Jautājums: Labdien. Esmu vientuļā māmiņa, man ir dvīņi (1.8gadi). Lielāko daļu laika esam trijatā. Man dažreiz tas tā nogurdina, ka neko vairs nevaru saprast ...Es piefiksēju sevi kā vecu kraču, kas dusmīgi bubina no dienas uz dienu, dažreiz pat iebrēcoties. Es neredzu arī finansiālas iespējas, kā sevi varētu uzlabot kvalitatīvi, jo bērni prasa mani visu laiku - 99%, tā, ka pastrādāt īsti nevar, bet auklīte neatmaksājas... Bērnudārs mums var būt pēc gada... vai tā ir citiem arī? Kā lai nesašujās?
Vai ir tāds periods bērniem tieši tagad, ka vajag tik daudz uzmanības? Pirms 2 mēnešiem bija iespējams strādāt un likās, ka viņiem nav vajadzīga tik speciāla attieksme, tagad, kā nedaudz rociņu pakustinu netā, tā brēka utt. Varbūt esmu izlutinājusi, nevar saprast...
Atbild psihoterapeite Benita Griškeviča:
Atbilde: Labdien! Patlaban Jūsu mazuļi ir visai sarežģītā un ārkārtīgi nozīmīgā vecumā no viņu personības veidošanās viedokļa. Viņu uzvedību un mātes uzdevumus šai posmā ļauj izprast Margaretas Māleres teorija, kurā laiks starp 15 un 24 mēn. tiek saukts par atkārtotas tuvināšanās jeb attiecību atjaunošanas (reapproachment) fāzi. 15 - 18 mēn. vecumā, kad bērns spēj fiziski attālināties no mātes, ļoti svarīga ir mammas pieejamība gan fiziskā, gan emocionalā ziņā, jo ir bailes viņu pazaudēt. Bērniem svarīgi vingrināties izjūtā, ka viņi ir atsevišķi no mātes, var dalīties ar mammu savos atklājumos. Līdzās vēlmei mammu ieinteresēt, atdarināt, spēlēt paslēpes, iespējams vērot greizsirdības un skaudības izpausmes, bet, tuvojoties pusotra gada vecumam, parasti vērojams posms, kad bērni spilgtāk nekā jebkad agrāk var paust dusmas, atkal kā 7-9 mēnešu vecumā baidīties no svešinieka, kā arī izrādīt izteiktu interesi un ziņkārību.
No 18 mēnešu vecumā saskaņā ar šo teoriju sākas tuvināšanās krīze, kad bērns cīnās starp vēlēšanos visu darīt pašam vai ļauties mātes palīdzībai, kura piepilda bērna vēlmes. Bērns saprot, ka nav visvarens un baidās zaudēt mammu. Ir vērojamas garastāvokļa svārstības, neapmierinātība un dusmu lēkmes. Bērni var reaģēt divējādi - vai nu mazulis ir pielipis mammai (rāpjas klēpi, uzmana mammu, činkst un vēlas piespiest viņu darīt kaut ko pēc sava prāta), vai arī zibenīgi attālinās no mammas, netuvojas tai vai pat soda par viņas prombūtni. Jo labvēlīgāki bijuši apstākļi līdz šim vecumposam, jo vieglāk bērnam pārvarēt šo krīzi.
Varbūt tas, ko uztverat kā savu nespēju apmierināt bērna intereses vai vēlmes, ir paša mazuļa neizlēmība un pretrunīgās jūtas un jau minētā pielipšanas reakcija. Saprotams, ka Jums vienai pašai ir grūti diviem bērniem būt par papildinājumu vai pat "pagarinājumu" , kas aizsniedz, iedod, parāda, un par mammu, kas saprot jūtas, ar kurām bērniņš cīnās, atspoguļo viņam viņa paša izjūtas, ļauj veidoties empātijai pret citu pārdzīvojumiem, un veicina to, ka pēc 21 mēneša vecuma bērns būs atradis optimālo distanci ar mammu, kurā spēj funkcionēt vislabāk. Tad norims klaigas, čīkstēšana, pieprasījumi un tamlīdzīga visvarenības kontrole.
Šo posmu, kurā patlaban ir Jūsu bērni, palīdz pārvarēt pārejas objektu fenomens (mantiņa vai darbība, kas aizvieto mammu viņas prombūtnes laikā) pasaku lasīšana, attiecības ar citiem pieaugušajiem, kas aizstāj māti, jaunu apmierinājuma veidu meklēšana, kas palīdz pārvarēt dusmas par to, ko nav iespējams realizēt.
Grūti iztēloties, kā Jūs varējāt dvīņu audzināšanu uz pilnu slodzi apvienot ar darbu, un ir labi, ka tagad saprotat bērnu "pieprasījumu". To var apmierināt tad, ja atradīsiet līdzsvaru starp nedalīto iesaistīšanos un uzmanību, ko prasa bērni, un iespējām sevi emocionāli atjaunot, pat ja tas nav ekonomiski izdevīgi vai prasa lielāku vecvecāku līdzdalību. Svarīgi, ka bērni Jūsu prombūtnes laikā ir ar uzticamu un gudru cilvēku. Tāpat kā dvīņi ik pa laikam emocionāli uzpildās pie Jums, lai atkal dotos izpētīt pasauli, arī Jums ir nepieciešams līdzīgs process, lai spētu just prieku kopā ar bērniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!