Eu, kurš runās ar daudzbērnu tēvu?  (217)

Bilde ir - skaņas nav

Trīs bērnu tēvs lasa ne tikai cenu zīmes pārtikas veikalā un TV programmu. Viņš lasa arī avīzes un seko notikumiem valstī. Pērn viņam piedzima jaunākais bērns un vienlaicīgi viņš uzzināja, ka Saeima Bērnu tiesību aizsardzības likumā ieviesusi jaunu, oficiālu jēdzienu "daudzbērnu ģimene". Likuma grozījumi sludināja dažādus atvieglojumus šādām ģimenēm. Uldis sarosījās, jo nu viņam bija trīs bērni un viņš saskatīja šeit iespēju atvieglot savas ģimenes dzīvi. Taču realitātē situācija izrādījās kā gadījumā ar vecu televizoru, kam bilde un skaņa neiet kopā. Lai arī likums to paredz, realitātē nekādu palīdzību daudzbērnu ģimenēm mūsu valsts nesniedz.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts - "valsts un pašvaldība atbalsta ģimeni, it īpaši daudzbērnu ģimeni, un sniedz tai palīdzību". Arī, ieviešot jēdzienu "daudzbērnu ģimene", tika sludināts, ka "pašvaldības, ievērojot savas budžeta iespējas, varēs noteikt konkrētus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm savos saistošajos noteikumos". Likuma grozījumu autori sita sev pa krūtīm un uzsvēra, "šādu definīciju nepieciešams pieņemt, lai sāktu mērķtiecīgas valsts atbalsta politikas izstrādi, nepieļaujot šo ģimeņu dzīves apstākļu pasliktināšanos un sociālo atstumtību. Turklāt īpaši atbalsta pasākumi, kas veicinātu trešo, ceturto un vairāk bērnu ģimenē dzimstību, sekmētu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī".

Starp ledusskapi un izlietni

Kāda tieši palīdzība un atbalsts pienākas daudzbērnu ģimenei, īsti tomēr nebija skaidrs. Tāpēc Uldis izšķīrās būt rīcības cilvēks un nolēma interesēties pa tiešo Labklājības ministrijā. Valsts tik nekaunīgu rīcību no daudzbērnu tēva nebija gaidījusi.

Iesākumā Uldis zvanīja. Zvans un vēlme pieteikt vizīti ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamentā izraisīja apjukumu. Klausules fonā Uldis dzirdēja, kā telpā izskan izmisīgs jautājums - "eu, kurš tiksies ar daudzbērnu tēvu?" Bija noprotams, ka gribētāju nav. Tomēr Uldis vienojās, ka tikšanās pēc nedēļas būs. Norunātajā laikā viņš ieraudzīja to, kam departamenta darbinieki bija uzticējuši šo lietu. Nav īsti zināms, ko vecākais referents Lauris Neikens ir nodarījis saviem kolēģiem, taču te nu viņš bija. Iesākumā L.Neikens cerēja ar daudzbērnu tēvu ātri tikt galā turpat ministrijas koridorā, taču, kad Uldis aizrādīja, ka tik ātri tas nenotiks, iebīdīja daudzbērnu tēvu kādā palīgtelpā, kur starp ledusskapi un izlietni sākās saruna par daudzbērnu ģimenes statusu šajā valstī.

Jaunais vīrietis acīmredzami nebija gatavs sniegt konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Piemēram - "kādas prioritātes ir daudzbērnu ģimenei?" viņš sāka gari un plaši stāstīt, kā jēdziens esot ticis visādi "bīdīts", ka "valstī ir grūti laiki", utt. Taču nevienu konkrētu piemēru nosaukt nevarēja. Sarunas gaitā lomas mainījās un Uldim nācās apgaismot referentu un izstāstīt to informāciju, kuru bija ieguvis pats - ka, piemēram, Rīgā ir paredzēta 50% atlaide braucienam sabiedriskā transportā vienam no vecākiem. Neikena kungam tas bija jaunums.

