Teicu, ka varu izdzīt, bet tas būs ļoti sāpīgi, ka man iepazīšanās ar muguriņām parasti ir uz tepiķīša un ka noteikti nebūšu tas maigākais vīrietis viņas mūžā! Un tad strādāju pēc pilnas programmas! Pēc nedēļas viņa atnāca otrreiz un atzina - jā, gandrīz jau ir ārā, bet tur un tur vēl tā kā kaut kas palicis... Protams - ar vienu reizi taču nevar pievarēt osteohondrozi!
Kāpēc es to visu, kaut ar smaidu, bet stāstu, kas tas ir, kas liek mūsos ierakstīt šīs negatīvās programmas? Tas ir baiļu sindroms. Ja mums ir no kaut kā kaut bišķiņ bail, tieši tur mēs paveram spraudziņu, lai šī negatīvā programma varētu mūsos iekļūt. Cilvēki lasa populāro medicīnas enciklopēdiju un atrod tur sev visas slimības.
Apkārtējā vide ir tendēta, lai jūs iedzīvinātu sevī negatīvās informācijas. Un tajā pašā laikā ir tik maz, kas mācītu domāt pozitīvās kategorijās. Ja cilvēks iemācās domāt pozitīvi un visus draudus noskurina tāpat kā pīle ūdens lāses no savas astes, un iet tālāk, tad arī nekas negatīvs nepielīp. Pie visa sliktā, kas ar jums notiek, ļoti lielā mērā esat vainīgi jūs paši, jo jūs to visu laižat sevī iekšā. Nevis kāda tante šķībi paskatījās! Vienkārši aizķeras sliktā doma un jūs to velkat un velkat. Neatceros, kā to slimību medicīnā sauc, kad no domām vien cilvēks ir palicis slims. Sievietēm šādi var būt viltus grūtniecība ar dzemdību sāpēm u.tml.
Man bieži prasa - uzliec man kolosālu aizsardzību, lai man neviens netiek klāt! Var cilvēkam uz kādu laiku tādu uzlikt, bet tikai uz laiku. Saviem skolniekiem bieži vien mācu to, ko es saucu par Ķenča lūgšanu. Tas ir tā - kad jūs no rīta pamostaties, vēl acis nav vaļā un neviena grēcīga doma, teiksim, par rīta kafijas tasi vai tamlīdzīgi, vēl nav ienākusi prātā, ir jāpievēršas pašam sev un sevi jāpaslavē: es esmu labs, es esmu jauna, skaista u.tml., un tāpēc man neviens nevar nekā slikta izdarīt. Šādā veidā jādara 33 rītus pēc kārtas. Bet ja ienāk grēcīgā doma par rīta kafijas tasi vai ko citu pirmā galvā, tad jāsāk no sākuma! Ja cilvēks šito dabū gatavu, viņš sevi ieprogrammē uz kolosālu enerģētisko aizsardzību! Tomēr tas nebūt nav tik vienkārši, kā izklausās. Daži mani skolnieki jau pāris gadus mēģina šito dabūt gatavu... Savā veidā tas attīsta domas koncentrāciju uz noteiktu konkrētu darbību. Tas ir ļoti svarīgi garīgajā attīstībā. Tur Augšā jau vārdus nesaprot, tur saprot jūsu domas. Un notiek... Tie, kas to dabūjuši gatavu, ir ļoti apmierināti.
Vajag noticēt, ka varat kaut ko izdarīt uz visu mūžu. Jutīgo kristiešu vidū ir tāda lieta pazīstama - viņš aiziet uz teātri, krēsls uz āderes, ir grūti nosēdēt, miegs nāk, galva sāp utt., un viņš pārmet krustu pāri krēslam un saka: trīs stundas tur āderes nebūs. Un nav! Tātad sevi ieprogrammē uz to. Tā cilvēks var ļoti daudz ko izdarīt. Tagad ir parādījusies informācija, ka Černobiļā bijis cilvēks augšā uz reaktora turpat, kur visi citi, bet viņš ir nodarbojies ar garīgo praksi, un viņu radioaktīvais starojums nav skāris. Viņš ir mācējis sevi ar savu garīgo enerģiju pasargāt. Bet te man raud -viena tante mani noskauda!
Man gribētos, lai jūs visi ļoti domātu par savām domām, savu rīcību. Padomātu, vai negatīvā informācija maz ir tik negatīva. Varbūt ka tā ir tikai mācība pārdomām, lai izdarītu pareizos secinājumus. Jo uz visu var skatīties ļoti dažādi: optimists skatās uz šņabja pudeli un saka - tur ir 40% alkohola, pesimists skatās un saka - tur ir 60% ūdens! Nu re, kā uz vienu un to pašu lietu var paskatīties! Būtu ļoti labi, ja jūs iemācītos būt optimisti un skatīties uz visu no optimista viedokļa - optimisms pamazām krāsies, jūs nonāksit tajā labajā lavīnā un jums sāks veikties, būs veselība, smukums, būs labi draugi.
Kas tad ir depresija? Tas, ka cilvēks ir nonācis tik dziļā negatīvās informācijas plūsmā, ka vienkārši neredz vairs izeju. Šādi cilvēki ātri aiziet. Nav ko satraukties - dzīve ir jāpieņem tāda, kāda tā ir, un jāmāk to nodzīvot priecīgi, ar labām domām. Dzīve ir teātris, spēle - jebkura situācija ir spēle. Ir dažādas skolas un prakses, kas māca, kā tikt pašam gala ar sevi. Bet nav nekas vērtīgāks par to, ko jūs pats izdarāt, jo tas ir priekš sevis darīts. Ne velti saka: katrs pats priekš sevis saplūks labāko pirtsslotu.
Nekad neaizmirstiet savu sargeņģeli, kuru jūs saucat par intuīciju. Jo jūs vairāk viņā ieklausīsities, jo vairāk saņemsit pretī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!