Seno gudrību būtība lej gaismu pār šo jautājumu un, rūpīga tās izpēte un salīdzinājums var daudz ko piedāvāt šajā lauciņā. Mūsdienu psiholoģijas un medicīnas zinātnes nozarēs šī patiesība tiek izprasta tikai līdz zināmai pakāpei. Līdz pakāpei, kurā senās zināšanas tiek pētītas un vairāki zinātnieki velk paralēles un savstarpējās saiknes starp šo patiesību un saviem personīgajiem novērojumiem. Šodien un šajos laikos mēs esam nodarbināti ar harmonijas veidošanas iespējām starp racionālo un emocionālo jeb garīgo pieeju, tā tuvojoties cilvēka psihei jeb dvēselei.
Metodes, kuras pielieto šīs divas sistēmas - modernā un senā - pašos pamatos ir atšķirīgas. Jogi tuvojas dvēselei, meklējot tās pēdas un cēloņus prātā un apziņā. Savukārt, psihologi, mēģina to definēt, pētot uzvedību. Senās jogas formula paredz sevis atklāsmi caur sevis-izpēti; zinātniskā pieeja šodien pēta citus cilvēkus, tā vietā, lai vērotu Sevi jeb to Es, kas ir katrā. Psihologi un citi zinātnieki, meklējot apziņu, pēta indivīdus un grupas, tā mēģinot noteikt prāta atšķirīgās dimensijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!