Latvijā šāds darījums nav likumīgs, taču to ir iespējams īstenot citā valstī, kur šāds pakalpojums ir legalizēts, tā uzsvērusi Valsts bērnu tiesību inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.
Viņa norādīja, ka par šo tēmu vēl pirms dažiem gadiem bijušas vairākas diskusijas un viedokļu dažādības. Vieni aizstāvēja surogasiju kā veiksmīgu biznesa ideju, taču citi pārstāv citu viedokli - surogātmāšu pakalpojumi nav atbalstāms veids, kā bezbērnu ģimenei tikt pie bērniem. Latvijā nav pētījumu, kas sniegtu pārliecinošu surogasijas un tās seku analīzi, tādējādi atbalstīt šādu parādību būtu absurdi.
Viņa vērsa uzmanību arī uz precedentu, kas noticis ASV, kad surogātmāte savas tiesības uz bērnu aizstāvēja tiesā, jo, vienojoties par bērna iznēsāšanu, sieviete nevarēja paredzēt, kādas emocijas viņu pārņems vēlāk.
Arī Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders norādījis, ka šāds pakalpojums Latvijā nav legalizēts un tāpēc nav tiesiski noregulēts. Taču ministrijas pārstāvis atsaucās uz divām normām, kuras aizliedz surogātmāšu pakalpojumus Latvijā. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums aizliedz dzimumšūnas izmantot komerciālos nolūkos, savukārt Civillikums noteic, ka bērna māte ir sieviete, kas viņu ir dzemdējusi. "Tas nozīmē, ja sieviete pēc bērna piedzimšanas to pārdod vai atdod, viņai iestājas kriminālatbildība," skaidroja Šneiders.
Šneiders nevarēja atminēties nevienu surogasijas gadījumu Latvijā, lai arī neizslēdza, ka latvietes ir sniegušas šo pakalpojumu valstīs, kur tas ir atļauts, piemēram, Krievijā, Anglijā vai Grieķijā. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šis jautājums arī nav tiesiski noregulēts, bet Zviedrija un Norvēģija to aizliegušas ar likumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
