Cik lielu brīvību dot pusaudzim?  (3)

Mainās itin viss, un būtiskākās pusaudžu psiholoģiskās īpatnības ir saistītas ar fizioloģiskajām izmaiņām, kuras krasi pārvērš pusaudža uzvedību (ārējā izskata izmaiņas, seksuālās nobriešanas pazīmes, hormonu vētras). Pusaudžu psiholoģiskās īpatnības noteikti ietekmē seksuālā attīstība, jo periodam raksturīga apziņas maiņa pret sevi, kas sakrīt ar fizioloģiskajām izmaiņām ķermenī, un šīs izmaiņas ir galvenais cēlonis pusaudžu uzvedībai, kura bieži vien kļūst nesaprotama vecākiem un skolotājiem.

Meitenes nereti jūtas vientuļas, viņām trūkst emocionālās saites vai vismaz šķiet, ka tās trūkst. Viņām ir vajadzība pārliecināties, ka spēj patikt citiem, lai gan emocionālās vajadzības ir tādas pašas kā bērniem, jo pusaudzis ir bērns pārejas vecumā. Tātad – ļaut vai neļaut doties uz klubiņu? Sodīt par to, ka aiziet?

Īstenībā pusaudzis kļūst arvien neatkarīgāks no vecākiem un citiem pieaugušajiem. Kļūst neatkarīgs no viņu sprieduma, vērtējuma un ieteikumiem. Ar viņu ir arvien grūtāk tikt galā, izmantojot vecās, pierastās ietekmēšanas metodes – sodus, draudus vai iebaidīšanu, vai arī dāvanas, uzpirkšanu utt. Pusaudzis it kā protestē, saceļas pret vecāku varu, mēģinot darīt pilnīgi pretējo.

Šai situācijā vecākiem ir svarīgi zināt, vai klubiņā drīkst uzturēties trīspadsmitgadīgie, ja drīkst, tad līdz cikiem. Protams, ja savstarpējās attiecības ģimenē ar meitu ir tuvas, tad droši vien viņa stāstīs, ar ko kopā dosies uz klubiņu. Svarīgi ir vienoties, cikos gaidīt mājās, vai arī cikos vecāki sagaidīs meitu pie klubiņa un reizē dosies mājās.

Ja tomēr tā nav vieta, kuru drīkst apmeklēt šajā vecumā, tad būtiski runāt ar pusaudzi par to, atbildot uz viņa neskaitāmajiem kāpēc. Bērni vēlas saņemt paskaidrojumus par vecāku ierobežojumiem, taču tādu informāciju, kas rādītu vecāku izjūtas par viņu uzvedību. Turklāt tādā veidā, lai viņi paši varētu pieņemt lēmumu mainīt vecākiem nepieņemamo uzvedību. Pusaudzis nevēlas, lai to darītu, izmantojot autoritāro varu.

Viss minētais nenozīmē – dot pusaudžiem pilnīgu brīvību, neizvirzīt prasības un nenorādīt robežas. Patiesībā pusaudži paši neapzināti tiecas pēc tā, lai pastāvētu zināmi nerakstīti likumi un robežas. Tā viņi jūtas vairāk aizsargāti. Ja tas netiek darīts, pusaudzim šķiet, ka viņš ir lieks un nemīlēts. Viņam ir nepieciešams zināt, cik tālu, kas ir atļauts, kāda ir vecāku attieksme, pirms viņa uzvedība vai rīcība nav kļuvusi vecākiem nepieņemama.