Manas draudzenes mamma pieķēra savu meitu smēķējam 13 gadu vecumā. Piedraudēja ādu pār acīm novilkt, ja viņa vēlreiz to darīs. Un par sodu neļāva iet mēnesi uz skolas diskotēkām, nedēļu noteica "mājas arestu", neļāva tikties ar draudzenēm. Vai šāds sods draudzenei lika palikt atbildīgākai un novērsa kaitīgo ieradumu? Viņa sāka smēķēt vēl vairāk, tikai tagad viņa to cītīgāk slēpa, un kad gāja pie mammas runāties, izmazgāja iepriekš zobus. Viņa smēķē vēl joprojām.
Bieži kļūdains ir uzskats, ja bērns ir izdarījis ko sliktu, bet vecāki viņu nesoda, tad šādiem vecākiem trūkst atbildības sajūtas. Padomājiet, pie kā sods var novest - pie tā, ka bērns var kļūt nikns, depresīvs, kam trūks pašpaļāvības. Un ja sodīšana ģimenē kļūst par regulāru sistēmu, bērns jūtas nedrošs un nevarīgs, sāk zaudēt ticību sev. Bērnā ienāk bailes. Bet bailes kā emocijas stāvoklis var pāriet vēlāk fobijās.