Ko iesākt ar pusaudža ''spurām''?  (2)

Ko darīja viņas māte? Šī šarmantā sieviete stāstīja, ka katru nedēļu atvēl vienu pēcpusdienu sarunai ar vecāko meitu divatā. Pie tējas un saldumiem. Tētim un jaunākajai māsai sarunu istabā ienākt aizliegts! Abas pārrunā visu, sākot at auskariņiem, kas pusaudzei patīk un beidzot ar mācībām, klases puišiem, nākotnes sapņiem.

Vecāki pusaudzim var kļūt par visuzticamākajiem draugiem. Vai arī par spīvākajiem ienaidniekiem. Pusaudžu psiholoģijā izpētīts, ka protests pret vecāku ietekmi un ''neciešamās izdarības'' ir tikai pusaudža sirds redzamā puse.

Dziļi sevī pusaudzis, lai arī dumpojas, tomēr gaida, ka vecāki uzklausīs un sapratīs. Mīlēs tādu, kāds ir. Arī pēc vislielākajām ēverģēlībām un mazām riebeklībām!

Ievērojot dažus noteikumus, sarunu ar pusaudzi iespējams padarīt vieglāku un patīkamāku, atgādina www.bbc.co.uk, un dod dažus labus padomus:

• Nemēģiniet uzsākt nopietnu sarunu brīdī, kad pusaudzis gatavojas aizvērt aiz sevi durvis, lai dotos pie draugiem, uz ieplānoto ballīti. Tā jūs viņu tikai saērcināsiet. Saruna izgāzīsies, vēl nesākusies.

• Atrodiet laiku sarunām ar pusaudzi divatā. Ja mājās ir troksnis un daudz ģimenes locekļu, atrodiet kādu jauku vietiņu ārpus mājas. Piemēram, mājīgu kafejnīcu. Lai arī pusaudži protestē pret vecāku iejaukšanos viņu dzīvē, patiesībā viņi ļoti labprāt vēlas pārrunāt svarīgus jautājumus. Vai esat gatavi uzklausīt un saprast?

• Pastāstiet pusaudzim, kas notiek jūsu dzīvē. Stāstiet, kas jūs aizrauj, satrauc, iepriecina, bet tikai līdz brīdim, kamēr pusaudzis izskatās ieinteresēts.

• Ja vēlaties noskaidrot, kā pusaudzim klājas, nelietojiet jautājumus, kas mudina atbildēt ar ''jā'', vai ''nē''. Nevaicājiet: ''Kā šodien gāja skolā?'' Uzdodiet jautājumu: ''Kas interesants šodien notika vēstures (matemātikas, litreratūras) stundā?''

• Nekad nekauniniet un nenosodiet pusaudzi par viņa idejām! Pusaudzim vajag jūsu atbalstu, vismaz izpratni, nevis nosodījumu. Visu var draudzīgi izdiskutēt, vai ne?

• Ja vēlaties kaut ko panākt, vērsieties pie sava pusaudža ar tādu pašu cieņu, kā jūs vērstos pie pieaugušā, piemēram, kolēģa, drauga. Nesakiet ērcīgā tonī: ''Es izmēzīšu tavu istabu, tā izskatās šausmīgi!'' Labāk sakiet: ''Esmu norūpējusies par kārtību tavā istabā. Kad tu varētu to iztīrīt – sarunāsim konkrēti!''

• Izmantojiet katru iespēju kaut īsi aprunāties ar pusaudzi. Piemēram, braucot mašīnā. Pusaudzis vēlas tikt uzklausīts. Viņš būs ļoti priecīgs (kaut skaļi neizrādīs!), ja izdosies ar savu stāstu jūs atraut kaut uz mirkli no darba, pienākumiem, skriešanām un sarunām ar citiem pieaugušajiem.

• Nerādiet pārskaitušos ģīmi un nenolaidiet ausis, ja no pusaudža dzirdat kaut ko, kas jums ne pārāk patīk. Tas viņam liks paslēpties aiz bruņām. Viņš jums vairs neko neatklās!

Komentāros vari dalīties pieredzē, kā tev izdodas komunicēt ar savu pusaudzi. Kas ir grūtākais? Varbūt esi izmēģinājusi kādu brīnumpaņēmienu, kas var noderēt citām pusaudžu mammām?