Dzīve pirms dzimšanas jeb - ko jūt mazulis māmiņas puncī?

Izrādījās, ka mazulis reaģē uz ārējas pasaules iespaidiem un tas izpaužas divos veidos, kas viņam pagaidām pieejami - bērniņš sakustas un mainās viņa sirdsdarbība. Radās iespēja pārliecināties arī, ka mazuļa orgāni un sistēmas sāk darboties uzreiz - līdzko sāk veidoties. Protams, darbojas vēl nepilnīgi, citādi kā pieaugušam vai tikko piedzimušam cilvēkam, tomēr darbojas.

Bet kā mazulis jūtas emocionāli? Cilvēka pašas agrīnākās attīstības -līdz dzimšanai, dzimšanas laikā un neilgi pēc tam - apstākļus un likumsakarības un to ietekmi uz visu turpmāko dzīvi pēta perinatālā psiholoģija (latīņu valodā peri - ap, natalis - uz dzimšanu attiecīgs). Salīdzinot ar citām psiholoģijas nozarēm, tā ir jauna zinātnes joma, tikai aptuveni 30 gadus veca.

Mazulis kustas, viņa sejiņa savelkas grimasēs, viņš atver acis, sūkā īkšķi, smaida. Turklāt - daudzas bērna reakcijas ir saistītas ar to, ko izjūt mamma. Viņš trauksmaini kustas, kad māmiņa uztraucas, sejiņa neapmierināti savelkas, kad mammai tiek ievadītas zāles. Tas ir nofilmēts!

Pirms piecdesmit gadiem - 1957. gadā zviedru fotogrāfam un pētniekam Lennartam Nilsonam, izmantojot īpašu aparatūru, kas nenodarīja pāri ne bērniņam, ne māmiņai, pirmoreiz izdevās nofotografēt nedzimušu mazuli. "Kad es pirmoreiz ieraudzīju auglīti, viņš bija 15 nedēļas vecs un sūkāja īkšķi," fotogrāfa stāsts daudzkārt citēts pasaules medijos. Vēl gandrīz desmit gadi pagāja, līdz izdevās iegūt nedzimuša mazuļa fotoportretu, bet 1983. gadā, izmantojot mikrokameru ar platleņķa optiku, tapa pat filma par mazuļa dzīvi pirms dzimšanas. Filma stāsta par to, kā piecus mēnešus vecs mazulis reaģē uz izmaiņām gan mammas organismā, gan ārpasaulē. Pēc skaļa kliedziena ārpusē bērniņš pārstāj vai, gluži otrādi, sāk aktīvāk kustēties. Šķiet, ka mazulis pat var izbīties un spēj dusmoties.

Mazuļa un māmiņas asinsrite ir saistīta. Kad māmiņa ir satraukta, viņas stresa hormoni nonāk arī līdz mazulim. Kad māmiņa izjūt stresu, satraukts ir arī mazulis - kļūst nemierīgs, vairāk kustas, zīž pirkstiņu. Paātrinās arī mazuļa sirdsdarbība.

Ja māmiņa stresu izjūt ilgstoši, arvien vairāk stresa hormonu nokļūst arī augļa ūdenī. Turklāt bērniņš arvien vairāk izjūt skābekļa trūkumu, jo stresa hormonu ietekmē sašaurinās asinsvadi, kas piegādā skābekli visām, tai skaitā arī smadzeņu šūnām. Ilgstošs skābekļa trūkums (hipoksija) ietekmē mazuļa nervu sistēmu. Pēc dzimšanas tā var izpausties kā paaugstināts jutīgums pret smaržām, trokšņiem, spilgtu gaismu u. c. traucējumi.

Būtu jau viegli un vienkārši, ja līdz ar ziņu, ka pieteicies bērniņš, māmiņu pārņemtu tikai un vienīgi bezgalīgs prieks. Tomēr - ja tā nav? Un pat ja ir - mūsdienās nevienam cilvēkam nešķiet reāli deviņus mēnešus nodzīvot bez stresa un raizēm. Arī grūtniecei ne. Tad jau iznāk, ka bērniņam nenodarīt pāri nemaz nav iespējams. Tomēr gribas viņu pasargāt. Kā to izdarīt?

Koncentrēšanās uz gaidāmo mazuli var palīdzēt arī sievietei pašai iegūt apjausmu - viss pārējais gaidīšanas laikā ir tikai dzīves sīkumi, kas nav pelnījuši, lai tiem velta pārāk daudz uzmanības. Bet, ja gadās kādi lielāki kreņķi, mazulis "ieraksta" informāciju, ka dzīvē mēdz būt arī kritieni, pēc kuriem jāmācās piecelties. Un tā, jau mammas puncī esot, tiek iemūrēts kāds ķieģelītis spēcīgas personības pamatā.

Konsultēja MARGARITA LĪVMANE, psiholoģe.