi. Ja līdz galamērķim un atpakaļ uz skolu bērnu var nogādāt vecāki, radinieki vai auklīte, tad tas ir droši. Taču bērnam, sākot pastāvīgi veikt ceļu - ar kājām vai sabiedrisko transportu, vienmēr jāievēro elementāri drošības pamatprincipi:

Lai sasniegtu galamērķi vai sabiedrisko transportu, ar kuru sasniegt galamērķi, priekšroka dodama nevis īsākajam, bet "apdzīvotākajam" ceļam.  

Pastaigājoties kopā ar bērniem, nekad nevajadzētu izmantot tā saucamos "īsceļus", pa nomaļām, pamestām, šaurām teritorijām. Atceroties šo ieteikumu, ņem vērā, ka arī tad, kad bērns dosies savās gaitās bez Tavas klātbūtnes, viņam atmiņā atausīs mammas vai tēta stāstītais, ka labāk izvēlēties arī citu cilvēku iecienīto ceļa posmu.

Nekad nerādiet bērniem absurdu piemēru un nešķērsojiet ceļu pie dzeltenās/ sarkanās gaismas - pat ja ceļš ir tukšs un auto ir šķietami drošā attālumā:

  • Zaļā gaisma - šķērsojam ielu; sarkanā un dzeltenā gaisma - gaidām līdz iedegas zaļā gaisma;
  • Arī tad, kad luksoforā iedegusies zaļā gaisma, iemāciet bērnam pārliecinieties, vai vadītājs tiešām ir apstājies, lai palaistu gājējus! Drošības pēc, pirms gājēju pārejas šķērsošanas, vēlreiz pārliecinieties, ka netuvojas automašīna ne no labās, ne kreisās ceļa brauktuves puses!

Nekad nešķērsojiet aktīvo braukšanas zonu neatļautā vietā un/vai pie sarkanās gaismas, lai pagūtu uz sabiedrisko transportu! Pusaudžu gados bērni steigā no skolas uz nodarbībām vai mājām, nereti iekļūst satiksmes negadījumos tieši šādās situācijās:

  • Ārpus pilsētām augsta bīstamība ir situācijās, kad bērns, izkāpjot no sabiedriskā transporta, ātrumā šķērso maģistrāli, nepārliecinoties, vai netuvojas transportlīdzeklis;
  • Pilsētās augsta bīstamība ir situācijās, kad, steidzoties uz sabiedrisko transportlīdzekli, bērns nepārliecinās ne par tuvojošos auto, ne par to, vai, piemēram, tramvajs jau nav sācis kustību.

Līdz ar mācību gada sākumu, pamazām tuvojas arī gada tumšais periods. Neatkarīgi, cik tāls ceļš jāmēro, bērnam vienmēr ir jābūt atstarotājam. Arī pārvietojoties pa pilsētu:

  • Atstarotājs jāpiestiprina tā, lai ķertu gaismas staru - ejot vai braucot pa kreiso pusi, atstarotājam jābūt labajā pusē. Atstarotājam ir brīvi jākustas.
  • Ja atstarotājs aizmirsts/pazudis, tad jāizmanto kabatas lukturītis vai mobilā telefona gaismiņa.

Mācību gada sākumā bērniem būs neskaitāmi daudz jaunu iespaidu un emociju, un rūpes par savu drošību ne vienmēr ir pirmās, kam atliek laika. Lai savlaicīgi domātu par jauno mācību gadu un savas atvases aizsardzību, par drošību ar bērnu jārunā katrā izdevīgā brīdī. Sarunas var pat iekļaut kā sava veida brīvdienu rituālu, jo tā bērnam iegūtās atziņas ne tikai ilgāk paliks atmiņā, bet viņš to ievērošanai pieies atbildīgi!

Ja vēlies jautāt par citām tēmām saistībā ar bērnu drošību vai uzdot kādus jautājumus drošības ekspertiem, droši raksti uz e-pastu sieviete@delfi.lv un atbilde tiks publicēta sadaļā Ekspertu padomi!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!