Ilustrētā Zinātne
Anoreksija ir potenciāli nāvējoša slimība. Tā piemeklē apmēram procentu no visām pusaugu meitenēm, un mūsdienu metodes ļauj izārstēt tikai pusi. Tagad izstrādāta psihoterapijas metode, kas maina slimnieču priekšstatu par savu ķermeni. Spriežot pēc skenējumiem, tā darbojas.

Spoguļattēls ir nežēlīgs. Gan rokas, gan kājas ir par resnu. Tauki krājas uz vēdera, gurniem un pēcpuses. Tieši tā sevi uztver viskārnākā meitene. Cilvēki ar ēšanas traucējumiem pastāvīgi ierauga jaunas vietas ķermenī, kurās uzkrājas tauki, pat ja no viņiem burtiskā nozīmē palikuši tikai kauli un āda.

Absurdi, izkropļoti priekšstati par savu ķermeni apvienojumā ar sajūtu, ka neesi pievilcīga, ir pamatā psiholoģiskajam mehānismam, kas izraisa gan anoreksiju, gan bulīmiju. Abu slimību simptomi ir novirzes no normas ēšanas paradumos - anorektiķes badojas, bulīmiķes pārēdas un atgūst kontroli, izvemjot visu laukā. Statistika liecina, ka apmēram piektā daļa anoreksijas slimnieku - gandrīz visas ir meitenes un jaunas sievietes - mirst no nepietiekama uztura.

Šī slimība parasti sākas pusaudža vecumā. Saslimšanas risks lielā mērā ir atkarīgs no personības. Riska faktori ir bailīgums un pārspīlēts rūpīgums - īpašības, ko pusaudža gados pastiprina hormonālās pārmaiņas, - kā arī pievēršanās slaiduma un skaistuma kultam.

Šis bīstamais stāvoklis jāārstē pēc iespējas agrāk. Šādam nolūkam izmanto vairākas psihoterapijas metodes apvienojumā ar izstrādātu uztura plānu. Tomēr ar mūsdienu ārstniecības metodēm iespējams izdziedināt tikai aptuveni pusi pacientu. Viens no iemesliem ir tas, ka ārstēšanā pārāk maza uzmanība tiek pievērsta izkropļotajam priekšstatam par ķermeni, uzskata vācu psiholoģe Silja Voksa no Rūras universitātes Bohumā.

Būtiski papildinot esošos ārstniecības paņēmienus, viņa kopā ar kolēģi Tanju Legenbaueri izstrādājusi psihoterapijas metodi, kuras nolūks ir uzlabot slimnieku attieksmi pret savu ķermeni, lai viņi vairs neuzlūkotu sevi kā ienaidnieku.

Meitenes ar ēšanas traucējumiem parasti vairās rūpīgi aplūkot sevi spogulī. Viņas piesedz patiesību ar bieziem džemperiem un nerādās ne tuvumā peldbaseiniem vai pirtīm. Toties viņas pastāvīgi sevi pārbauda, piemēram, diendienā mērot stilbu apkārtmēru un atkārtoti kāpjot uz svariem.

Tāpēc Legenbauere un Voksa liek bikini ģērbtām meitenēm aplūkot sevi lielā spogulī un vienlaikus filmē viņas no dažādiem leņķiem. Pēc tam notiek grupas sanāksme, kurā rāda uzfilmēto un meitenēm ir jāraksturo savs augums, jo īpaši tās ķermeņa daļas, ar kurām viņas nav apmierinātas.

Vairāki pētījumi liecina, ka "ķermeņa vērošanas terapija" ir iedarbīga. Meitenēm uzlabojas ne vien attieksme pret savu ķermeni, bet arī pret ēšanu. Viņām ievērojami ceļas pašapziņa............

Pilnu rakstu lasiet žurnāla "Ilustrētā zinātne" maija numurā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!