Mūža mīlestība - nespēju aizmirst  (25)

Pateicoties kopējam paziņu lokam, esmu labi informēts par viņas dzīvi (precējusies viņa nav), viss ko esmu darbā un karjerā sasniedzis ir tikai, lai pierādītu viņai - kāds esmu veiksminieks. Man ir svarīgi ik pa laikam viņu redzēt, kaut vai uz foto vai Draugos, pat strādājot, cenšos ik pa laiku apskatīt datorā kādu viņas bildi un uzreiz darbs rit raitāk. Cenšos uzturēt saraksti ar viņu, lai viņa zinātu ko daru, kā man iet. Dažbrīd šķiet, ka tā ir apsēstība, bet bez viņas nevaru.

Kad ar viņu iepazinos, uzreiz šķita, ka zeme pazūd zem kājām, mēģināju veidot attiecības, taču viņa par mani tik smējās un teica, ka varam palikt paziņas-draugi un tuvāku attiecību mums nav bijis.

Tad es satiku citu sievieti, izveidoju ģimeni, piedzima jauks puika, taču ģimenes dzīve neizveidojās, jo visu laiku domāju par savu mūža mīlestību. Kad pajuka ģimene (sieva uzskatīja, ka pie vainas ir mana mūža mīlestība), atkal mēģināju izveidot attiecības ar savu mūža mīlestību, taču viņa atkal par mani tik pasmējās.

Ļoti gribu viņu aizmirst, bet nesanāk- sirdij nepavēlēsi.

Tagad esmu iepazinies ar jauku sievieti, domāju, ka viņu mīlu, gribu izveidot ar viņu ģimeni, gribu vēl bērnus un ir sajūta, ka ar šo sievieti gribu nodzīvot ilgi un laimīgi, taču mūža mīlestību tomēr nevaru aizmirst. Mana patreizējā sieviete ir ļoti saprotoša, taču man negribas viņu sāpināt un ir bail, ka viņa var pēkšņi atrast kādas bildes, ieraudzīt saraksti vai tml., bet izmest bildes nespēju un pārtraukt rakstīt arī nē. Un negribas pazaudet jauko sievieti, kura man ir blakus. Būšu pateicīgs, ja palīdzēsiet ar padomu.

Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča (konsultācijas Brīvības ielā 37, pieteikšanās pa telefonu 29204920 vai e-pastu benita@psihodinamika.lv):

Atbilde: Labdien! Varbūt sagādāšu vilšanos, ja teikšu, ka padomu Jūs nesaņemsiet. Padomu došanai ir vieta krīzēs, smagu traucējumu gadījumā, attiecībās ar bērniem u.tml. Jūsu grūtības ir vērojamas ilgākā laika posmā, un Jūs tāpat kā vairākums cienījamo lasītāju varēsiet lasīt komentāru jeb viedokli.

Piekrītu, ka līdzīgas grūtības attiecību veidošanā piedzīvo arī sievietes, un nozīme ir  nevis dzimumam, bet personības iezīmēm, kas savukārt pašos pamatos izriet no ļoti agrīnas attiecību pieredzes.  Jūsu attiecības spēcīgi ietekmē tāds psiholoģisks fenomens kā idealizācija un devalvācija. Vairāk par to Jūs varat saprast un atklāt kopā ar savu psihoterapeitu, un tikai terapeitiskā situācijā veiktiem atklājumiem ir izredzes kļūt par pamatu pārmaiņām dzīvē.

