Jautājums: Labdien. Esmu vientuļā māmiņa, man ir dvīņi (1.8gadi). Lielāko daļu laika esam trijatā. Man dažreiz tas tā nogurdina, ka neko vairs nevaru saprast ...Es piefiksēju sevi kā vecu kraču, kas dusmīgi bubina no dienas uz dienu, dažreiz pat iebrēcoties. Es neredzu arī finansiālas iespējas, kā sevi varētu uzlabot kvalitatīvi, jo bērni prasa mani visu laiku - 99%, tā, ka pastrādāt īsti nevar, bet auklīte neatmaksājas... Bērnudārs mums var būt pēc gada... vai tā ir citiem arī? Kā lai nesašujās?
Vai ir tāds periods bērniem tieši tagad, ka vajag tik daudz uzmanības? Pirms 2 mēnešiem bija iespējams strādāt un likās, ka viņiem nav vajadzīga tik speciāla attieksme, tagad, kā nedaudz rociņu pakustinu netā, tā brēka utt. Varbūt esmu izlutinājusi, nevar saprast...
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!