Carla Peroni
Foto: stock.xchng
Daudziem bērniem ir problēmas ar vakara gulētiešanas laiku. Viņi "stiepj" laiku garumā un meklē visādus iemeslus, kāpēc neiet gulēt: "gribu ēst", "man gribas padzerties", "gribu vel vienu multeni paskatīties", "man vēl vajag pie datora pasēdēt". Taču mēs zinām, cik svarīgs bērnam ir miegs, tāpēc uztveram šīs atrunas kā bērnu niķus, un bieži stingrā balsī nosakām: "Pietiek, ir vēls un jau sen bija jāiet gulēt."

Sliktākā gadījumā, ja mazais sāk raudāt un mēs paliekam nervozi, tad mēs pielietojam iebiedēšanas metodi: "Ja tu neiesi gulēt, es izslēgšu gaismu un aiztaisīšu durvis ciet," un liekam bērnam iet gulēt piespiedu kārtā.

Arī ar tīņiem ir tieši tas pats. Es reiz lasīju kādu pētījumu, kurā bija salīdzināti divus gadus un divpadsmit gadus veci bērni (tīņu vecums). Attieksmē un vajadzībās ir vienkārši neaptveramas līdzības, bet par to kādā citā reizē noteikti izrunāsim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!