Ja jautājums skan, kā aizmirst šo sievieti, tad atbilde ir - nekā. Jo nedz Jums tas ir vajadzīgs, nedz Jūs to vēlaties. Un vispār ne par atcerēšanos vai aizmiršanu ir stāsts. Lai ko Jūs vai sieva domātu par savas pirmās ģimenes izjukšanas iemesliem, lielāka nozīme bija nevis tam, kur jūs skatījāties vai par ko sapņojāt, bet gan tam, ko Jūs darījāt vai nedarījāt vīra un tēva lomā. Ne jau šī sieviete sagrāva Jūsu attiecības ar sievu. Un ne jau pati šīs sievietes esamība var izjaukt Jūsu jaunās attiecības, bet gan tas, kādu lomu Jūs šai sapņu sievietei piešķirat un kādus uzdevumus tai "uzticat" veikt Jūsu attiecībās ar citu sievieti. Jūs it kā vēlētos atstāt šo nesasniedzamo, bet tas ir pavisam formāli, jo patiesībā baidāties (nevēlaties) palikt divatā ar savu jauno partneri. Jūs ļoti cītīgi sargājat šīs sapņu sievietes vietu savā dzīvē, - tik ļoti, ka labāk atzīstaties nespējā un nevarībā ierādīt viņai paziņas lomu, nekā nopietni plānojat emocionālu tuvību ar jauno partneri. Saprotu, ka iecerētā  jau ir informēta par savu sāncensi un ir pieņēmusi šo situāciju. Viņai ir savi motīvi tā darīt. Bet kas ir Jūsējie? Pat ja Jūs to neapzināties, efekts šādai rīcībai ir precīzs un bēdīgs - jau pašos pamatos attiecībās ar jauno partneri Jūs neesat divi vien, jo vienmēr piedalās tā trešā - īstā un vienīgā patiesā mūža mīlestība. Pats esat ticis atraidīts un labi zināt, kā tas ir - būt vienam no..

Jūs pareizi saprotat, - es vēlos teikt, ka Jums ir grūtības būt divatā, un Jūs nudien neesat vientuļš savās grūtībās. Lai iemācītos būt tuvībā ar otru laimīgs, var paiet mūžs, un varbūt šī skola ir vērtīgākā, ko mums dzīve vispār piedāvā.

Mūža mīla - tas skan traģiski un liktenīgi. Parasti šādus vārdus lieto cilvēki, kas uz mūžu paliek attiecībās - piepildītās vai arī vienpusējās- ar savu vienīgo mīļoto. Šaubos, vai tas ir Jūsu gadījums. Jūs esat pusmūža cilvēks, un jautājums par to, kā atlikušos gadus nodzīvot piepildītus un laimīgus, skan ļoti aktuāli. Reiz Jūs atteicāties no dzīves kopā ar savu dēlu, lai mēģinātu aizsniegt sapni. Zaudējumus un ieguvumus droši vien esat ne reizi vien samērojis.  Šobrīd Jums atkal ir iespēja kaut ko iegūt, bet Jūs gribat ignorēt patiesību, ka, lai kaut ko iegūtu, no kaut kā jāatsakās. Lai kaut ko satvertu un noturētu, rokām jābūt brīvām. Piecpadsmit gadu pieredze liecina, ka Jums ir bijušas nepieciešamas attiecības, kurās esat atstumtais pielūdzējs. Tas var mainīties tad, kad izdarīsiet izvēli, kura sevī ietvers gan ieguvumus, gan zaudējumu un atteikšanos.

Apsveicu Jūs ar sasniegumiem, un no sirds ticu Jūsu izjūtai, ka tie ir domāti, pirmkārt, lai tieši viņa tos novērtētu un skatītu Jūs spožā gaismā. Tomēr sasniegumi ir bijuši iespējami Jūsu pūļu un apdāvinātības dēļ. Un noteikti arī to cilvēku dēļ, kas Jūs atbalstīja un dalīja ar Jums ikdienu. Es Jūs redzu kā cilvēku, kam ir iespēja sasniegt personības briedumu, atklājot vērtību, ko sevī nes viss, ko pieņemts uzskatīt par parastu  vai pat smagu - tā ir, piemēram, attiecību kopšana iepretim idealizācijas pilnajai iemīlēšanās aizgrābtībai, tā ir samierināšanās, ka visu mēs dzīvē iegūt nevaram, bet varam iemācīties būt laimīgi par to, kas ir mūsu.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt tekstu. Speciālistu ieteikumiem ir tikai izglītojošs raksturs, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.