durvis stop
Foto: stock.xchng
"Kur es jūs esmu redzējusi?" aiz brillēm laipni uzzibsnī direktores acis, kad es šīs vasaras sākumā kārtējā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē ar bērna dzimšanas apliecības kopiju un izziņu par deklarēto dzīvesvietu sēžu uz diezgan neērta krēsla. Ak mans Dievs, ja tas palīdzētu, es būtu gatava ne vien atzīties, ka strādāju televīzijā (kaut vecais blatu laiks ir beidzies. Un jācer, ka tiešām beidzies!), bet arī uzdejot direktorei uz galda vai izravēt visas puķu dobes apkārt dārziņam. Bet tas neko nelīdz...

Mana bērna kārtas numurs rindā uz grupiņu, kurā ir vieta 20 bērniem, ir 324. Manam bērnam ir 15 dienas. Un viņam jau nav vietas bērnudārzā.

Skatoties, cik lepni decembra sākumā TV kamerām pozē Rīgas domes ierēdņi un datorspeciālisti, iepazīstinot ar jauno iespēju turpmāk bērnus dārziņam pieteikt tikai un vienīgi elektroniski, no malas šķiet - urrā, virtuālā programma e-rīga tūlīt atrisinās visas līdzšinējās problēmas un nepilnības. Visi beidzot tiks saskaitīti vienotā sistēmā, nevis dažādu krāsu vākos esošās kantorgrāmatās, un beidzot rindu jautājums būs atrisināts. Katram bērnam tiek piešķirts neatkārtojams kods, datu drošība un bla, bla, bla. Bet patiesībā jau nekas nemainās. Bezcerību "uz vietas" tagad nomaina virtuālā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!