Gandrīz stundu ilgajā sarunā LM ierēdnis tā arī nenosauca nevienu piemēru, kā valsts palīdz daudzbērnu ģimenēm. Tad Uldis ieteica ministrijai kaut kā apkopot šo informāciju, jo tā tomēr ir LM kompetence. Vēlāk saņemtajā ministrijas rakstiskajā atbildē šis ierosinājums jau tika izcelts kā ministrijas "ideja un varoņdarbs". Ministrija informāciju apkopošot un ielikšot interneta mājas lapā. Tās gan tur nav vēl joprojām.

Cik ir 2x2?

Pēc viesošanās ministrijā Uldis saprata, ka ceļš cīņa par iespēju uzzināt un iemantot likumā paredzēto palīdzību nenāksies viegli. Kāpēc? Tāpēc, ka valsts, šķiet, pat īsti nezina, cik tajā mīt šādu ģimeņu, cik tajās ir bērnu un kas tad viņiem īsti ir apsolīts. L.Neikens sarunā minēja, ka Latvijā ir vairāk nekā 70 000 daudzbērnu ģimenes. Hmm, pērn Latvijā bija 310 311 iedzīvotājs "līdz darbspējas vecumam" (tā minēts oficiālajā statistikā), tad daudzbērnu ģimenēs auga vismaz 210 000 bērnu - tas ir 2/3 no visiem bērniem!?

E-pasta sarakstē LM sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Užule Uldim pavēstīja, ka "nav pieejama precīza statistika par daudzbērnu ģimeņu skaitu Latvijā, tomēr var apgalvot, ka valstī ir aptuveni 26 500 daudzbērnu ģimenes (ģimenes ar trīs un vairāk bērniem), kurās aug aptuveni 38 800 bērni". Tad kā veidojas šī statistika, jo pēc šiem datiem vidēji daudzbērnu ģimenē Latvijā ir 1,46 bērni....

Priekšrocības, kas nemaz nav priekšrocības

Pēc kāda laika Uldis saņēma oficiālu rakstisku atbildi no LM par valsts solīto "daudzbērnu ģimeņu atbalstīšanu". LM Valsts sekretāra Ringolda Beinaroviča parakstītajā atbildē teikts, ka "viens no atbalsta veidiem daudzbērnu ģimenēm valstiskā līmenī ir noteikts ģimenes valsts pabalsts par katru apgādībā esošo bērnu". Beinaroviča kungs laikam nav skatījies, ka šis pabalsts attiecas uz visām ģimenēm ar bērniem, bet Ulda jautājums bija konkrēti par daudzbērnu ģimenēm.

Tāpat Beinaroviča kungs pie daudzbērnu ģimeņu prioritātēm minēja nodokļu atlaides - tas nekas, ka nodokļu atlaides ir visām ģimenēm ar bērniem (ne tikai daudzbērnu ģimenēm) par katru bērnu. Arī šī "prioritāte" īsti "nekvalificējas" kā daudzbērnu ģimenes priekšrocības....

LM sagatavotajā atbildē daudz minēts par plāniem, izstrādātajiem projektiem, utt, bet tā īsti nekā par to, kas patiešām pienākas. Vienīgais, daudzbērnu ģimenes vecāki var prasīt savam darba devējam trīs papildus apmaksātas atvaļinājuma dienas - taču šis punkts jau pasen kā iekļauts Darba likumā...

