Bērna pašvērtības apziņas attīstība

Otrais pašvērtības apziņas komponents ir uzslavas no malas. Tas nozīmē, ka bērna vērtību un spējas novērtē un atzīst arī citi ģimenes locekļi, kā arī cilvēki ārpus ģimenes. Tam, kurš sniedz šo uzslavu no malas, būtu jāatceras uzteikt ne vien bērna sasniegto, bet arī pieliktās pūles un centību. Piemēram, ja bērna liecībā ir tikai pašas augstākās atzīmes, nepaud prieku tikai par šīm atzīmēm, bet izsaki vispārīgāku uzslavu, piemēram: "Tas noteikti prasījis lielu centību", "Tas liecina, ka tu esi tiešām čakli pastrādājis", "Par to tu vari būt ļoti lepns".

Nedrīkst pieļaut kļūdu un bērna vērtību mērīt tikai pēc viņa atzīmēm, balvām un sasniegumiem. Tev jāliek bērnam saprast, ka šīs atzīmes un balvas tikai simbolizē viņa kā personības vērtību. Piemēram, ja bērns ir piedalījies basketbola turnīrā un izcīnījis godalgu, uzslavē par to, ka viņš cīnījies tik augstā līmenī, tik daudz laika ieguldījis treniņos, lai nonāktu līdz šai uzvarai. Neslavē tikai godalgu, bet darbu, ko tā atspoguļo.

Ja tu iemācīsies uzslavēt bērna pieliktās pūles, nevis tikai sasniegumus, tad ļoti palīdzēsi celt bērna pašvērtības apziņu. Ja bērns nepārrodas mājās kā uzvarētājs, ja viņš sacensībās izcīna otro, nevis pirmo vietu, vai vienkārši sacenšas par vietu skolas izlases pamatsastāvā, liec viņam saprast, ka tu novērtē viņa pūles neatkarīgi no galarezultāta.

Bērnam ļoti daudz nozīmē arī publiski paustas simpātijas un atbalsts. Nekautrējies lepnumu par savu atvasi paust kaimiņiem vai draugiem. Pat ja bērns šādā situācijā samulst un nosarkst, iekšēji viņš jutīs prieku par to, ka viņa vecāki vēlas, lai arī citi cilvēki zinātu, cik lielisks ir viņu bērns.

Pašvērtējuma trešais komponents ir iekšējā atzinība. Tā ir bērna spēja paslavēt pašam sevi vai novērtēt savus sasniegumus. Tā nav automātiska iemaņa, ar ko piedzimst katrs bērns. Arī tā jāieaudzina praktiskas pieredzes uzkrāšanas gaitā. Palīdzi savam bērnam iemācīties uzslavēt pašam sevi un atalgot sevi par sasniegto. Atgriežoties pie iepriekšminētā piemēra par uzslavu bērnam par viņa labajām atzīmēm, to var papildināt arī ar šādu jautājumu: "Vai tu neesi lepns par savu sasniegumu?" vai "Ko tu domā par šo savu sasniegumu?"

Ja bērnam nākas grūti uzslavēt pašam sevi un viņš atbild, piemēram, "Ak jā, tas ir diezgan labi" vai "Nav tik slikti" vai "Tas bija ļoti viegli, tīrais sīkums", tas nozīmē, ka vispārējā reakcija uz bērna sekmēm bijusi tāda, kas mazina šī panākuma vērtību.

Pajautā bērnam, kurš savos izteikumos mazina savu sasniegumu vērtību, vai viņš varētu par šo panākumu izteikties citiem vārdiem, tā, lai tajos izskanētu vairāk lepnuma par sevi, jo bērns ir pelnījis izjust lepnumu par sevi. Tādējādi tu nepārprotami mudini bērnu veidot augstu pašnovērtējumu, jo daudzkārt bērns nav pārliecināts, vai viņam tas būtu jādara un vai viņš to spēj.

Uzmanies un nepārspīlē kādu vienu aspektu bērna dzīvē, piemēram, atzīmes skolā vai sportista talantu. Pat ja bērns kādā jomā demonstrē izcilību, viņam ir jātiecas pēc līdzsvara dzīvē un viņa pašvērtības apziņa nedrīkst būt atkarīga tikai no tā, vai viņš ir labākais futbolists vai skaistākā modele. Šie dzīves aspekti var izrādīties pārāk šauri vai nedroši, lai uz tiem balstītu visu cilvēka vērtību.

Turpmāk publicēsim arī pārējās nodaļas no Džeimsa Deminga grāmatas “Kā izvairīties no ģimenes psihoterapeita”. Seko līdzi jaunumiem “DELFI sievietēm” galvenajā lapā.