Šobrīd situācija ir pavisam cita - mūsdienās bērni dažādās audzināšanas iestādēs nonāk daudz agrīnākā vecumā nekā iepriekšējo paaudžu bērni.
Pēdējo 20 gadu laikā turpinās nesamierināmas diskusijas par to, vai bērns cieš no tā, ka jau agrīnā vecumā tiek atšķirts no mātes. Šajos strīdos piedalās gan vecāki, gan bērnu audzināšanas speciālisti. Daļa cilvēku uzskata, ka bērnam tiek nodarīts ļaunums, ja viņš pārāk agri tiek vests uz silīti vai bērnu dārzu, taču citi apgalvo, ka bērna attīstību vai attiecības ar vecākiem tas neietekmē.
1.mīts
Bērnudārzs mazina vecāku ietekmi uz bērniem.
ASV Nacionālais Bērna veselības un attīstības institūts (NICHID) kopš 1989.gada vadījis pētījumu par bērna agrīno aprūpi. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar bērna kopšanas un bērna attīstības attiecībām.
Viens no svarīgākajiem šajā pētījumā izdarītajiem atklājumiem ir, ka visnozīmīgākais bērna attīstību ietekmējošais faktors ir vecāku sniegtā audzināšana. Tas attiecas uz visiem bērniem, neatkarīgi no tā, vai viņi gājuši bērnu dārzā vai nē. Vienā no pētījuma projektiem zinātnieki noskaidroja, ka mājas vides ietekme uz bērna attīstību ir vismaz divreiz lielāka nekā bērnudārza ietekme.
2.mīts
Bērniem ar vecākiem izveidojas ciešāka saikne, ja vecāki dzīvo mājās, nevis strādā pilnu darba slodzi.
Kopumā pētījumā tika noskaidrots, ka bērnudārzs vai auklītes neietekmē bērna un vecāku savstarpējās attiecības.
Pētījuma autori atklājuši, ka tiem vecākiem, kam bija tuvas attiecības ar savu bērnu vēl pirms bērna sūtīšanas bērnudārzā, nav jāraizējas par bērnudārza ietekmi uz vecāku un bērna attiecībām. Taču bērniem, kuru attiecības ar vecākiem nebija tik drošas un stabilas, bērnudārzs var radīt zināmu risku. Šīs briesmas pieaug, ja mazulis bērnudārzā pavada visu diennakti, ja audzināšana tur ir nekvalitatīva vai ja bērns aizvests uz bērnudārzu pārāk agrīnā vecumā.
3.mīts
Bērni, kam viens no vecākiem dzīvo mājās, attīstās veiksmīgāk.
Līdz šim nav iegūti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu šo teoriju. Taču aptauju dati liecina, ka lielākā daļa vecāku uzskata, ka zīdaiņi un mazi bērni jūtas labāk, ja par viņiem rūpējas vecāki, nevis audzinātājas.
Lai gan daudzi fakti liecina par to, ka bērnudārza apmeklēšana veicina dažādu iemaņu, tai skaitā valodas prasmes, apguvi, daži speciālisti apgalvo, ka bērnudārzs var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz bērna uzvedību. Taču šī negatīvā ietekme ir niecīga un no tās cieš salīdzinoši maz bērnu.
4.mīts
Vecāki, kas strādā, ir egoisti.
Daudzi strādājoši vecāki cieš no šī mīta un bieži vien jūtas vainīgi par to, ka strādā, nevis sēž mājās un audzina bērnu. Neņemot vērā strādāšanas acīmredzamo finansiālo izdevīgumu, jāatzīst, ka zināmā mērā iemesli, kāpēc mēs paliekam darbā, ir savtīgi. Taču patiesībā laimīgi un apmierināti vecāki dara laimīgus arī savus bērnus.
Pētījumi liecina, ka vecāki, kas strādā ārpus mājas ļoti asi izjūt atšķirtību no bērniem un viņiem ir dārgs katrs mirklis, ko viņi pavada bērna sabiedrībā. Daudzu pētījumu rezultāti parāda, ka, lai gan ārpus mājām strādājošie vecāki ar bērniem kopā ir retāk, tomēr kopā pavadītais laiks ir daudz piesātinātāks un vērtīgāks. Ikviens ārpus mājas strādājošs tēvs vai māte var apliecināt, ka brīvais laiks viņiem praktiski neeksistē, īpaši, kamēr bērni vēl ir mazi.
Šeit aprakstītie ir tikai daži no vainas sajūtu izraisošajiem mītiem par strādājošiem vecākiem. Taču ir svarīgi saprast, ka tie ir tikai mīti, nevis fakti.