Uldis osta kafiju Rīgas rātē

Pēc komunikācijas ar ministrijas darboņiem, Uldis saprata, ka šāda tāda palīdzība daudzbērnu ģimenēm ir arī pašvaldību kompetencē. Ministrija un valdība dodot tikai norādījumus un ieteikumus, bet lēmums ir jāpieņem katrai pašvaldībai atsevišķi. Uldis zvanīja uz Rīgas Domi. Pēc "futbolēšanas" no vienas nodaļas uz citu, no viena telefona uz otru, pēc ilgākām sarunām noskaidrojās, ka par šo jautājumu būtu tiesīgs runāt Sociālo jautājumu komiteja priekšsēdis Leonīds Kurdjumovs (SC). Uldis pieteica vizīti, līdz kurai bija jāgaida vairāk nekā mēnesis. Visbeidzot noliktā diena bija klāt. Uldis apvilka baltu kreklu, notīrīja kurpes un devās uz Rāti.

Kurdjumova kungam bija liels pārsteigums no Ulda uzzināt, ka valsts ir devusi kaut kādas norādes un ieteikumus saistībā ar daudzbērnu ģimenēm. "Vismaz līdz mums nekādi šādi ierosinājumi vai ieteikumi nav tikuši," skaidri teica Kurdjumovs. Iespējams, uzzinātais jaunums komitejas vadītājam tomēr radīja nelielu stresu, tāpēc viņš palūdza sekretārei kafiju, kurā iemaisīja krietni daudz cukura. Uldis dabūja kafijas smaržu. Tā bija laba.

Turpinājumā Kurdjumova kungs ļoti laipni izskaidroja, uz ko var pretendēt maznodrošinātā ģimene, kādas palīdzības sniedz maznodrošinātajiem (arī šajā jēdzienā ietilpstošās daudzbērnu ģimenes), taču par daudzbērnu ģimenēm (ne maznodrošinātajām) atkal strikti noteica - "nekas nav paredzēts". Ja ģimene kaut pa vienu santīmu ir ārpus maznodrošināto statusa, daudzbērnu ģimenes Rīgai ir "pie vienas vietas"! Jā, ir viens atvieglojums - 50% atlaide mēneša abonementa biļetei braucienā Rīgas sabiedriskajā transportā vienam no vecākiem. Pašiem bērniem šādas atlaides nav paredzētas.

A dokumentiņu?

Uldim nācās vilties vēl vienā "sīkumā" - valstī oficiāli ieviests "daudzbērnu ģimenes" jēdziens, taču apliecināt savu statusu šīs ģimenes nevar! Jo kaut kāda šo ģimeņu uzskaite vienkārši neeksistē, un tām nav paredzēts nekāds šo oficiālo statusu apliecinošs dokuments. LM gan taisnojās, ka tas esot plānots, bet "valstī esot krīze" ... Lai gan ieviešot jēdzienu, "Ministru kabinets noteica kārtību, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu".

Pēc apmēram divu mēnešu staigāšanas pa LM un Rīgas Domi, runāšanas ar ierēdņiem, Uldis konstatēja, ka normālā darbā strādājošam rīdziniekam daudzbērnu ģimenes priekšrocības ir sekojošas - valsts līmenī viņš var prasīt trīs papildu dienas atvaļinājumā (bet vai to iedos?), bet Rīgā braukt sabiedriskajā transportā lētāk. Bet bērniem nekāda palīdzība nav paredzēta - ne skolā, ne bērnudārzā, ne dažādos pulciņos.

Uldis ir interesējies, kur un kā viņš var izmantot savu daudzbērnu ģimenes statusu. Atklājās - ir vairāki muzeji, kuros šīm ģimenēm ieeja ir bez maksas vai lētāk, taču ierēdņi to nemaz nezināja. Un katru reizi, kad Ulda kuplā ģimene vēlēsies apmeklēt muzejus, viņam līdz jāņem mapīte ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem - laulības apliecību, pases un bērnu dzimšanas apliecības, jo savādāk pagaidām savu statusu viņš pierādīt nevar.

Uldis ir dusmīgs. Viņš apsolījis to visu tā neatstāt un vajadzības gadījumā vērsties arī Satversmes tiesā. Eu, varbūt kāds tomēr runās ar daudzbērnu tēvu?