Būs pierādījums, ka uzvar spēcīgākais, ka tā var izpaust dusmas un atrisināt konfliktu. Bērnam zudīs pašdisciplīnas, paškontroles iemaņas. Ja bērni tiek pērti, viņi vairāk paļaujas uz ārēju kontroles avotu, tādējādi būs daudz grūtāk kontrolēt savu uzvedību, ja blakus nebūs vecāku. Rezultātā bērns vardarbīgi izturēsies pret apkārtējiem un vēlāk arī pret saviem bērniem ( " sit, ja esi dusmīgs"), pusaudžu vecumā vieglāk pakļausies vienaudžu ietekmei. Rezultātā bērns biežāk melos, krāps, kļūs nevaldāms, izveidosies zema pašapziņa, būs kauns par sevi, būs bailes paust savus uzskatus un emocijas.
Pētījumi atklāj saikni starp pēršanu un depresijas, tieksmes uz pašnāvību rašanos. Pēršana bērnus neiemāca, kā vajadzētu uzvesties nākamreiz, bet tikai parāda, kā nevajadzētu rīkoties: "Ja sitīsi mazajam brālim, es tevi nopēršu." Pēc pēriena bērns sēžot savā istabā nekad nedomās: "Mjā, kāds gan es varēju būt nelietis! Bet es tagad dabūju labu mācību! Nākamo reizi es pavisam noteikti uzvedīšos labi." Bērns domās:" Tas nebija godīgi! Vecāki mani nesaprot, es viņus ienīstu!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!