Latvijā nav normālu vīriešu! Visi vai nu jaunāki, aizņemti vai geji...  (44)

Kaut kā negribas sēdēt kā Pelnrušķei un gaidīt, gaidīt, ja redzu - nav pat īsti uz ko gaidīt. Un vēl viens jautājums - mans bērns (4) visu laiku ir izteiktā sieviešu sabiedrībā - aug ar mani, palīdz 2 omas, opju nav. Bērna tēvs parādās ļoti fragmentāri - varbūt 1x mēnesī, tur lielas jēgas nav. Dārziņā arī audzinātājas, protams, sievietes. Ciemos nāk manas draudzenes - sievietes, kurām ir meitas, dēlu nav. Nu kur un kā lai es nodrošinu to kaut nelielo vīrišķības klātbūtni? Kaut kāds apburtais aplis.

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):

Atbilde: Neesmu pārliecināta, ka mums šajā pasaulē kāds vai jelkas ir paredzēts. Par īstumu gan varētu piekrist, arī psiholoģijas zinātne pauž, ka mēs nesatiekamies un viens otram neiepatīkamies nejauši, arī kopā paliekam ar īstajiem. Runa ir par to, ka pārī mēs turpinām mainīties, un ne vienmēr izdodas saglabāt attiecības. Jūs esat satikusi īsto vīrieti, ar kuru apprecēties un radīt bērnu. Nav turpinājušās laulāto attiecības, bet paliek jūsu kā vecāku attiecības un tēva - dēla attiecības, kuras kopt.

Domāju, ka Jūsu skatījumu uz vīriešiem patlaban varētu  ietekmēt vilšanās, aizvainojums vai dusmas. Tomēr nevajadzētu kopā ar netīro ūdeni no vannas izliet arī bērnu. Neatkarīgi no tā, ko Jūs domājat par savu bijušo vīru, dēliņa kā vīrieša identitāte veidojas un viņš tagad to nevar atlikt tāpēc, ka Jums blakus nav īstā vīrieša. Šajā vecumā zēna uzdevums ir dievināt savu mammu, nosacīti cīnīties par viņas mīlestību ar savu tēti, saskarties ar bailēm un vainas izjūtu par savām vēlmēm un nolemt, ka drošākais ceļš uz mammas sirdi ir, kļūstot tādam, kā tētis.

Ja līdzās nav reāla vīrieša, ar kuru dēlam identificēties, viņš pa daļai identificēsies ar to priekšstatu par tēvu un vīriešiem, kuru Jūs dēlam sniegsiet. Viņam jāsaņem ziņa, ka tētis ir lielisks un mamma viņu ļoti mīlēja. Par kaut ko taču Jūsu vīru var mīlēt, vai ne? Saskarsme ar vīrišķo nenotiek tikai tiešā kontaktā. Daudz ko izdara mammas un vecmāmiņas, runājot par vīriešiem, veidojot mazajiem puikām priekšstatu par to, kādi vīrieši vispār ir. Ja zēns dzird, ka tie tiek nonievāti (kāds konkrēti vai vispār, visi Latvijas vīrieši), ja mamma ļauj dēlam noprast, ka no tēva nav lielas jēgas, viņam var būt grūti pieņemt savu dzimumu un integrēt sevī vīrišķās šķautnes. Nelāgs scenārijs ir, kad dēls mātei kļūst par ideālo, īsto vīrieti, karali un princi vienā personā.

Es ieteiktu koncentrēties uz to, lai veicinātu tēva saskarsmi ar dēlu un jēgpilnu laika pavadīšanu kopā un gādāt, lai priekšstats par tēvu puikam būtu pozitīvs.

Tagad par ticību īstajam un vienīgajam. Var noprast, ka nebūt neesat pasīva gaidītāja, bet aktīvi meklējat iespēju izveidot attiecības, tomēr Jūs sāk skumdināt tas, ka neveicas. Jums reizē ir un nav taisība, ka ticība jaunu attiecību iespējai ir jāuztur par katru cenu. Jā, tas ir jādara, jo tas uztur aktivitāti un atvērtību. Tomēr būt pārņemtai ar ideju, ka vīrietis atnesīs to jauno dzīvi un darīs Jūs laimīgu, nav īsti auglīgi. Veiksmīgas attiecības nenoliedzami ir laime, un lielā mērā tās izdodas cilvēkiem, kuri apzināti vai neapzināti ir integrējuši sevī lielo patiesību, ka eksistenciāli šajā pasaulē mēs esam vieni, un mūsu dzīve kvalitāte ir mūsu katra paša uzdevums un atbildība. Jebkuras attiecības beidzas, un agri vai vēlu mēs saskaramies ar nenovēršamo - vienīgās attiecības, kuras nav iespējams zaudēt, ir attiecības ar sevi. Ja tagad neizdodas satikt jaunu partneri, tā ir lieliska iespēja uzlabot attiecības pašai ar sevi, lai tādas izjūtas kā izmisums neapmeklē Jūs pārāk bieži.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.